E-vielu iedalījums 26 funkcionālās grupās 0
Katrai pārtikas piedevai ir piešķirts numurs, savukārt burts E nozīmē “ēdamais” (no angļu val. – edible). Zināms, ka ar likumdošanu noteiktas 26 pārtikas piedevu funkcionālās grupas: saldinātāji, krāsvielas, konservanti, antioksidanti, nesējvielas, skābes, skābuma regulētāji, pretsalipes vielas, putu dzesēji, apjoma palielinātāji, emulgatori, emulģējošie sāļi, cietinātāji, garšas pastiprinātāji, putu veidotāji, recinātāji, glazētājvielas, mitrumuzturētāji, modificētās cietes, aizsarggāzes, propelenti, irdinātāji, sekvestranti, stabilizētāji, biezinātāji un miltu apstrādes līdzekļi. Lūk – dažu (ikdienas uzturā biežāk sastopamo) pārtikas piedevu grupu īss apraksts*:
krāsvielas ir vielas, kas papildina vai atjauno pārtikas produktu krāsu, tostarp dabīgi pārtikas produktu komponenti un dabīgas izejvielas. Krāsvielas visbiežāk izmanto konditorejas izstrādājumu, bezalkoholisko dzērienu, aromatizēto produktu ražošanā u. c. No uzturvērtības viedokļa nav labi, ja šādus produktus lieto ikdienā, jo tie satur daudz cukura.
konservanti – vielas, kas pagarina pārtikas produktu uzglabāšanas laiku (samazinot mikroorganismu izraisītas bojāšanās iespējamību) un aizsargā pret patogēno mikroorganismu augšanu;
skābes – vielas, kas palielina pārtikas produktu skābumu un/vai piešķir tiem skābu garšu;
garšas pastiprinātāji ir vielas, kas pastiprina pārtikas produktiem piemītošo garšu un/vai smaržu;
modificētās cietes ir vielas, kas iegūtas ar ķīmiskiem reaģentiem vienu vai vairākas reizes iedarbojoties uz pārtikas cieti, kura pirms tam var būt apstrādāta ar fizikālām vai fermentatīvām metodēm, hidrolizēta ar skābi vai sārmu, vai balināta. Modificēto cieti lielākoties izmanto kā biezinātāju.
Aizliegumi pastāv!
Pārtikas piedevas var iekļaut Eiropas Kopienas atļauto pārtikas piedevu sarakstos tikai tad, ja tās atbilst sekojošiem nosacījumiem:
ja, pamatojoties uz pieejamo zinātnisko informāciju, ieteiktajās devās, tās nerada bažas par kaitējumu patērētāju veselībai;
ja nepieciešamo mērķi nevar sasniegt ar citiem ekonomiski un tehnoloģiski realizējamiem līdzekļiem;
ja to lietošana nemaldina patērētāju.
Tāpat ir noteikts pārtikas produktu saraksts, kuru ražošanā nedrīkst izmantot pārtikas piedevas. Piemēram, pārtikas krāsvielas aizliegts pievienot – gan tiešā veidā, gan pēc “pārneses principa”, no citām sastāvdaļām – šādiem produktiem: nearomatizēts pasterizēts un sterilizēts (tostarp apstrādāts ultraaugstā temperatūrā) piens; saldēti augļi un dārzeņi; riekstu sviesti un riekstu pastas; kakao un šokolādes produkti; milti un citi miltu izstrādājumi, ciete; neapstrādātas zivis; medus; augļu un dārzeņu sulas un vēl virknē produktu.
Tas, ka šiem produktiem nedrīkst pievienot pārtikas krāsvielas, tomēr neatceļ citu pārtikas piedevu iespējamo klātbūtni tajos. Piemēram, augļiem un dārzeņiem, kuriem nedrīkst pievienot krāsvielas, ir atļautas vairākas citas pārtikas piedevas – E200-E203 (sorbīnskābe-sorbāti) tikai svaigu, nemizotu citrusaugļu apstrādei, ne vairāk par 20mg/kg pelējumu augšanas novēršanai, E220-228 (sēra dioksīds-sulfīti) tikai galda vīnogās, svaigās līčēs (mērījumi attiecas uz ēdamajām daļām) un mellenēs (Vaccinium corymbosum), kā arī citas piedevas (vaski un sveķi) atsevišķu augļu virsmu apstrādei. Arī nearomatizētam pasterizētam un sterilizētam pienam nedrīkst pievienot krāsvielas, bet drīkst E331 (nātrija citrāti) – tikai ultraaugstā temperatūrā apstrādātā kazas pienam, maksimāli 4000 mg/kg – un E338-45 (fosforskābe-fosfāti-difosfāti, trifosfāti un polifosfāti) – tikai sterilizētā un ultraaugstā temperatūrā apstrādātā pienā, maksimāli 1000 mg/kg.
Atcerēsimies – ja ir vēlme atteikties no pārtikas piedevu lietošanas, ir jāizvēlas neapstrādāti produkti (jo mazāk apstrādāts produkts, jo mazāka iespēja, ka tas satur pārtikas piedevas), jālasa marķējums, bet nefasēto produktu gadījumā – jājautā informācija par sastāvu.
