VARAM nopelni: pārtikas atkritumu šķirošanas sistēma tiek veidota dārga, neizdevīga un videi nedraudzīga 21
Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc Valsts kontroles atzinuma, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadībā Latvijā tiek veidota dārga, iedzīvotājiem neizdevīga un videi nedraudzīga bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma, ministrijā nesteidz rosīties, lai mainītu līdzšinējo pieeju. Gluži pretēji – bez pamatotiem argumentiem atrunājas.
Noskaidrojām, ka lielākā daļa Eiropas Komisijai sūtīto skaitļu par 2020. gadā Latvijā radīto bioloģisko un pārtikas atkritumu daudzumu ir iegūti, ņemot par pamatu Latvijai līdzīgās valstīs uzskaitītos daudzumus, izmantojot aptaujas ar nelielu dalībnieku daudzumu un aprēķinus. “Latvijā lauksaimniekiem nav jāatskaitās par radītajiem bioloģiskajiem atkritumiem, saimniekiem nav arī zināšanu par šo tēmu, tāpēc rādītāja “Primārā ražošana” aprēķināšanā izmantoti literatūrā atrodamie koeficienti, citu valstu prakses pieņēmumi,” ar nožēlu atzīst Zanda Melnalksne, biedrības “Zemnieku saeima” biroja vadītāja un viena no informācijas gatavotājām EK.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pēc ļoti aptuvenās statistikas informācijas sūtīšanas arī tagad nav uzdevusi lauksaimniekiem atskaitīties par radīto atkritumu daudzumu. Latvijā, to norāda arī VK, aizvien nav noteikumu par prasībām kompostam, atkritumu pārstrādes galaproduktam.
Lai arī VARAM ziņo, ka noteikumu projekts ir sagatavots, tomēr tajā nav paredzēta iespēja izveidoto kompostu pārdot un gūt naudas ienākumus, kas mazinātu iedzīvotājiem maksu par atkritumu apsaimniekošanu. Nav arī vienotu vadlīniju par pārtikas atkritumiem, kurus atļauts mest biokonteinerā, nav atļauts kompostu veidot vairākām mājsaimniecībām.
Atgādināsim, ka pārtikas atkritumi ir jāšķiro un jāpārstrādā daudzu iemeslu dēļ, arī tāpēc, lai no tiem neveidotos metāna gāze, kuras kaitniecīgā ietekme siltumnīcefekta radīšanā 21 reizi pārsniedz ogļskābās gāzes ietekmi.
“Latvijas Avīzes” pērn oktobrī vēstīto atziņu, ka VARAM vadībā veidotā bioloģisko atkritumu, toskait pārtikas atkritumu, apsaimniekošanas sistēma ir iedzīvotājiem neizdevīga un videi nedraudzīga savā šā gada jūnija ziņojumā apstiprināja Valsts Kontrole (VK). “Neizveidojot efektīvu bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un neizmantojot iespējas gūt ienākumus no pārstrādātajiem atkritumiem, mēs riskējam uz iedzīvotāju pleciem uzlikt vēl vienu dārgu nastu – par šīs sistēmas uzturēšanu,” Ziņojumā pauž VK padomes loceklis Edgars Korčagins, uzsverot, ja netiks “restartēta” pašreizējā pieeja, valstij tas būs ļoti dārgi, bet iedzīvotājiem – nedraudzīgi, turklāt, ja sistēmu neieviesīs laikā, draud arī ES sankcijas. Viņam piekrīt nozares un pašvaldību eksperti, privātie namu apsaimniekotāji, tomēr par nozares politiku atbildīgā VARAM tikai atrunājas, toskait – arī redakcijai atsūtītajos komentāros.
Iekārtas darbina neefektīvi
Latvijā ir uzstādītas dārgas sadzīves atkritumu šķirošanas iekārtas (iepriekšējā plānošanas periodā būvniecībai tērēti 90 milj. eiro), tomēr no tām atšķirotie bioloģiskie atkritumi 95% gadījumu ir sliktas kvalitātes un nav izmantojami kvalitatīva komposta ražošanā, nesen norādījis Getliņu poligona vadītājs Imants Stirāns. Getliņu atkritumu poligona pērn ekspluatācijā nodotajos pārstrādes tuneļos šā gada pirmajos sešos mēnešos pārstrādāti aptuveni 42 000 tonnu Rīgā un Pierīgā vākto bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA), to vidū vien 6000 tonnu dalīti vākto BNA. Tātad par 40 miljoniem eiro ir uzbūvētas dārgas pārstrādes iekārtas, bet nav produkta, ko pārstrādāt.
