Pārtikas industrija – ne sprinta, bet maratona tempā 0
“Pārtikas nozarē turpinās divos iepriekšējos gados sāktais ieskrējiens, bet drīzāk maratona, nevis sprinta tempā,” nozari raksturo Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure. Lai gan pirms četriem gadiem Krievijas noteiktais importa aizliegums bija smags trieciens, tas mudinājis uzņēmumus vairāk investēt, pārorientējot ražošanu un noieta tirgus.
Eksports jau sniedz augļus
Latvijas pārtikas ražotāji nu var sākt baudīt sūri grūti pelnītos augļus, lielākoties – no pienesuma tieši eksportā. “Pērn pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgu laiku pirms gada, bija fantastisks 20% eksporta pieaugums, šogad tie ir 9,7%, naudas izteiksmē veidojot 1,5 miljardus eiro,” informē Šure.
Raksturīgi, ka ES ir tikai deviņas valstis, kurām šogad aug eksports. Turklāt Latvijā tas ir otrais straujākais. Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas pārtikas un lauksaimniecības produktu eksports veidoja 19% no valsts kopējās eksporta vērtības. Naudas izteiksmē tas ir par 108 miljoniem eiro vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Tradicionāli dominējošie eksporta produkti ir dzērieni, graudaugi un piena produkti, kas kopā veido 52% no kopējās eksporta vērtības. Kā prognozē Šure, tuvākajos mēnešos eksporta pieaugums būs straujāks, kas rezultēsies arī pozitīvā tirdzniecības bilancē, eksportam pārsniedzot importu.
Turpmāk neies viegli
Tiesa, katrs nākamais eksporta pieauguma procents padodas grūtāk, jo konkurence un pircēju izvēlīgums aug nenormālos tempos. Lai gan ārējie apstākļi eksportētājiem ir labvēlīgi, tomēr negatīvie riski nekur nav pazuduši, atzīst Latvijas Bankas eksperti. Ārējās tirdzniecības izaugsmi joprojām apdraud ģeopolitiskie riski, dažādu tarifu un sankciju kari starp pasaules vadošajām ekonomikām, kā arī klimata pārmaiņas un laikapstākļu kaprīzes. Ņemot vērā augsto jaudu noslodzi rūpniecībā, algu kāpumu, darbaspēka ierobežojumus un iepriekšējo gadu investīciju zemo apjomu, sagaidāms, ka eksporta kāpums šā gada otrajā pusē būs nedaudz mērenāks, prognozē LB ekonomiste Daina Pelēce.
“”Treknajos gados” problēmu radīja pārāk straujā pieprasījuma izaugsme un tautsaimniecība bija jādzesē. Savukārt patlaban lielākās bažas sagādā situācijas nerisināšana darbaspēka piedāvājuma pusē jeb darbaspēka pieejamība. Tas nozīmē, ka šoreiz ir nevis jābremzē kreditēšana un patēriņš, bet jāveic pasākumi, kuri nodrošinātu uzņēmējiem darbaspēku. Neko nedarot, Latvija zaudēs konkurētspēju un izaugsme bremzēsies. Mūsu bažas apstiprina vairāku rādītāju dinamika, piemēram, par konkurētspējas pasliktināšanos liecina eksporta tirgus daļas kritums,” norāda ekonomiste.
Ar darbaspēku kā vāveres ritenī
“Jau pirms gada sākām zvanīt trauksmes zvanus, bet tagad esam iekļuvuši īstā vāveres ritenī. No mums prasa produktivitāti un investīcijas, tai pašā laikā trūkst darbaspēka. Ja ievedam vienu ārzemnieku, kurš stāv pie līnijas, viņam jāmaksā 960 eiro (nākamgad – virs 1000 eiro), bet turpat blakus strādā vietējais darbinieks, kuram uz rokas ir 700 – 800 eiro. Tātad diskriminējam vietējos. Tad nevajag teikt, ka visiem jāceļ algas. Lai to darītu, vajadzīgas investīcijas, produktivitāte, un tikai pēc tam varam celt algas. Tāpēc piedāvājam terminēti, uz trim gadiem, ievest cilvēkus, nodrošināt produktivitāti un tikai tad pakāpeniski celt algas. Atbilde no valdības puses bijusi “nē”, taču tas ir tikai politisks lēmums, tur nav apakšā nekādas analīzes. Ja valdība tik ļoti baidās par imigrācijas politiku, sēžamies pie galda, atrodam labāko risinājumu un ejam uz priekšu,” saka Šure.
