Par spīti sankcijām, ES valstis negrasās mainīt politisko kursu 7
Aizvien lielāks skaits Eiropas Savienības valstu, ASV, Kanādas, Norvēģijas un Austrālijas pārtikas ražotāju sāk izjust Krievijas noteikto sankciju ietekmi uz savu uzņēmumu darbību. Šā iemesla dēļ ceturtdien uz ārkārtas sēdi Briselē pulcēsies ES 28 valstu lauksaimniecības eksperti. Viņi analizēs Krievijas noteikto sankciju ietekmi uz bloka pārtikas importu, ziņo britu laikraksts “The Independent”. Tad arī varēs redzēt precīzāku statistiku par Krievijas noteikto tirdzniecības embargo atstāto iespaidu uz ES valstu ekonomiku.
Bažījas Somijas piena ražotāji
Saskaņā ar Eiropas Komisijas aprēķiniem uz Krieviju aizceļo aptuveni 10 procenti no ES lauksaimniecības preču kopējā eksporta, un tā vērtība ir aptuveni 11 miljardi eiro. Paredzams, ka vissmagāk Krievijas noteikto viena gada ilgo sankciju ietekmi izjutīs Somijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas, Polijas, Nīderlandes, arī Vācijas pārtikas ražotāji.
Somijas pārtikas un dzērienu ražotāju federācijas direktors Heiki Jūtinens biznesa ziņu aģentūrai “Bloomberg” skaidroja, ka Krievija ir viens no svarīgākajiem Somijas tirdzniecības partneriem. Pērn Somijas produktu eksports uz Krieviju sasniedza 5,4 miljardu eiro atzīmi. No šīs summas 7,5 procentus veidoja tagad aizliegtā pārtikas un dzērienu ražotāju pārdotā produkcija Krievijā.
Domājams, Somijā vissmagāk Krievijas noteiktās sankcijas nāksies izjust piena produktu ražotājiem. Somu lielākais piena produktu ražotājs “Valio” jau sen ir nostiprinājies Krievijas tirgū, taču tagad tā produkcija tur ir aizliegta. “Valio” direktors Peka Lāksonens sarunā ar “Bloomberg” norādīja, ka uzņēmums no tirgošanās Krievijā iegūst aptuveni sesto daļu no savas peļņas. Taču nākamā gada laikā tā ievērojami kritīsies. Somijas raidsabiedrība “YLE” informē, ka Krievijas sankciju dēļ “Valio” varētu slēgt savu rūpnīcu Lapenrantas pilsētā, kas atrodas netālu no robežas ar Krieviju un kas šobrīd nodarbina aptuveni 500 cilvēku.
Somijas muitas dienesta veiktie aprēķini liecina, ka sankciju nastu nāksies uz saviem pleciem izjust arī gaļas ražotājiem. Šā gada pirmajā pusē uz Krieviju eksportēto Somijas gaļas un tās produkcijas apjoms salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies par 32 procentiem. Arī Somijas gaļas ražotājs “HK Scan” paziņojis, ka apsver iespēju samazināt darbinieku skaitu.
Lietuvā lielākie cietēji – pārvadātāji
Lietuvas ekonomikas ministrs Evalds Gusts nenoliedz, ka Krievijas noteiktās sankcijas atstās savu ietekmi uz valsts ekonomiku. “Taču šobrīd varam redzēt to, ka ietekme nebūs ļoti liela,” sarunā ar ziņu aģentūru “Reuters” sacīja Gusts. Viņš skaidroja, ka lielākie cietēji varētu būt Lietuvas loģistikas uzņēmumi, jo desmit procenti no visiem pārvadājumiem, ko tie apkalpo, ir saistīti ar pārtikas nozari. “Ja šis process ievelkas, tad pārtikas produktu embargo dēļ iekšzemes kopprodukta pieaugums varētu samazināties par 0,2 procentiem,” rēķināja Gusts. Lietuvas valdība iepriekš prognozējusi, ka šogad valsts IKP palielināsies par 3,4 procentiem.
Krievijas sankciju negatīvo ietekmi nāksies izjust arī britu mazajiem un vidējiem pārtikas ražotājiem, jo īpaši piena un zivjsaimniecības nozares uzņēmumiem, informē raidsabiedrība BBC. “Tām būs liela ietekme uz mūsu biznesu,” sarunā ar BBC norādījis Britānijas zivju apstrādes uzņēmuma “Lunar” vadītājs Sinklērs Benkss. Pīterhedā, Skotijas ziemeļaustrumos, esošā firma vairāk nekā pusi no savas 60 miljonu mārciņu lielās gada peļņas iegūst, pateicoties eksportam uz Krieviju. “Sanktpēterburgā noliktavā šobrīd atrodas siļķu sūtījums, kura vērtība ir 200 tūkstoši mārciņu. Mēs nezinām, vai mums vispār par to tiks samaksāts,” skaidroja Benkss. Tāpat lielākie britu pārtikas ražotāji ir noraizējušies, ka viņu darbību varētu ietekmēt Krievijas noteiktie pārtikas preču aizliegumi.
Politisko kursu nemainīs
Biznesa ziņu interneta vietne “Bloomberg.com” norāda, ka Krievija tirdzniecības embargo noteikusi galvenokārt tiem produktiem, kas pieejami gan vietējā tirgū, gan tai draudzīgākās valstīs. “Embargo attiecas uz visu veidu piena, gaļas un zivju produktiem, kā arī augļiem un dārzeņiem. Taču ir izņēmumi. Parmas siers ir aizliegts, bet Itālijas olīvu eļļu var tirgot. Vācijas cīsiņi neder, bet vācu alus var tikt ievests. Īru Čederas siers nebūs Krievijas pārtikas veikalu plauktos, bet īru viskiju Maskavas bāros varēs dzert,” norāda “Bloomberg”.
Paredzams, ka Krievijas noteikto tirdzniecības embargo dēļ visvairāk cietīs Vācija, Polija un Nīderlande, kas pērn bija trīs lielākās pārtikas eksportētājas uz Krieviju. Francijas lauksaimniecības ministrs Stefans Lefolls atklājis, ka kopā ar Vācijas un Polijas kolēģiem strādā pie kopīgas politikas, lai atbildētu Krievijas ieviestajām sankcijām. Gan ES amatpersonas, gan bloka dalībvalstu ministri uzsvēruši, ka, neskatoties uz sankciju negatīvo ietekmi, to politika attiecībā pret Ukrainu netiks mainīta. “Mūsu attiecībās sankcijām ir sekundāra nozīme. Mums pēc iespējas ātrāk ir jāatrisina daudz svarīgāki un fundamentālāki jautājumi,” paziņojis ES delegācijas Maskavā vadītājs Vīgauds Ušacks.