“Vissvarīgākais nosacījums, kas kavē materiāla (komposta. – Red.) iesaisti citās tautsaimniecības nozarēs, ir ienākošās bioloģisko atkritumu plūsmas kvalitāte. Tai ir tieša ietekme uz galaproduktu un attiecīgi pieprasījumu pēc tā,” skaidro poligona apsaimniekotāja SIA “Getliņi eko” pārstāvis Ričards Ozoliņš. Viņš gan sagaida, ka tuvākajos gados bioloģisko atkritumu kvalitāte ievērojami uzlabosies un bioloģisko atkritumu šķirošana mūsu ikdienā kļūs par tādu pašu ieradumu kā stikla, plastmasas un papīra šķirošana. “No 2024. gada 1. janvāra visiem Latvijas iedzīvotājiem būs obligāta bioloģisko atkritumu šķirošana. Aptuveni trešdaļa no sadzīves atkritumiem sastāv tieši no bioloģiskajiem atkritumiem,” tā “Getliņi eko” pārstāvis.
Siguldā klientu skaits aug
Siguldas pilsētā pārtikas atkritumus piedāvā šķirot kopš 2020. gada. Patlaban Siguldas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Jumis” bioloģisko atkritumu šķirošanu nodrošina 113 adresēs. Trīsdesmit šķirotāji ir juridiskas personas (arī daudzdzīvokļu nami), bet 83 klienti – privātpersonas. “Lielākais kāpums bioloģisko atkritumu šķirošanā Siguldā notika 2021. gada janvārī – augustā, kad tā Rīgā un Pierīgā tika noteikta kā obligāta. Tolaik bioloģisko atkritumu šķirotāju skaits palielinājās pat par 60%,” atceras SIA “Jumis” direktore Kristīne Lūse. “Arī tagad klientu skaits, kuri izvēlējušies bioloģiskos atkritumus šķirot, aug, taču ar manāmi zemāku tempu.” Kopš aizvadītā gada vidus SIA “Jumis” savāktais bioloģisko atkritumu daudzums palielinājies ik mēnesi. 2021. gada jūnijā tas bijis 32 m3, bet šogad jūnijā jau 41 m3. SIA “Jumis” direktore uzskata, ka patlaban vēl par agru ir vērtēt, vai valdības noteiktā zemākā maksa iedzīvotājiem par bioloģisko atkritumu šķirošanu (80% no maksas par nešķirotiem atkritumiem) rosina atkritumus šķirot. Pārtikas atkritumu konteinerā Siguldas novadā nedrīkst mest nešķirotos atkritumus, jebkāda veida iepakojumu, tūju zarus un citas lietas. Tomēr arī šim atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam vislielākais izaicinājums ir nodrošināt sašķirotā materiāla tādu kvalitāti, lai savāktos pārtikas atkritumus var pārstrādāt.
Iesaka uzstādīt pazemes konteinerus
Ingmārs Inbergs, namu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “CDzP” Siguldas nodaļas vadītājs, mums demonstrē visjaunāko, aizvadītajā mēnesī ekspluatācijā nodoto atkritumu šķirošanas namiņu pie nesen siltinātā nama Pulkveža Brieža ielā. Namiņā ar elektroniskā koda atslēgu novietoti divi plastmasas un papīra šķirošanas konteineri, viens konteiners bioloģiskajiem atkritumiem, viens stiklam un viens – nešķirotajiem sadzīves atkritumiem. “Tagad dzīvokļu īpašnieku maksa par atkritumu apsaimniekošanu ir būtiski, līdz pat 50 procentiem, mazāka. Iemesli ir divi: dzīvokļu īpašnieki paši šķiro un šķiroto atkritumu izvešana ir lētāka. Otrs iemesls ir tas, ka atkritumu konteineriem klāt tiek vien viena nama iedzīvotāji, tajos neko nevar iemest svešinieki,” tā I. Inbergs. “Vissvarīgākais – dzīvokļu īpašniekiem ir jāpierod šķirot. Daži siguldieši ir gatavi dārgi maksāt, jo nevēlas mājoklī atvēlēt vietu atkritumu šķirošanai.” Viņš piekrīt VK secinājumam par Latvijas iedzīvotājiem veidoto dārgo bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Izmaksu mazināšanai Inbergs iesaka uzstādīt lielus pazemes konteinerus, kur atkritumus atstātu lielāks skaits cilvēku, nekā patlaban virszemes konteineros. Pazemes konteineru uzstādīšanas izmaksas būtiski nepārsniedz Pulkveža Brieža ielā par 8000 eiro uzbūvētā namiņa izmaksas.
