Pārtikas cenu līmenis Eiropas kontekstā: kas ir lētāk, kas dārgāk un kādas izmaiņas gaidāmas? 0
TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danušēvičs skaidroja Latvijas pārtikas cenu situāciju un to, vai drīzumā sagaidāms ievērojams sadārdzinājums.
Latvija – lētāko valstu vidū, bet ar izņēmumiem
Pēc Eiropas Komisijas datiem, Latvija joprojām atrodas salīdzinoši zemo cenu zonā – mūsu cenu līmenis ir 83% no vidējā Eiropā, kas nozīmē, ka kopumā dzīve pie mums ir lētāka nekā daudzās citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Portugālē un Spānijā.
“Mēs redzam, ka Latvija ir cenu zonā, kas ir relatīvi zema. Mums ir zemākas cenas pat nekā Portugālē un Spānijā, kur mēs vienmēr sakām, ka ir lētāk. Lētāk nekā Latvijā ir tikai Bulgārijā, Rumānijā un dažās Balkānu valstīs,” norāda Danušēvičs.
Tomēr atsevišķās produktu grupās Latvijas cenas izceļas. Maize un gaļa ir ievērojami lētāka nekā vidēji ES, bet zivis – dārgākas.
“Ja mēs paskatāmies uz maizi un gaļu, tad tā mums ir krietni lētāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Bet, piemēram, zivis, neskatoties uz to, ka esam zvejnieku valsts, mums ir par 7% dārgākas nekā Eiropā,” skaidro Danušēvičs.
Arī olām un pienam cenas ir salīdzinoši augstas – par 18% dārgāk nekā kaimiņvalstīs, lai gan Latvijā atrodas lielākais olu ražotājs Baltijā – “Balticovo”.
Augļi un dārzeņi – pārsteidzoši dārgi
Dārzeņu un augļu cenas Latvijā krietni pārsniedz Eiropas vidējo – par 24% dārgāk, un tās ir augstākas arī nekā Igaunijā.
“Dārzeņi Latvijā maksā vairāk nekā vidēji Eiropā. Par veseliem 24% vairāk. Arī salīdzinājumā ar kaimiņiem, mums ir dārgāk nekā Igaunijā. Augļi gan Latvijā ir par 10% lētāki nekā Igaunijā, bet cenas ir tādas pašas kā Lietuvā,” norāda Danušēvičs.
Alkohols un bezalkoholiskie dzērieni – rekordisti cenu kāpumā
Lielākais kontrasts ir alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu cenās. Latvijā bezalkoholiskie dzērieni ir par 28% dārgāki nekā Eiropā. Savukārt alkohols pat par 40% dārgāks nekā vidēji ES.
“Salīdzinot ar kaimiņiem, mēs esam dārgāki nekā lietuvieši visās pozīcijās, bet ar Igauniju cenas ir līdzīga, vismaz alkoholam,” tā Danušēvičs.
Viņš norādīja, ka šāda cenu līmenis ir saistīts ar lielajiem uzcenojumiem: “Alkoholam ir vislielākais uzcenojums, un tas kompensē mazākus uzcenojumus, kas ir tādām sociāli svarīgām precēm kā maize un piens.”
Vai cenas turpinās augt?
Lai gan pēdējā laikā dažādu produktu cenu kāpums ir bijis jūtams, īpaši kafijai, straujš un pēkšņs cenu lēciens vairs nav gaidāms.
“Tirgotājiem ir noslēgti līgumi ar ražotājiem, kuros paredzēts, ka parasti par cenu izmaiņām ir jābrīdina vismaz mēnesi iepriekš. Dažos gadījumos termiņi var būt garāki, bet straujš cenu kāpums nav gaidāms. Tomēr cenu pieaugums noteikti būs,” sacīja Danušēvičs.
Viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina cenu pieaugumu, ir elektrības izmaksas.
“Ir skaidrs, ka elektrības cenas visiem sitīs ka kabatu – gan patērētājiem, gan ražotājiem. It īpaši tiem, kuru darbībā elektrības izmaksas veido būtisku daļu no ražošanas, piemēram, augļu un dārzeņu audzētājiem,” viņš uzsvēra.
Ko darīt patērētājiem?
Danušēvičs norādīja, ka cilvēkiem, kuri raizējas par cenu pieaugumu, jāmeklē alternatīvi risinājumi.
“Cilvēki ir šausmās par kafijas cenu pieaugumu, bet tas ir izskaidrojams ar to, ka kafijas izcelsme ir Dienvidamerika, kur situāciju ietekmē reģionālie regulējumi un piegādes ķēdes problēmas. Ja kafijas cena kļūst pārāk augsta, var pāriet uz cigoriņu kafiju vai tēju, kas šobrīd ir pieejamāka,” norāda Danušēvičs.
Viņš uzsver, ka katastrofālas situācijas pašlaik nav, taču cenas augs pakāpeniski, un patērētājiem būs iespēja tām pielāgoties.
