Pārtikas atkritumi kļūst par pieprasītu izejvielu. Kafija bremžu klučos un interjerā, un citas iedvesmojošas inovācijas 15
Uldis Graudiņš, “Tepat, Eiropā”, AS “Latvijas Mediji”
Vien nepilnus 12 procentus no gada laikā ES dalībvalstīs izmestajiem 2,5 miljardiem tonnu atkritumu, toskait no 90 miljoniem tonnu pārtikas atkritumu, patlaban pārstrādā, ražojot jaunus produktus un atgriežot tos apritē.
Aprites ekonomikas modeļa ieviešana ļaus saudzēt dabu, mazinās atkarību no trešajām valstīm ievestajām izejvielām, attīstīs inovāciju un veidos jaunas darba vietas. Patlaban daudzu dalībvalstu pētnieki, arī Latvijas zinātnieki, darbojas ar inovāciju, kas pārtikas atkritumus pārvērš par tirgū pieprasītiem produktiem.
Mēslojums, kurināmais un krāsviela
ES inovāciju un pētniecības žurnāls “Horizon Magazine” vienā no šā gada maija numuriem ziņo par daudziem aprites ekonomikas piemēriem, kad pārtikas atkritumi pēc pētnieku inovācijas kļuvuši par izejvielu jaunu produktu ražošanai, nevis deponēti atkritumu poligonā un pūšanas procesā izdala metāna gāzi, kas siltumnīcas efekta veidošanā ir desmitiem reižu kaitīgāka nekā ogļskābā gāze. Ļoti plašs pielietojums ir kafijas biezumiem, kurus izmanto eļļas, kurināmā, mēslojuma un citu produktu ražošanai, kā arī notekūdeņu attīrīšanai. Pētījumi šajā virzienā notiek arī Latvijā, kur pērn pārdošanā “Circle–K” degvielas uzpildes stacijās nonāca apkures vajadzībai RTU Vispārīgās ķīmijas institūta laboratorijā izveidotās kafijas briketes.
ES finansētajā “WaysTUP!” projektā pēta iespējas, kā kafijai un citiem organiskajiem atkritumiem no Eiropas pilsētām piešķirt otro dzīvi.
Patlaban vien 25% no visiem bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem pārstrādā, ražojot galvenokārt kompostu un biogāzi. Šāda pieeja neatbilst aprites ekonomikas modelim, uz kuru tiecas ES.
Tomēr ir arī iedvesmojoši piemēri. Piemēram, Spānijas atkritumu saimniecības uzņēmums “Agricultores de la Vega” Valensijā no vietējām kafejnīcām gudri vāc atsevišķā tvertnē sašķirotus kafijas biezumus. Gudri nozīmē, ka sensori brīdina par puvi, kas kafijas biezumos sākas trešajā dienā. Dažādos ķīmiskajos un ekstrakcijas procesos uzņēmums šos atkritumus pārveido par augstas kvalitātes pārtikas sastāvdaļām. Kafijas biezumos atrodas karotinoīdi, kas ir dabiski pigmenti, ko var izmantot to oranžās krāsas dēļ, un polifenoli – antioksidanti, kas var palīdzēt aizsargāt pret dažādām slimībām. “Karotinoīdus parasti ražo sintētiski, bet mēs esam izstrādājuši procesu, lai to izdarītu dabiskā veidā,” žurnālam komentē uzņēmuma eksperts Amadeo Sempers. Četru gadu projektā, kas beigsies šā gada augustā, “Agricultores de la Vega” sadarbojas ar vēl 24 citiem partneriem, lai savāktu, apstrādātu un pilnveidotu vairāk bioproduktu.
Kafija bremžu klučos un interjerā
Iepriekš nosauktā projekta partneris, Apvienotajā Karalistē reģistrēts uzņēmums “Bio bean”, pārvērš kafijas biezumus kafijas eļļā vai ar tiem uzlabo augstvērtīgus produktus, toskait grila ogles, sildīšanas elementus un dabīgos aromātus. “Bio bean” agrāk bija guvis pieredzi atjaunojamās biodegvielas ražošanai vajadzīgās kafijas eļļas ieguvē. ES pētniecības finansējums ļāva uzņēmumam paplašināties ar jaunu produktu bioplastmasu. Ar pilsētas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu palīdzību “Bio bean” ik gadu saņem desmitiem tūkstošu tonnu kafijas biezumu no lielām kafejnīcu ķēdēm, arī – no “Costa” un “Starbucks”, un no rūpnīcām, kas ražo šķīstošo kafiju.
Pēc piemaisījumu atdalīšanas pulveri žāvē un ekstrahē kafijas eļļu. To sūta citiem “WaysTUP!” projekta partneriem. Vispirms to fermentē, lai izveidotu bioloģiski noārdāmus poliesterus, un tos pārvērš bioplastmasā. “Bio bean” no kafijas biezumiem izveidotos produktus ir komercializējis. Žāvētajam kafijas biezumu produktam “Inficaf” ir daudz pielietojumu, tostarp automašīnās, māju, veikalu un restorānu interjerā. “To var izmantot bremžu klučos vai virtuves skapīšu izgatavošanai. Lielākā daļa “Costa” vai “McDonald’s” interjera fonu patlaban ir izgatavoti no izlietotiem kafijas biezumiem,” sacīja “Bio bean” galvenais tehnologs Mills-Lamptijs. Tomēr bioloģisko atkritumu potenciāls neaprobežojas vien ar kafiju.
