Pārtikas ražotāji ceļ trauksmi un pieprasa valdības rīcību 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai nodrošinātu piena pārstrādes asinsriti, nepieciešami steidzami valdības lēmumi, vakar Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības(LPCS) ārkārtas kongresā paziņoja biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Arī citi pārtikas pārstrādes uzņēmumi mudina valdību nekavēties.
LPCS primāri aicina samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) no 21% līdz 5%, kas slāpētu cenu pieaugumu un ļautu iedzīvotājiem iegādāties piena produktus. Tāpat LPCS prasa finansiālā atbalsta sniegšanu piena pārstrādes uzņēmumiem vismaz 10 miljonu eiro apmērā, kas ļautu segt krīzes radītos zaudējumus.
Ceļ trauksmi
Kā izriet no Šolka teiktā, jau pērn decembrī nozare cēla trauksmi un vērsās pie valdības, taču šobrīd situācija attīstās dramatiskāk, nekā prognozēts. Proti, strauji kāpušas izmaksas – lopbarībai – par 66%, energoresursiem – par 75%, minerālmēsliem – par 150%, transportam un loģistikai – par 33%, kā arī darbaspēkam par +22%, salīdzinot 2022. gada 1. ceturkšņa cenas ar to pašu periodu pērn.
Turklāt jāņem vērā, ka šā gada februārī Latvija bija pirmajā vietā pēc vidējā piena iepirkuma cenas pieauguma ES dalībvalstu vidū – cena gada laikā pieaugusi par 44%. 2020. gadā pienrūpnieki strādāja ar peļņu, pagājušā gada nogalē un šogad jau ir zaudējumi un produktu pašizmaksa pārsniedz gatavās produkcijas cenas.
“Šodien ražot pienu nozīmē pie katra kilograma piemaksāt. Cik ilgi to var darīt? Jau četri pieci uzņēmumi dzīvo, nezinot, kas būs rīt,” sacīja Šolks. No viņa teiktā izriet, ka daļa uzņēmumu ir uz izdzīvošanas robežas.
Šobrīd vidējā piena cena veikalā ir 1,29 eiro/l. Lai piensaimnieki varētu iztikt bez atbalsta un subsīdijām, pienam būtu jāmaksā 1,87 eiro/l, liecina LPCS aprēķini.
Taču ar šādu piena cenu prognozētais patēriņa kritums būtu vismaz 29,3%. “Piena pārstrādei pašlaik nav nekādu manevra iespēju. Izeju redzam PVN samazināšanā un atbalsta sniegšanā nozarei,” sacīja Šolks.
Arī pagājušajā nedēļā notikušajā LOSP sanāksmē Piena grupas vadītājs Guntis Gūtmanis prognozēja, ka vissmagāk piena lopkopējiem klāsies rudenī. Iepriekš ar piena cenu 28 eirocenti/kg bija krīze nozarē, tagad no 43 eirocentiem/kg tikai viens cents esot virs pašizmaksas.
“Mēs nevaram pienu pārstrādei pārdot lētāk, jo nevaram samazināt pašizmaksu. Savukārt lielveikali teic, ka Polijā pienu var nopirkt lētāk. Jāņem vērā, ka cilvēkiem nav naudas. Pirktspējas problēmas ir 80% iedzīvotāju. Risinājums jārod līdz vasaras otrajai pusei,” tā Guntis Gūtmanis.
Arī LOSP biedri atbalsta PVN likmes samazināšanu, kas būtu viens no problēmas risinājumiem. Saeimas deputāts Arvils Ašeradens gan vakar aicināja skatīties bildi kopumā un domāt, vai PVN samazināšanas gadījumā tas neattieksies arī uz poļu izcelsmes piena produkciju. “Neatbalstīšu lētāka poļu piena pārdošanu Latvijā,” uzsvēra deputāts.