Savukārt Siguldas pagastā, piesaistot vairāk nekā 100 000 eiro no ES Kohēzijas fonda, pašvaldība par 430 000 eiro uzbūvējusi 5000 m2 lielu zaļo un dārza atkritumu kompostēšanas laukumu. Gada laikā tajā varēšot ražot līdz 750 tonnām komposta, kuru izmantošot pilsētas apstādījumos, teic domes Investīciju daļas eksperts Gatis Konrāds. Zaļos atkritumus no novada privātpersonām ņems bez maksas, bet juridiskajām par nodošanu būs jāmaksā. Komposta laukums ir īpašs ar to, ka tajā uzstādīs arī elektrisko žogu Spānijas kailgliemežu izplatības ierobežošanai.
Siguldas novada pilsētvides plānotāja Zane Gatere uzsver – patlaban ačgārna ir VARAM nevēlēšanās ļaut katrai pašvaldībai izvēlēties, kādus pārtikas atkritumus šķirot un likt biokonteinerā. Tomēr, viņasprāt, valstī noteikti ir jābūt arī vienotiem noteikumiem, kurus ik pēc laika var atkārtoti vērtēt. “Arī vienreiz lietojamos traukus agrāk nešķiroja, tomēr, kad ieviesa to pārstrādi, attieksme mainījās,” teic eksperte.
Haoss apsaimniekošanā
Vides eksperte, Rīgas domes deputāte Mairita Lūse uzsver – vissvarīgākais VARAM nepadarītais darbs ir nesagatavotie noteikumi par atkritumu beigu statusu: “Kurā brīdī tas, kas samests pārstrādes tunelī, vairs nav atkritumi, bet – pārdodams komposts? Ja nav gala statusa noteikumu, Getliņos un citviet ražoto kompostu nevienam nevar pārdot tāpēc, ka atkritumus pārdot nedrīkst. Nav skaidrs, kurā brīdī tie no atkritumiem kļūst par produktu.” Kā iepriekš teikts, VARAM sagatavotais noteikumu projekts nepieļauj komposta pārdošanu. VARAM arī nerosina pārtikas atkritumu pārstrādi biogāzes ražotnēs, neesot iniciatīvas no šo ražotņu saimniekiem, teikts skaidrojumā redakcijai. No pārtikas atkritumiem šajās ražotnēs varētu iegūt par aptuveni 20% vairāk enerģijas nekā no citām izejvielām.
Kā rīkoties laukos un kā uzskaitīt tur radušos bioloģiskos atkritumus? “Mazizmēra kompostēšana ir otrā lielā sāpe,” teic M. Lūse. Katra pašvaldība nevar veidot savu uzskaiti. Valsts līmenī ir jābūt vienādai uzskaites metodoloģijai, tomēr Latvijā tās patlaban nav. “Kur šajā sistēmā ir vieta mazizmēra kompostam? Vai tiešām tiek plānots, ka lauku cilvēki liks bioloģiskos atkritumus spaiņos un konteineros un tos vāks atkritumu operatori?” retoriski jautā M. Lūse. “Ja tā, tad nebūs jēgas vides saudzēšanai un tarifi būs mākoņos.” Patlaban pastāv tā dēvētie nelegālie komposta laukumi, piemēram, Rīgā, Āgenskalnā, ko izveidojušas viena nama vairākas mājsaimniecības. VARAM teic, ka virtuves atkritumus var kompostēt tikai viena mājsaimniecība un cita starpā vajag ūdens noteku sistēmu, kā paredz MK 788. noteikumi. “Mazajos ciematos mājas un mazās daudzdzīvokļu mājas varētu apvienoties un tā vietā, lai maksātu par atkritumu aizvešanu, kompostēt tos un oficiāli uzskaitīt. Patlaban VARAM politika ir šāda – mēs uz to pieveram acis un izliekamies, ka tas neeksistē. Tā vietā, lai pateiktu – ja šķiro līdz noteiktam daudzumam kastēs, to var darīt,” piedāvā M. Lūse.
