Pārtikas produkti no zāģu skaidām? Igaunijas jaunuzņēmums izgudrojis inovatīvus produktus, kurus gatavs sākt ražot 83
Vai jūs ēstu rūpnieciskos blakusproduktus? Viens pārtikas tehnoloģiju uzņēmums no Igaunijas noteikti uz to cer, vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
Padomājiet par zāģu skaidām. To ēšana, iespējams, ir pēdējā lieta, kas jums varētu ienāk prātā, taču, iespējams, tas mainīsies, pateicoties vienam no Igaunijas jaunuzņēmumiem – 2022.gadā izveidotais start-up uzņēmums “ÄIO” ir radījis veidu, kā ražot taukus un eļļas no šāda veida rūpnieciskajiem blakusproduktiem.
“Process, ko esam izstrādājuši, ir ļoti līdzīgs alus brūvēšanai, kur raugs tiek izmantots, lai miežos esošos cukurus pārvērstu spirtā, bet garšas labad tiek pievienoti apiņi,” tā ārvalstu medijam “Euronews” stāstīja jaunuzņēmuma līdzdibinātājs Petri-Jāns Lahtvē (Petri-Jaan Lahtvee), vienkāršotā veidā skaidrojot to, kā tas notiek. “Mēs izmantojam cita veida raugu, kas pārvērš rūpnieciskajos blakusproduktos atrodamos cukurus nevis etanolā, bet gan taukos un eļļās,” viņš piebilda.
“Tas būtībā ir ļoti dabisks process, līdzīgs, kā piemēram, fermentācija,” viņš teica. Izmantojot šo tehnoloģiju, mežistrādes un lauksaimniecības blakusproduktus, piemēram, zāģu skaidas un salmus, un pat pārtikas atkritumus var pārvērst par pārtikas vai kosmētikas rūpniecībai tik nepieciešamajām izejvielām. Turklāt šim procesam nav nepieciešama citu resursu patērēšana, norāda Lahtvē.
Rožu sarkanā eļļa, kas iegūta, izmantojot “ÄIO” izstrādāto novatorisko procesu, ir ideāli piemērota tādu gaļas alternatīvu pagatavošanai, kam bieži vien ir vajadzīga krāsvielu pievienošana, lai šis produkts ar savu izskatu varētu piesaistīt arī tos patērētājus, kuri šobrīd tomēr labāk izvēlas patērēt dzīvnieku izcelsmes produkciju.
Uzņēmums saka, ka tā radītās eļļas var kalpot arī kā “ideāla” augu izcelsmes izejviela maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanā. Izgudrojuma galvenais ieguvums ir ne tikai tas, ka tas ir “garšīgāks un veselīgāks”, nekā tirgū līdz šim piedāvātās alternatīvas, bet arī tas, ka tas “mazina” dzīvnieku tauku un augu eļļu ieguves “milzīgo ietekmi uz vidi”, tā “Euronews” sacīja Lahtvē.
Saskaņā ar Pasaules Dabas fonda datiem palmu eļļas ražošana, kas tiek izmantota neskaitāmos ikdienas produktos, piemēram, pastās un šampūnos, ir veicinājusi postošu mežu izciršanu Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā. Bet ir arī citas priekšrocības.
Lahtvē, atsaucoties uz to, ka COVID-19 pandēmija un Ukrainas karš lielā mērā ir izjaucis līdzšinējās globālās piegādes ķēdes, var droši apgalvot, ka viņu radītais process var uzlabot nodrošinātību ar pārtiku, izmantojot tikai vietējās izcelsmes resursus.
Raugoties nākotnē, Igaunijas zinātnieks-uzņēmējs saka, ka “ÄIO” pašlaik strādā arī pie tehnoloģijām, kas varētu “pārstrādāt” sadzīves pārtikas atkritumus, piemēram, banānu un apelsīnu mizas.
Tomēr viņi saskaras ar daudziem šķēršļiem. Uz jautājumu, vai “ÄIO” ir saskāries arī patērētāju aizspriedumiem, kuri varētu arī labprātīgi neizvēlēties ēst no rūpnieciskiem blakusproduktiem radītus pārtikas produktus, Lahtvē uzstāj, ka process ir tāds pats kā citu raudzētu pārtikas produktu, piemēram, kimčī vai jogurta, pagatavošana, ko cilvēki ēd, divreiz par to nedomājot.
Te vairāk ir jautājums par cenu.
Lai efektīvi konkurētu tirgū, “ÄIO” produktiem ir jābūt lētākiem par šī brīža alternatīvām, jo īpaši palmu eļļu. Diemžēl patlaban tas tā nav, taču, kā apgalvo nozares eksperti, ja tiktu ņemtas vērā arī dzīvnieku un augu izcelsmes produktu ražošanu saistītās vides izmaksas un tiktu atceltas valdību subsīdijas, līdzšinējo risinājumu aizstāšana ar šādiem novatoriskiem produktiem būtu daudz konkurētspējīgāka.
Lai atbalstītu savus revolucionāros centienus uz visiem laikiem mainīt pārtikas rūpniecību, “ÄIO” 2023.gada sākumā ir piesaistījis 1 miljonu eiro investīcijas.
Taču “vislielākie jautājumi” skar likumdošanu, uzskata Lahtvē. “Iespējams, visgrūtāk pārvaramie ir juridiskie šķēršļi vai, teiksim tā, tie rada visvairāk nenoteiktības, jo tehnoloģiskajā ziņā mēs varam uzsākt šādu novatorisku produktu ražošanu jau tagad,” viņš sacīja “Euronews”.
“Lielākais nezināmais mums šodien ir pārtikas nozares noteikumi. Mēs visi zinām un saprotam, ka pārtikai ir jābūt nekaitīgai. Taču prasības, lai šodien varētu noformēt elementāru pārtikas produkta ražošanas atļauju, ir, kā minimums, ne pārāk saprotamas un paredzamas,” piebilda Lahtvē.
Eiropas Savienībā (ES) ir daži no stingrākajiem pārtikas ražošanas noteikumiem pasaulē. Tie palīdz nodrošināt, ka pārtikas produkti ir nekaitīgi patērētājiem un videi. Tomēr daži eksperti un nozares pārstāvji ir iebilduši, ka ES tiesību akti kavē pārtikas inovācijas.