Arī piena nozares eksporta līdera Rīgas piena kombināta valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs atzīst – kvalificētu darbinieku piesaiste ir problēma. “Tas skar arī mūs, šobrīd ir vairāk nekā 30 vakances. Taču kopumā situāciju koncernā vērtējam kā salīdzinoši labu. Pirmkārt, balstoties uz pozitīvām atsauksmēm, cilvēki labprāt piesakās strādāt pie mums. Otrkārt, daļa no vakancēm ir saistīta ar attīstību, piemēram, jaunajā svaiga piena produktu izcilības centrā. Darbus cenšamies piedāvāt vispirms vietējiem speciālistiem, arī vedot cilvēkus no reģioniem. Taču, ņemot vērā, ka esam globāls uzņēmums ar pārstāvniecību desmit valstīs, mūs kā darba devēju izvēlas cilvēki no visas pasaules. Līdz ar to ļoti ticams, ka nākotnē darbam Latvijā piesaistīsim gan augsta līmeņa speciālistus, gan mazkvalificētus darbiniekus no ārvalstīm. Tādā veidā varēsim atrisināt ne vien trūkstošā darbaspēka problēmas, sabalansējot piedāvājumu ar pieprasījumu, bet arī radīsim motivējošāku darba vidi,” teic N.Staņēvičs.
Viņš arī norāda, ka uzņēmums fokusējies uz pozīciju stiprināšanas esošajos eksporta tirgos. “Kā piemēru var minēt saldējuma eksporta rezultātus – Norvēģijā šogad tos dubultojām, kā arī būtiski uzlabojām rezultātus Krievijā. No ārējiem tirgiem, kuros pārdodam „Food Union” produkciju, ļoti veiksmīgi ir Ukraina un Azerbaidžāna. Jo īpaši iepriecinoši ir panākumi Izraēlā, kur, balstoties uz septiņu gadu laikā uzkrāto pieredzi, plānojam attīstīties vēl vairāk,” saka N.Staņēvičs.
Par to, ka darbinieku deficīts tikai pieaugs, pārliecināts gaļas pārstrādes nozares līderis, SIA “Forevers” īpašnieks Andrejs Ždans. “Grūti atrast kvalificētus darbiniekus, kas mācību iestādēs iegūtās zināšanas prot izmantot arī praksē. Viens no risinājumiem ir investīcijas darbinieku apmācībās, izmantojot uzņēmuma naudu un laiku. Otrs – ārzemju darbaspēka piesaiste. Kā vēl vienu iespēju darba procesu optimizācijai redzu daļēju vai pilnīgu atteikšanos no roku darba, par ko Latvijas kontekstā runāt vēl ir pāragri,” domā A. Ždans.
Latvijas Banka darbaroku trūkumam pārtikas industrijā piedāvā vairākus risinājumus – esošās darbaspēka rezerves mobilizācija; pārkvalifikācija, mobilitātes veicināšana; strukturālās reformas, optimizējot sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaitu; no Latvijas aizbraukušo cilvēku atgriešanās. “Vislielākais bezdarbs ir mazkvalificēto iedzīvotāju vidū, būtisks uzdevums ir to apmācība un pārkvalifikācija, atgriežot darba tirgū. Diemžēl Latvija atvēl maz resursu bezdarbnieku pārkvalifikācijai, tos novirzot mazāk efektīviem darba tirgus politikas pasākumiem. Turklāt bezdarbs Latvijā jau ir sarucis zem dabiskā līmeņa. Tā rezultātā pastiprinās spiediens uz algām, pieaug uzņēmēju izmaksas un samazinās to konkurētspēja. Ir īstais laiks, lai meklētu atbildi uz jautājumu, kā risināt darbaspēka trūkumu,” norāda bankas eksperte.
