Atkritumi un atlikumi 2
“Latvijas likumos nav pateikts, kas ir pārtikas atkritumi. Tos nedrīkst sajaukt ar pārtikas atlikumiem – tie ir, piemēram, produkti, kas pēc derīguma termiņa paliek pāri veikalos. Neviens arī pārtikas atkritumus neuzskaita. Pārtikas ražošanas un ēdināšanas uzņēmumos radušos atkritumus nedrīkst mest kopējā sadzīves atkritumu plūsmā,” teic Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperts Intars Cakars.
Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra (RAAC) “Daibe” vadītājs Ģirts Kuplais teic, ka Ziemeļvidzemē bioatkritumu savākšanas pakalpojumu piedāvā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un veikaliem. Šo atkritumu vākšanai piedāvā speciālu konteineru, kurā ieklāts 300 litru tilpuma maiss. Ģ. Kuplais vērš uzmanību, ka bioatkritumu konteinerā drīkst mest bioloģiski noārdāmos atkritumus, tostarp ēdienu atliekas, nederīgus pārtikas produktus, piena produktu ražošanas atkritumus, gaļas, zivju un citu dzīvnieku valsts izcelsmes pārtikas produktu ražošanas un apstrādes atkritumus. Maksa par konteinera vākšanu ir 2,85 eiro/t.
Iedzīvotāju izmestajos sadzīves atkritumos ir arī pārtikas produktu atkritumi. To īpatsvars ir no 40 līdz 60%, lēš Ģ. Kuplais. Daibē atkritumu priekšapstrādes centrā tos atšķiro un noglabā kompostēšanas laukumā. Nu jau vairākus gadus pārtikas produktu atkritumu īpatsvars Daibes poligonā esot stabils. Ģ. Kuplais gan uzsver, ka ir jāpalielina iedzīvotāju motivācija, pašvaldību motivācija un atkritumu apsaimniekotāju motivācija šķirot pārtikas atkritumus atsevišķi. RAAC “Daibe” vadītājs arī uzsver, ka ir jāpievērš liela uzmanība iedzīvotāju izglītošanai, lai notiktu paradumu maiņa. Nepieciešams arī valsts atbalsts infrastruktūrai – konteineri, autoparks, apstrādes iekārtas.
“No sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un arī virtuves pārtikas atkritumi un dārzu, parku atkritumi nonāk kompostēšanas laukumā, pagaidām nekādas citas pārstrādes iekārtas šim materiālam mums nav. Komposts pēc tam tiek izmantots kā pārklājuma materiāls atkritumu krātuvēm. Biogāzi iegūst no pirmās atkritumu krātuves, kas jau ir pārklāta un apsēta ar zāli. Krātuvi sākām veidot 2004. gadā, līdz 2011. gadam tajā nonāca arī bioloģiski noārdāmie atkritumi, līdz brīdim, kad tika uzbūvēts atkritumu priekšapstrādes centrs, kurā tagad bioloģiski noārdāmo materiālu nodala no kopējā sadzīves a kritumu daudzuma,” tā Ģ. Kuplais.