Fokusā – uzcenojums
Viens no risinājumiem varētu būt minimālā uzcenojuma noteikšana produktiem. LPCS dati rāda, ka vidējais tirgotāju uzcenojums piena produktiem ir 31%, kamēr Vācijā tas ir 17%. LPCS kongresā izskanēja informācija, ka biezpienam uzcenojums ir 63%, sieram vēl vairāk.
Gaļas nozarē tirdzniecības uzcenojums ir 100%, sacīja SIA “GPU Nākotne” valdes locekle Agnese Jaunkūna-Prince. Viņas vadītais uzņēmums jau divas reizes paaugstinājis cenas, un sekas – apgrozījuma samazinājums.
Ņemot vērā ekstremālos apstākļus valstī, ir jānosaka maksimālā uzcenojuma līmenis tirdzniecībā pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, aicina Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Šādi piemēri ar minimālo uzcenojumi esot sastopami arī citās Eiropas valstīs. Tas ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks lēmums, uzsvēra Šure.
Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone pieļāva iespēju leģitimizēt minimālo tirgotāju uzcenojumu, bet tad būtu jānošķir pirmās nepieciešamības produkti no pārējiem. Katrā ziņā šis jautājums prasa plašākas diskusijas.
Līdzīgā situācijā kā piena nozare – ārkārtas situācijā – ir arī citas pārtikas nozares. Zivju pārstrādes uzņēmuma “Karavela” īpašnieks, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite uzsvēra, ka pašlaik esam ekonomiskā kara apstākļos, tāpēc nepieciešami strauji lēmumi.
“Nozares uzņēmumi šobrīd cīnās par savas darbības nodrošināšanu, jo nespēj tik ātri amortizēt pieaugošās izmaksas pārdošanas cenās un vienlaikus vēl spēt celt algas. Pastāv dažādas prognozes, bet mūsu profesionāļu aprindās aplēses ir par 50–100% pārtikas cenu pieaugumu, salīdzinot ar pagājušā gada rudeni.
Tas, ka uzņēmumi šo izmaksu pieaugumu iecenos produktos, tas ir neizbēgami, plauktā tas parādās apmēram sešu mēnešu periodā.
Tātad uz rudeni būs papildu produktu cenu pieaugums, ko šobrīd daļēji varētu slāpēt PVN likmes samazināšana pamatproduktu grozam. Saglabāt darbību nozarei nozīmēs pieņemt grūtus lēmumus, bet tiem jābūt ātriem, nekavējošiem,” pauda A. Bite.
PVN likmes samazināšana pamatproduktiem pašlaik varētu būt sociāls risinājums, kas ļautu pircējiem atļauties pārtiku. Tādēļ likumdevējus aicinām pieņemt lēmumu par likmes samazināšanu uz laiku, bet pircējiem atgādinām – netērējiet naudu niekiem vasarā, jo rudenī jums to vajadzēs pārtikas un energoresursu iegādei, uzsvēra Bite.
Vairāki uzņēmēji aicina politiķus sēsties pie viena galda un lēmumus pieņemt ātri, jo ekonomiskā kara laikā kavēties nedrīkst.
Jāatgādina – Saeima uzdevusi Zemkopības ministrijai līdz 30. jūnijam iesniegt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ziņojumu par PVN samazināšanas ietekmi. Šolks pauda, ka tik ilgi gaidīt nevar, jo tad lēmumi tiks pieņemti vēl vēlāk un labākā gadījumā stāsies spēkā nākamgad. Tas nozīmētu dažu pārstrādes uzņēmumu krahu.
ZM pārstāvis Jānis Eglīts atzina, ka ministrija ir gatava iesniegt šādu ziņojumu agrāk ar nosacījumu, ka PVN likmes samazināšanai būs visas koalīcijas atbalsts. Jāsaprot, ka tā nav politiska rotaļa, ka mēs gribam ko izsist nozarei, bet svarīgi, lai ražotāji var turpināt ražot, tā Eglīts.
