Pārtikas atkritumus neizbaros trūcīgajiem 0
“Latvijā varētu atvērties slūžas apšaubāmu pārtikas produktu ieplūšanai,” ziņu ar šādu virsrakstu 6. decembrī izplatīja ziņu aģentūra LETA. “Briselē plānots izstrādāt regulu, kas ļautu atsevišķu kategoriju produktus ar beigušos derīguma termiņu izplatīt sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, līdz ar to Latvija varētu kļūt par nosacītu izgāztuvi, kur zemās pirktspējas dēļ masveidā legāli, tostarp valsts iepirkumos, tiks ieplūdināti šādi produkti,” LETA ziņoja, ka tā ES mājā 6. decembrī notikušajā diskusijā esot atzinuši nozares eksperti.
Taču tūliņ pēc tās Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Dace Ugare noliedza aģentūras LETA publicēto vēsti par jaunas regulas gatavošanu, atsaucoties uz viņu. “Eiropas Komisija nekādā gadījumā negatavo regulu par pārtikas produktu derīguma termiņa pagarināšanu. Tiek gatavotas vadlīnijas par to, kā rīkoties ar pārtiku, kam tuvojas vai ir pienākušas derīguma termiņa beigas un ir iecere to ziedot. Tāpat par to, ja pārtiku vēlas izmantot dzīvnieku barošanai. Arī par šo pārtikas produktu metodoloģisko uzskaiti,” 7. decembrī uzsvēra D. Ugare.
“LA” saņēma arī Eiropas Komisijas apliecinājumu, ka šāda regula netiek gatavota. “Komisija neplāno tuvākajā laikā mainīt jelkādu likumdošanu, bet mēs vēršam uzmanību uz “izlietot līdz” un “ieteicams izlietot līdz” atšķirībām, par ko notiek pētījums, kura rezultātiem jābūt 2017. gada rudenī,” atbildēja Enriko Brivio, EK runasvīrs veselības un pārtikas drošības jautājumos.
Patlaban notiek politiskas sarunas par pārtikas atkritumu samazināšanu un tās ir ļoti vispārīgas. Līdz 2017. gada maijam varētu būt sagatavoti EK vadlīniju projekti par pārtikas ziedojumiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aģentūrai LETA 18. decembrī sniedza pretrunīgu ziņu par Briselē notikušu sanāksmi, kur diskutēts par “vienotas platformas jeb regulas” gatavošanu, kas ļautu mazināt pārtikas atkritumu daudzumu. Jāprecizē, ka platforma un regula ir pilnīgi atšķirīgi jēdzieni. Pirmajā publicētajiem dokumentiem ir pieredzes apmaiņas un ieteikumu raksturs, bet regula ir obligāti pildāmas prasības.
Diskusijas notiek par to preču sarakstu, uz ko drīkst attiecināt marķējumu “ieteicams izlietot līdz”. Šāds marķējums nozīmē, ka ražotājs līdz uzrādītājam datumam garantē visaugstāko produkta kvalitāti, nevis derīguma termiņu lietošanai uzturā. Patlaban regulā norādīts, ka minimālais derīguma termiņš nav jānorāda svaigiem augļiem un dārzeņiem, kartupeļiem, kas nav mizoti, vīniem, liķieru vīniem, dzirkstošajiem vīniem, dzērieniem, kuru spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 10%, maizes vai konditorejas produktiem, kurus parasti patērē 24 stundu laikā pēc izgatavošanas, etiķim, cukuram, košļājamai gumijai, vārāmajam sālim un cukuram cietā veidā.
