Var iztikt ar 350 gramiem gaļas 2
Pasaules dabas fonds (WWF) šā gada pavasarī vērsa uzmanību uz situāciju Vācijā, kas “lej klāt degvielu klimata pārmaiņu ugunskuram” un var radīt nopietnas sekas pārtikas produktu drošībai attīstības valstīs. WWF pētījums rāda, ka viena Vācijas iedzīvotāja paēdināšanai vajag 1,562 m2 zemes, turklāt šis rādītājs strauji kāpj. Vācijā nav pietiekami lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tā aptuveni vienu ceturto daļu no virtuālā zemes daudzuma importē. Tas nozīmē, piemēram, Dienvidamerikā audzētās sojas izmantošanu dzīvnieku barībā, Āzijas un Āfrikas valstīs audzētās palmu eļļas un kakao pupiņu izmantošanu šokolādes ražošanā. Ikviens Vācijas iedzīvotājs gada laikā apēd 679 kg pārtikas produktu, tostarp 52,6 kg cūkgaļas, gandrīz 19 kg putnu gaļas un 26 kg liellopa gaļas. Salīdzinājumam – Latvijā 2014. gadā viens iedzīvotājs, nerēķinot sabiedriskās ēdināšanas iestādes, apēda 33 kg gaļas, tostarp 1,26 kg liellopa gaļas, 0,19 kg teļa gaļas, 18,4 kg cūkgaļas, 12,3 kg mājputnu gaļas, 1,13 kg medījuma gaļas un 0,16 kg aitas un kazas gaļas. Vācija aiz Spānijas, Austrijas un Dānijas ieņem ceturto vietu pēc gaļas patēriņa Eiropā. Gaļas ražošanā, piena ražošanā un olu ražošanā rodas visvairāk CO2 un citu siltumnīcas efektu veidojošo emisijas gāzu, kas īpaši grauj vidi. 1000 kaloriju mājputnu gaļas ražošanai vajag 1500 kaloriju saturošu augu izcelsmes produktu, ko varētu izmantot pārtikas produktiem citās pasaules valstīs. Aptuveni 30% no Vācijas pārtikas produktu importa ir saistīts ar meža izciršanu. Vācijā no patērētajiem pārtikas produktiem gada laikā izveidojas 161 miljons tonnu CO2 emisijas, kas veido 17% no visas šās valsts CO2 emisiju daudzuma. Jāņem vērā, ka ik gadu, rēķinot uz vienu cilvēku, lauksaimniecībā izmantojamā zeme pasaulē samazinās par 1,5 m2. WWF pētnieki ir sagatavojuši veselīga un klimatam draudzīga uztura ēdienkarti, kur gaļas patēriņš ir samazināts divas reizes – līdz 350 gramiem nedēļā. Patērētājus aicina izvēlēties vien ar zāli barotu dzīvnieku, bioloģiskās lauksaimniecības vai medījuma gaļu. Tāpat uz šķīvjiem vairāk vajadzētu likt pākšaugu un graudaugu produktus, kas satur daudz dzelzs un cinka. Piemēram, lupīnu, lēcas.