Viņa piekrīt, ka pārtikas atkritumu šķirošanas ieviešana Rīgā nesokas tik raiti, kā cerēts. “Patlaban domājam, kā vislabāk formulēt prasību par bioloģisko konteineru obligātu uzstādīšanu. Tallinā tie ir obligāti, vispirms bija obligāti tām daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vismaz 15 dzīvokļi. Rīgā noteicām obligātu iepakojuma un stikla konteineru novietošanu par pie noteiktām mājām. Ir iecerēts saistošajos noteikumos noteiktām namu grupām – tām, pie kurām jau ir vismaz divi sadzīves atkritumu konteineri, noteikt biokonteinerus par obligātiem. Tallina uz mērķi gāja aptuveni astoņus gadus. Mums nav tik daudz laika, jāiet uz priekšu straujāk,” teic eksperte.
Rīdziniekiem, kas vērš uzmanību uz daudzu biokonteineru nepatīkamo smaku tiem apkārt aplipušajām mušu oliņām, Lūse atbild, ka ir valstis, piemēram, Itālija, kur pārtikas atkritumus atļauts izmest bioplastmasas maisiņos. Savukārt Zviedrijā tam tiek izmantoti papīra maisiņi. “Arī Latvijā var atļaut (tas atkal būtu jāvirza atbildīgajai ministrijai, VARAM) izmest pārtikas atkritumus dabai draudzīgā iepakojumā,” norāda M. Lūse. “Uztraukti par šo ieceri gan ir atkritumu apsaimniekotāji, kas nezina, kā pārbaudīt maisiņu saturu.”
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Sniedze Sproģe norises bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanā dēvē par haosu un vērš uzmanību, ka pašvaldības atrodas atkritumu apsaimniekošanas procesa vidusposmā, tāpēc tās nevar ietekmēt atkritumu rašanās procesu, kā arī no atkritumiem pārstrādātā produkta izmantošanu. Arī viņa piekrīt VK un ekspertu secinājumiem par vienotu vadlīniju neesamību, par uzskaites trūkumu un citām neskaidrībām mājkompostēšanā, atgādinot, ka LPS jau ilgu laiku VARAM norāda uz nebūšanām un aicina rīkoties. Uztraukumam par VARAM nevēlēšanos ieviest bioloģisko atkritumu šķirošanu ir iemesls, uz to norāda arī VK – līdz obligātās bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanas ieviešanai, ko prasa ES, ir atlicis mazāk nekā pusotrs gads, notiek kavēšanās. Soda naudas valstij par jaunās sistēmas neieviešanu varot sasniegt pat 11 milj. eiro gadā.
EKSPERTA VIEDOKLIS
Jāstimulē biogāzes ražošana
Rūta Bendere, Rīgas Tehniskās universitātes projektu eksperte: Latvija ar bioloģisko atkritumu šķirošanu un apsaimniekošanu ir sākusi nodarboties samērā nesen. 2019. un 2020. ir pirmie gadi, par kuriem valstij ir jāatskaitās, un te jāpiebilst, ka sākumā netiek prasīti precīzi mērījumi, bet novērtējums. Nav reāli, ka lauksaimnieki savus atlikumus svērs un tad ar tiem turpinās ierastās darbības – pamatā ieraks atpakaļ laukā, lai mēslotu augsni. Te ir jārīkojas līdzīgi, kā to dara citas valstis, – jāveic pētījumi noteiktām augu grupām, nosakot atlikumu daudzumu uz 1 ha. Apstrādātās zemes platība ir zināma, un daudzumi ir jāprecizē. Pamatā to varētu uzņemties Lauksaimniecības universitāte, tās maģistrantūras un doktorantūras studenti pasniedzēju vadībā.
Pilsētās ir jānodala konteineru veidi, kādos dažādi bioloģiskie atkritumi tiek savākti. Zaļie dārza atkritumi nesmirdēs, un to izvešana var būt retāka, bet pārtikas atkritumi no virtuves, restorāniem un ēdnīcām ir jāsavāc speciālos konteineros un jāizved regulāri atbilstoši MK nosacījumiem. Tie pamatā ir jāvirza uz biogāzes ražošanu, un te nu Zemkopības ministrijai ir jāsadarbojas ar VARAM un ar Ekonomikas ministriju. Jāpasteidzina attiecīgo atļauju saņemšana un masas izkarsēšanas iekārtu uzstādīšana. Pārtikas atkritumi ir jādezinficē, un līdz ar to lielāku daudzdzīvokļu māju komposta veidošana no tiem nav pieļaujama. Mājas var kompostēt tikai zaļos dārza atkritumus. Citādi tas ir ar vienģimeņu privātmājām, te kompostēšana ir vēlama un pieļaujams izmantot arī pārtikas atkritumus. Uzskaiti veic pēc kompostēšanas konteineru daudzuma. Mēs to tikai sākam, bet kaimiņi lietuvieši jau aktīvi izmanto.
