Pārbaudes 2
Pārtikas un veterinārais dienests: grēko ar derīguma termiņiem
* 2015. gada deviņos mēnešos PVD veica 11 294 pārbaudes pārtikas tirdzniecības uzņēmumos, tostarp vairumtirdzniecības uzņēmumos, veikalos un tirdzniecības vietās.
* 1321 gadījumā PVD konstatēja neatbilstības, kas saistītas ar pārtikas produktu derīguma termiņa ievērošanu. Visbiežāk bija gadījumi, kad produkti pārdoti pēc derīguma termiņa beigām, tostarp neizslēdzot, ka produkta derīguma termiņš atsevišķos gadījumos varētu būt viltots.
* 2015. gada pirmajā pusgadā Pārtikas un veterinārais dienests ir saņēmis 543 sūdzības par pārtikas tirdzniecības uzņēmumiem, tostarp 148 sūdzības bijušas par derīguma termiņu neievērošanu, arī par derīguma termiņu pārlīmēšanu. Visos gadījumos PVD ir veicis pārbaudes un lielākoties izrādījies, ka sūdzības bijušas pamatotas.
VIEDOKĻI
Gustavs Norkārklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs: “Ar bioloģiskajām metodēm audzētais produkts ir videi draudzīgāks tāpēc, ka audzēšanā nav izmantoti minerālmēsli un ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi. Bioloģiskās lauksaimniecības metode ir videi draudzīgāka nekā konvencionālā lauksaimniecība, tāpēc ka tā nenoplicina augsni, ja ievēro augu seku. Saimniekojot bioloģiski, zemē neuzkrāsies ķīmiskās atliekvielas. Tie cilvēki, kas izvēlas veikalā bioloģiskos pārtikas produktus, vienlaikus izvēlas mazāku tā saukto pēdas nospiedumu un atbalsta vietējos ražotājus. Bioloģiskajos pārtikas produktos ir daudz mazāk palīgvielu nekā produktos, kam izejvielas ražotas ar konvencionālās lauksaimniecības metodēm. Aizvien vairāk attīstās tiešās piegādes – ar bioloģiskajām metodēm darbojošies saimnieki piegādā savus produktus tieši patērētājam, izslēdzot starpniekus pārtikas apritēs ķēdē. Arī šis nosacījums ir svarīgs dabas saudzēšanā, tāpat kā īsais bioloģisko produktu glabāšanas termiņš, kas mazina enerģijas un citas izmaksas.”
Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” direktors: “Sadzīves atkritumos vidēji ir ap 30 – 40% organisko, t. sk. pārtikas atkritumu, un tieši mājsaimniecības rada vislielāko pārtikas atkritumu īpatsvaru. Visvienkāršākais veids, kā samazināt izmesto pārtikas atkritumu apjomu, ir izvairīties no pārtikas atkritumu saražošanas, kur patērētājiem ir lielākā ietekme, piemēram, iepērkot pārtiku ar mēru un pareizi to uzglabājot. Būtiski ir nodrošināt dalītās atkritumu vākšanas iespējas stikla, papīra, plastmasas un metāla šķirošanai, lai palielinātu otrreizējai pārstrādei derīgo materiālu apjomu. Un īpaši pārtikas atkritumu atdalīšana no kopējās atkritumu plūsmas ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu citu atkritumu turpmāku pārstrādi, jo tieši pārtikas atkritumi bojā otrreiz pārstrādājamo materiālu kvalitāti. Visām ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, līdz 2020. gadam ir būtiski jāsamazina bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzums. Latvijā tās būtu aptuveni 461 000 tonnas bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu gadā, kas būtu jāsasniedz līdz 2020. gadam (2013. gadā tika radīti 632 000 tonnu bioloģisko noārdāmo sadzīves atkritumu).
Guntars Levics, SIA “Vides pakalpojumu grupa” valdes loceklis: “Vides pakalpojumu grupa” nodrošina pārtikas atkritumu apsaimniekošanu uzņēmumiem, galvenokārt ēdināšanas segmentā. Iedzīvotāji pārtikas atkritumus vai nu kompostē, vai izmet sadzīves atkritumos. Pilsētā pārtikas atkritumu īpatsvars sadzīves atkritumos ir lielāks, lauku teritorijās, protams, mazāks, bet vidēji tie ir aptuveni 50% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma. Lai pārtikas atkritumu dalīta apsaimniekošana būtu efektīva un ekonomiski pamatota un tās rezultāts būtu šo atkritumu atkārtota izmantošana, atkritumiem ir jābūt tīriem. Par uzņēmumiem – nosacījums, ka uzņēmumiem jānodrošina šo atkritumu atbilstoša apsaimniekošana, ir spēkā, tomēr kontroles mehānisms ir vājš. Ja runājam par iedzīvotājiem – lai sasniegtu tādu atkritumu šķirošanas kultūru iedzīvotāju vidū, ieguldījums būtu nesamērīgs gan finanšu, gan laika izteiksmē. It īpaši ņemot vērā, ka no sadzīves atkritumiem atdalītus bioloģiski noārdāmos atkritumus, tieši tāpat kā nekvalitatīvi dalīti vāktus pārtikas atkritumus, var izmantot tikai biogāzes iegūšanai un tie nav izmantojami kā kvalitatīvs mēslojums. Pārtikas atkritumi ietilpst bioloģiski degradējamo atkritumu kategorijā. Optimāls risinājums Latvijas gadījumā šobrīd pavērsies Rīgā un Pierīgā, kas ir puse Latvijas atkritumu. Līdz ar Getliņu atkritumu šķirošanas rūpnīcas darbības sākšanu bioloģiski degradējamie atkritumi Getliņos tiks atdalīti no kopējās atkritumu plūsmas, un tas ļaus to atkārtoti izmantot: konkrētajā gadījumā – biogāzes ražošanai.
