Pārtikas mājražotāji veido biedrību 0
Vairāk nekā 20 mājražotāju vakar Rīgā vienojās par sadarbības padomes izveidi. “Sadarbības padome ir vien pirmais solis sadarbības veidošanai starp Latvijas pārtikas mājamatniekiem. Apzināsim mājražotājus visā Latvijā un aicināsim kopīgiem spēkiem aizstāvēt savas intereses un popularizēt pārtikas amatnieku produktus.
Lai runātu ar Zemkopības ministriju, vajag iespējami lielāku pārstāvniecību,” teic Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Jelgavas nodaļas uzņēmējdarbības atbalsta konsultante Vidaga Vītola, kas uzņēmusies iniciatīvu mājražotāju organizācijas izveidē.
Latvijā patlaban ir reģistrēti vairāk nekā 900 pārtikas mājražotāji un vien nedaudzi darbojas organizācijās. Paši mājražotāji arī atzīst – daudzi pārtikas amatnieki savas preces pārdod bez reģistrācijas Pārtikas un veterinārā dienesta Mājražotāju reģistrā, tāpēc īstas drošības par viņu ražotajiem produktiem nav.
Jelgavas novadā pērn izveidotajā Pārtikas amatnieku biedrībā darbojas 24 mājražotāji, kas kopīgi dodas uz tirdziņiem citās pilsētās, apkopo dažādu informāciju un dalās pieredzē.
Biedrības vadītājs maizniekmeistars Jānis Dāvids teic: “Mēs esam kā celmlauži. Iesniedzām savus ieteikumus Mājražotāju noteikumu labojumiem. Patlaban cīnāmies ar Jelgavas domi, kas aizliedz mums Jelgavas centrā pārdot mūsu produktus, lai gan agrāk tur jau atradās mājražotāju tirdziņš. Produktus pārdot varam vien citās pilsētās.”
Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Dace Ugare apliecina, ka mājas amatnieku ražoto produktu aprite atrodas ministrijas uzmanības lokā. “Mēs patlaban kopā ar mājražotājiem gatavojam Ministru kabineta noteikumu projektu, kas regulētu amatnieku darbību. Mājražotājiem nav vienota viedokļa daudzos jautājumos, tāpēc biedrības veidošana ir apsveicama,” tā D. Ugare. Piebildīšu, ka viens no pārtikas mājražotāju ieteikumiem ir atļaut pārdot viņu produktus arī starpniekam.