Pārtikas produktu cenas otrajā ceturksnī būtiski augušas visās trijās Baltijas valstīs 6
Pārtikas produktu cenas šogad otrajā ceturksnī ir būtiski augušas visās trijās Baltijas valstīs, taču Rīgā lielveikalu ķēdēs pārtikas produkti galvenokārt ir dārgāki nekā kaimiņvalstīs, aģentūrai LETA norādīja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.
“Baltijas valstis nav izņēmums un tur, tāpat kā visā pasaulē, pēdējos mēnešos ir būtiski pieaugušas pārtikas produktu cenas,” pauž Gulbe.
Vienlaikus viņa atzīmē, ka, ņemot vērā kopīgo vēsturisko pieredzi, visās trijās Baltijas valstīs izteiktāka bija sāls, griķu un melnās tējas pirkšanas ažiotāža. Tostarp Igaunijā jūnija sākumā šie produkti vēl pilnībā nebija atgriezušies veiklu plauktos, kamēr abās pārējās valstīs veikalu plaukti atkal bija pilni, bet ar būtiski dārgākām precēm.
Tāpat Gulbe norāda, ka, salīdzinot pārtikas produktu cenas Baltijas valstu galvaspilsētu lielveikalu ķēdēs, Latvijā lielākoties produkti ir dārgāki nekā kaimiņvalstīs, taču “Lidl” ķēdē cenas visās valstīs ir ļoti līdzīgas. “Tas kārtējo reizi norāda, ka ekonomikā mērogam ir nozīme,” min Gulbe, vienlaikus gan atzīmējot, ka “Lidl” veikalā Tallinā Latvijas gurķi maksāja lētāk nekā Rīgā.
Viņa arī skaidro, ka viens no iemesliem kāpēc Latvijā, piemēram, kafija ir dārgāka, ir tas, ka kafijai ir akcīzes nodoklis 1,42 eiro apmēra par kilogramu.
“Nākotnē lielāko problēmu saskatu nevis dārgajā pārtikā, bet zemajā pirktspējā. Un tā nevar pieaugt neattīstoties uzņēmējdarbībai. (…) Nauda rada naudu. Ja būs uzņēmējdarbība, būs algas, būs nodokļi. Cilvēkiem nebūs jāsatraucas, ka produkti kļuvuši kādu eiro dārgāki. Jo viņi tos varēs atļauties,” uzsver Gulbe.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas rīcībā esošā informācija liecina, ka Latvijā, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, ir dārgāki kartupeļi, proti, Latvijā kartupeļi maksā vidēji 0,74 eiro kilogramā, kamēr Igaunijā kartupeļi nopērkami par 0,56 eiro kilogramā, bet Lietuvā – par 0,61 eiro kilogramā. Tāpat Latvijā ir dārgākie burkāni, kas maksā 0,85 eiro kilogramā, kamēr Igaunijā – 0,57 eiro kilogramā.
Tajā pašā laikā vietējie gurķi Latvijā maksāja 1,89 eiro kilogramā, kamēr Igaunijā to cena bija teju divas reizes lielāka – 3,56 eiro kilogramā. Lietuvā importa gurķi bija nopērkami par 0,99 eiro kilogramā, kas ir gandrīz uz pusi lētāk nekā Latvijā, kur importa gurķi maksāja 1,84 eiro kilogramā. Savukārt dārgākie vietējie tomāti bija Igaunijā – 5,59 eiro kilogramā, bet lētākie Lietuvā – 2,49, kamēr Latvijā vietējie tomāti maksāja 3,99 eiro kilogramā.
Augļu kategorijā starp Baltijas valstīm Latvijā dārgākā cena bija banāniem, apelsīniem, citroniem, bumbieriem, savukārt zemākā cena bija ķiršiem, plūmēm un krūmmellenēm. Piemēram, banānu vidējā cena Latvijā bija 1,59 eiro kilogramā, Igaunijā – 1,27 eiro kilogramā, bet Lietuvā – 1,29 eiro kilogramā.
No visām Baltijas valstīm Latvijā bija lētākās olas un “Yellow Label” tēja, savukārt sāls, cukurs, griķi, kafija un sviests bija dārgākie.
Piemēram, sāls cena Lietuvā bija 0,49 eiro kilogramā, Igaunijā – 0,7 eiro kilogramā, bet Latvijā – 1,05 eiro kilogramā. Cukurs Igaunijā vidēji maksāja 0,66 eiro kilogramā, Lietuvā – 0,69 eiro kilogramā, bet Latvijā – 0,96 eiro kilogramā. Griķi Lietuvā maksāja 2,67 eiro kilogramā, Igaunijā – 2,7 eiro kilogramā, bet Latvijā – 3,82 eiro kilogramā. Kafija Igaunijā bija vislētākā – 11,46 eiro kilogramā, kamēr Lietuvā kafija maksāja 13,78 eiro kilogramā, bet Latvijā – 16,46 eiro kilogramā. Lētākā sviesta cena bija Lietuvā – 7,94 eiro kilogramā, kamēr Igaunijā sviests maksāja 8,8 eiro kilogramā, bet Latvijā – 10,97 eiro kilogramā.
Gada laikā Igaunijā lielākais cenu pieaugums ir kartupeļiem – 2,8 reizes, cenai palielinoties no 0,2 eiro kilogramā līdz 0,56 eiro kilogramā, griķiem – par 86% kilogramā, kā arī L izmēra olām un broileriem – par 47%, tostarp 10 olu cenai augot no 1,51 eiro līdz 2,23 eiro, bet broileriem – no 2,12 eiro kilogramā līdz 3,12 eiro kilogramā.
Lietuvā lielākais cenu kāpums bija kartupeļiem – 2,3 reizes, cenai palielinoties no 0,27 eiro kilogramā līdz 0,61 eiro kilogramā, griķiem – 2,2 reizes, cenai augot no 1,24 eiro kilogramā līdz 2,67 eiro kilogramā, kā arī galda bietēm – 2,1 reizi, cenai augot no 0,37 eiro kilogramā līdz 0,77 eiro kilogramā.
Agroresursu un ekonomikas institūts ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.
