Pārtikas cenu neprognozējamība ilgtermiņā saglabājas 0
Autors: Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors
Nenoliedzami pārtikas nozares cenu svārstības ietekmē daudz un dažādu faktoru, līdz ar to viedoklis par to izmaiņām nākotnē nav viennozīmīgas, tāpēc vienlaikus jāapskata vairāku faktoru kopums.
Straujais cenu kāpums ir piebremzējies
Aizvadītā gada nogales Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ziņojums par patēriņa cenu inflāciju apstiprināja to, ka straujais pārtikas cenu pieaugums gada sākumā ir piebremzējies.
Pērn vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā ir pieaudzis tikai par 2,3%. Gada griezumā vidējais inflācijas līmenis bija 2,8%, kas arī atbilda Finanšu ministrijas pagājušā gada prognozēm.
Arī šajā gadā inflācijas līmenis un patēriņa cenu pieaugums saskaņā ar ekspertu prognozēm būs līdzīgs. Šos rādītāju izmaiņas varētu ietekmēt gan iekšējie faktori, kas saistīti ar darba samaksu kāpumu un izmaiņām akcīzes nodokļu likmēs, gan arī ārējie – politiskās situācijas pasliktināšanās Tuvajos Austrumos, Āfrikas cūku mēra izplatība Ķīnā u. c. faktori.
Slimības un klimata pārmaiņas
Diemžēl pārtikas tirgum piemīt tā īpatnība, ka cenu līmeni var ietekmēt pēkšņi, neprognozējami dabas faktori, kā, piemēram, dzīvnieku vai augu slimības, sausums, pārlieks mitrums un plūdi u. tml.
Savu ietekmi uz šiem procesiem atstāj globālās klimata pārmaiņas, kā arī aizvien pieaugošā mobilitāte globālā mērogā. Paredzams, ka šīs tendences tikai pastiprināsies.
Līdz ar to pārtikas uzņēmumiem ir svarīgi būt gataviem situācijai, kad ierastais izejvielu cenu līmenis strauji pieaug.
Cenu tendences
Cenu tendences gan ļoti atšķiras dažādām pārtikas produktu grupām.
Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu pārtikas preču grupā gada griezumā bija cūkgaļai (+33,7%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+6,9%), gaļas izstrādājumiem (+9,3%), kartupeļiem (6,3%), svaigiem augļiem (+14,6%), maizei (+2,8%). Savukārt lētāka gada laikā ir kļuvusi kafija (–6,4%), piens (–5,1%), olas (3,5%), siers un biezpiens (–4,3%), svaigi dārzeņi (–1,8%).
Lai gan klasiski pārtikas cenu izmaiņas visvairāk tiek saistītas ar energoresursu cenu svārstībām, pagājušajā gadā šis likums nedarbojās – neskatoties uz samērā zemajām naftas cenām (ap 68 USD par barelu), pārtikas cenas gada nogalē pasaulē kopumā sasniedza augstāko līmeni divu gadu laikā, bet gaļas cenas – augstāko līmeni kopš 2014. gada!
Lielais cūkgaļas cenas lēciens
Milzīgais cūkgaļas cenu lēciens cieši saistīts ar cūku mēra izraisīto krīzi Ķīnā, kas ievērojami palielināja šī pasaules lielākā tirgus pieprasījumu pēc gaļas importa, tā ceļot uz augšu gaļas cenu visā pasaulē.
Par laimi, gaļas cenu augsto kāpumu Latvijas patērētājiem daļēji kompensēja labā dārzeņu raža pērn un attiecīgi dārzeņu cenas kritums pēdējos mēnešos, kā arī lejupslīdošā piena iepirkuma cena, kas pēc CSP datiem laikā no pagājušā gada janvāra līdz oktobrim kritās no 302 līdz 286 eiro par tonnu.
Pērn saistībā ar dramatisko cūkgaļas cenu kāpumu ļoti nepatīkamā situācijā nonāca daudzi Latvijas gaļas produktu ražotāji. Problēma ir tā, ka piegādes līgumi ar mazumtirgotājiem parasti tiek slēgti par fiksētu cenu vairākus mēnešus uz priekšu.
Tas nozīmē, ka, strauji ceļoties izejvielu cenai, pārtikas ražotāji cieš zaudējumus. Pērnvasar cūkgaļas cenas ārkārtīgi straujā lēciena dēļ bija uzņēmumi, kas bija spiesti iepirkt izejvielas ne par ražotāja cenām, bet par to pašu cenu kā veikalā.
Cik ilgi uzņēmums spēj vilkt?
Un tad ir jautājums – cik ilgi šie uzņēmumi spēj “izvilkt”, gaidot izejvielu cenu izmaiņas sev pozitīvā virzienā? Atsevišķās situācijas talkā var nākt papildus finanšu apgrozāmie līdzekļi.
Šādos gadījumos uzņēmumiem, kuriem ir īslaicīgas grūtības norēķināties ar piegādātājiem, finanšu pakalpojumu uzņēmumi var palīdzēt ar apgrozāmo līdzekļu finansēšanu. Šāda palīdzība ļauj uzņēmumam nepārtraukt savu darbību un vieglāk tikt cauri īslaicīgām grūtībām.
Lai arī pēkšņi un neprognozējami dabas faktori ļoti ietekmē pārtikas cenu izmaiņas, globālajām klimata izmaiņām var būt arī sava pozitīvā puse.
Netradicionālās kultūras un ražīgums
“ERST Finance” ir novērojis, ka aizvien vairāk zemnieku, kuri ir mūsu klienti, Latvijā sāk pievērsties netradicionālu kultūru audzēšanai. Jautājums ir arī par produktivitātes celšanu tradicionālajām kultūrām, jo siltāks klimats un maigākas ziemas daļai no tām var nozīmēt lielākas ražas jau tuvākajā nākotnē.
Lauksaimniecība un pārtikas bizness ir teju vai mūžīga nozare, kurai ir nozīmīga vieta Latvijas tautsaimniecībā. Taču, ņemot vērā dabas apstākļu neprognozējamību, tai vienmēr būs nepieciešami augsti inovatīvi un pretimnākoši finanšu risinājumi, lai veicinātu uzņēmējdarbības procesu nodrošināšanu un veicinātu to konkurētspēju.