Izmanto gaļas un zivju pārpalikumus
Spānijas “Agricultores de la Vega” jaunu produktu veidošanā izmanto arī ga ļas un zivju pārpalikumus. No Valensijas centrāltirgus, kas ir viens no lielākajiem Eiropas pārtikas produktu tirgiem, atkritumu pārstrādes uzņēmums vāc zivis un gaļas blakusproduktus, kuru nonākšana atkritumos un utilizēšana maksātu dārgi. “Agricultores de la Vega” ir izveidojis metodi zivju atkritumu pārvēršanai par kolagēnu, proteīnu, ko izmanto gan dzīvnieku barošanai, gan arī pārtikas kā želejas desertu un farmaceitisko tablešu pagatavošanai. Uzņēmums arī atradis veidu, kā atkārtoti izmantot dzīvnieku asinis no kautuvēm kā biomēslojuma sastāvdaļu. “Produktu un lietojumu klāsts, ko mēs varam iegūt no pilsētas bioatkritumiem, ir milzīgs,” žurnālam “Horizon” uzsvēra Spānijas vides zinātnieks Martins Soriano. Viņš darbojas privātā bezpeļņas tehnoloģiju centrā “CETENMA”. M. Soriano pieminētie produkti aptver olbaltumvielas pārtikai un dzīvnieku barībai, kompostu, bioloģisko mēslojumu, būvniecības materiālus un kosmētikas sastāvdaļas.
Soriano izmanto savu akadēmisko pieredzi bioatkritumu lietojumprogrammās, arī lai pārvaldītu “HOOP” – ES finansētu projektu, kuru iedvesmojis “WaysTUP!” un citas pētniecības iniciatīvas šajā jomā. “HOOP” sāka darboties 2020. gadā, un iecerēts, ka tas darbosies līdz 2024. gada septembrim. “HOOP” pavisam ir 45 dalībnieki. Projekts palīdz Eiropas pilsētām un reģioniem izmantot dažādās iniciatīvās izveidotās tehnoloģijas, lai bioloģiskos atkritumus pārstrādātu vērtīgos produktos. Soriano komanda koncentrējas uz cieto bioloģisko atkritumu un notekūdeņu dūņu reģenerāciju astoņās pilsētās un reģionos Somijā, Vācijā, Grieķijā, Itālijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Portugālē un Spānijā. Liela mēroga pilsētu bioloģisko atkritumu un notekūdeņu otrreizēja pārstrāde samazinātu slodzi uz poligoniem, palīdzētu cīnīties pret globālo sasilšanu un radītu videi draudzīgas darbavietas pilsētu teritorijās.
Arī Latvijā – akcents uz kafiju
Kā turpinās Rīgas Tehniskajā universitātē radīto kurināmo kafijas brikešu stāsts? “Produkts bija ražots laboratorijā, tāpēc nevarējām piedāvāt lielu daudzumu brikešu. Jau pavisam drīz uzstādīsim žāvēšanas un presēšanas iekārtas, kas kafijas briketes un aizdedzināšanas tabletes ļaus ražot lielākā daudzumā,” teic pētnieks, ķīmijas zinātņu doktors Andrejs Šiškins. Viņš ir arī viens no līdzīpašniekiem SIA “Koffeco”, kas darbojas ar produktu izveidi no kafijas biezumiem.
Latvijā ik gadu no citām valstīm ieved aptuveni 6000 tonnu kafijas. A. Šiškins vērš uzmanību, ka ES dalībvalstis nevēlas atkritumu eksportu, tāpēc katra cenšas tos pārstrādāt. RTU darbojas trīs kafijas biezumu pārstrādes virzienos, toskait eļļas ekstrakcijā, aizdedzināšanas brikešu produkta izveidē un krūzīšu ražošanā. RTU laboratorijā ļoti augstā temperatūrā no kafijas biezumiem ir iegūtas arī notekūdeņu attīrīšanas granulas, kas pārbaudītas naftas produktu piesārņojuma likvidēšanai un notekūdeņu attīrīšanai no farmaceitiskajām vielām.
VIEDOKLIS
\
Ints Vīksna, “Latvijas Tehnoloģiskā centra” valdes priekšsēdētājs: “Aprites ekonomika, jauni materiāli un esošo izejvielu jauni pielietojumi nākotnes rūpniecības kontekstā ir tā nākotne, kuras virzienā visiem perspektīviem uzņēmumiem būtu jālūkojas. Minētie RTU piemēri ir lieliski, taču diemžēl Latvijas uzņēmumu iesaiste pētniecības projektos ir zema. Jau minētā “Horizon Europe” programma piedāvā plašas iespējas pētījumiem aprites ekonomikas un jaunu materiālu jomā, taču zināšanu un atbalsta trūkuma dēļ Latvijas pārstāvji tajā ir maz pārstāvēti. Latvijas Tehnoloģiskais centrs projekta FIT-4-NMP projekta ietvaros patlaban piedāvā gan finansiālu (grantu veidā), gan praktisku atbalstu tiem ieinteresētajiem uzņēmumiem, kam ir idejas un kas būtu gatavi iesaistīties jaunos pētniecības un attīstības projektos.”
