Liek taupīt ar nodokļiem 2
Labas gribas labs piemērs planētas resursu taupīšanā un pārtikas atkritumu ierobežošanā ir Īrija, kur kopš šā gada 1. aprīļa pārtikas atkritumus ir aizliegts noglabāt atkritumu poligonos. No 2016. gada 1. aprīļa Īrijā būs jāmaksā nodoklis, kas rosinās uzņēmējus pārtikas atkritumus vākt atsevišķi no citiem sadzīves atkritumiem, bet no 2017. gada 1. aprīļa ar nodokli rosinās, lai pārtikas produktu atkritumi nenonāktu kanalizācijas sistēmā. Šīs lieguma normas attieksies uz cilvēkiem, kas iesaistījušies uzņēmējdarbībā. Noteikti arī vairāki izņēmumi, tostarp tas, ka nedēļas laikā radīto pārtikas produktu atkritumu daudzums ir mazāks nekā pieci kilogrami un šie atkritumi ir radušies starptautiskā ceļojumā.
Kad vaicāju par vides nozari atbildīgajā Vides ministrijā, vai arī Latvijā gatavo likumprojektus, kas cilvēkus rosinātu mazāk pārtikas produktu izmest atkritumos, saņēmu ieteikumu vērsties Zemkopības ministrijā, kas ar šo jautājumu darbojoties. Savukārt Zemkopības ministrijā trīs stundu laikā noskaidroja – ar visiem vides jautājumiem darbojas VARAM. Saņēmām vēsti, ka Latvijā pārtikas produktu atkritumu mazināšanai jaunas likumu prasības neieviesīšot.
LASA teic, ka patlaban vislielāko problēmu radot iedzīvotāju nedisciplinētība, pārtikas atkritumus metot kopā ar jau atšķirotajiem, vairākas reizes izmantotajiem atkritumiem (piemēram, stikls, kartons), kas šos materiālus neļauj izmantot otrreizējā pārstrādē. Šā iemesla un arī kaitīgās ietekmes uz dabu dēļ arī bioatkritumu šķirošana būtu ieteicama.
Biedrība “Homo ecos” pirms diviem gadiem veica aprēķinu, kurā redzams – viens Latvijas cilvēks gada laikā pārtikas produktu atkritumos izmet 30 kg produktu, tostarp 10 kg kartupeļu, 10 kg gaļas un 10 kg “ērtos pārtikas produktus” (piemēram, veikalā pirkti iepakoti pelmeņi). Pieņemot, ka 10 kg kartupeļu lielveikalā maksā 4 eiro, 10 kg gaļas 50 eiro, bet 10 kg “ērto” pārtikas produktu maksā aptuveni 20 eiro, var izrēķināt, ka viens cilvēks gada laikā atkritumos izmet vairāk nekā 70 eiro. Reizinot šo skaitli ar gandrīz diviem miljoniem Latvijas iedzīvotāju, iegūstam vismaz 140 miljonus eiro – šāda ir mājsaimniecību atkritumos izmesto produktu vērtība.
Uz pārtikas produktu izmešanu var raudzīties arī no ētiskā skatpunkta. Tā Latvijas lauksaimnieks viena liellopa gaļas kilograma ražošanai ir iztērējis 3 – 7 eiro, cūkgaļas ražošana industriālajos kompleksos maksā līdz 2 eiro/kg līdzīgi kā putnu gaļas ražošana. Vieni ražo, citi to izmet… Labi vēl, ka samaksā.
