Politiķi pret PVN jautājumu izturas kā pret karstu kartupeli – zemnieki un uzņēmēji pārtikai prasa mazāku nodokli 5
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vai tas notiks vistuvākajā laikā, pagaidām īsti nav skaidrības. Politiķi pret PVN jautājumu izturas kā pret karstu kartupeli – rokās noturēt baidās, bet nolikt malā ar neuzdrošinās. Turklāt šoruden valdībai jāizlemj vēl viens svarīgs jautājums – vai turpināt piemērot 5% PVN likmi augļiem un dārzeņiem.
PVN samazināšana būtu svarīga kaut vai tāpēc, ka Latvijas iedzīvotāju tēriņi pārtikai ir starp augstākajiem Eiropā – pēc “Eurostat” datiem, 18% no visiem ienākumiem tiek novirzīti pārtikai. Savukārt CSP dati rāda, ka tie ir pat 23%.
Apelē pie Covid
Par PVN samazināšanu pārtikai iestājas viens no lielākajiem mazumtirgotājiem SIA “Maxima Latvija”. Īpaši rīkotā pasākumā pie kūpošas zupas bļodām veikala pārstāvji mudināja politiķus izlemt par šādu soli pēc iespējas ātrāk, īpaši ņemot vērā Covid-19 pandēmijas sekas, kad cilvēku ienākumi kļuvuši mazāki.
Šāds solis palīdzētu gan pircējiem, gan ražotājiem un audzētu zemnieku konkurētspēju Baltijā. Uz to, ka samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem pozitīvi ietekmējis pārtikas grozu, norāda “Maxima Latvija” valdes priekšsēdētājs Viktors Troicins.
Augļu un dārzeņu īpatsvars pārtikas grozā kļuvis lielāks, un tas palīdzējis gan ražotājiem, gan pircējiem. “Maxima Latvija” īpašā pētījumā aplēsuši, ka PVN samazināšana svaigajiem produktiem dotu vērā ņemamu ietaupījumu ģimenes budžetā – ap 310 eiro gadā.
Arī “Rimi” uzskata, ka samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem ir sevi attaisnojis. “Tas ir liels ieguvums patērētājiem. Piemēram, ražai nelabvēlīgi laikapstākļi var ietekmēt augļu un dārzeņu pašizmaksas kāpumu. Taču, pateicoties samazinātai PVN likmei, patērētāji augļu un dārzeņu cenas pieaugumu veikalos nemana,” pamato “Rimi Latvia” kategoriju departamenta direktors Milans Blūms.
“Pircējiem tā ir iespēja par labu cenu izvēlēties Latvijā audzētu produkciju, kas no dobes līdz veikalam mērojusi krietni mazāku attālumu nekā importētie produkti. Tas ļauj arī mums kā uzņēmumam būt lojāliem vietējo audzētāju partneriem, palielinot vietējo produktu konkurētspēju.”
Šogad, sniedzot atbalstu vietējiem ražotājiem Covid-19 izplatības laikā, “Rimi” paplašinājis sadarbību ar vietējiem augļu un dārzeņu ražotājiem, pārskatot sadarbības kritērijus, kas ļāvis paātrināt līguma slēgšanas procedūras ar jauniem Latvijas augļu un dārzeņu piegādātājiem.
Pateicoties tam, kopš šā gada februāra pieprasījums pēc Latvijā audzētiem dārzeņiem un augļiem “Rimi” e-veikalā ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Par lielu pircēju interesi ziņo arī “Maxima Latvija” pārstāvji. Piemēram, uzreiz pēc samazinātās PVN likmes ieviešanas 2018. gada maijā pircēji bija iegādājušies par 16%, bet jūnijā par 13% vairāk vietējo dārzeņu un garšaugu nekā iepriekš, savukārt kabačiem pieaugums bijis pat 115% apjomā. Arī šogad augļu un dārzeņu realizācija turpinājusi augt.
PVN samazināšanu svaigajai pārtikai par likumsakarīgu soli dēvē arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, profesore Irina Pilvere. Viņa izpētījusi, ka jau šobrīd PVN likmes samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ir veicinājusi to, ka Latvijā ir zemākās cenas šajās produktu grupās salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm.
“PVN samazināšana veicinātu ne tikai iedzīvotāju labklājību un rocību iegādāties dažādus svaigas pārtikas produktus, bet rosinātu veselīga, daudzveidīga un kvalitatīva uztura patēriņu, veicinātu nodarbinātību lauku teritorijā, un radītu iespējas vietējo ražošanas uzņēmuma attīstībai,” uzsvēra Irina Pilvere.
Ražojošo lauksaimnieku pārstāvētās biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons aizstāv viedokli par PVN likmes samazināšanu līdz 5% arī svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, kas būtu viens no efektīvākajiem veidiem, kā šo saražoto produkciju padarītu pieejamāku sabiedrībai. Viņam pievienojas gan Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, gan kooperatīvās sabiedrības “Baltijas dārzeņi” vadība.
Pozitīvs efekts jau tagad
Līdzšinējā pieredze rāda, ka PVN samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, kas uz trīs gadiem tika ieviesta 2018. gadā, devusi pienesumu gan lauksaimniekiem, gan patērētājiem. Zemkopības ministrijā (ZM) norāda, ka samazinātās 5% PVN likmes ieviešanas rezultātā valsts budžetā papildus nonākuši aptuveni 16,6 miljoni eiro.
Ēnu ekonomika nozarē sarukusi par 20% un legālajā tirgū darbojošies uzņēmēji kļuvuši konkurētspējīgāki. Augļu, ogu un dārzeņu cenas samazinājušās par 11,7 procentpunktiem, turklāt Latvijā, pēc ZM informācijas, cenas visā apsekošanas periodā bijušas zemākās starp Baltijas valstīm.
PVN samazinātās likmes ieviešana ir devusi pozitīvu efektu augļkopības un dārzeņkopības nozarei kopumā, jo platības ir pieaugušas par 8,5%, bet Latvijā saražotās produkcijas vērtība ir palielinājusies par 45%. Uzlabojušies arī ārējās tirdzniecības rādītāji.
Turklāt par 9% esot audzis reģistrēto PVN maksātāju skaits augļkopības un dārzeņkopības nozarē, bet augļu, ogu un dārzeņu audzētāju apgrozījums palielinājies par 9%, savukārt augļkopības un dārzeņkopības preču apgrozījums kopumā valstī palielinājies par 16%. Vēl dati liecina, ka produkcijas patēriņš 2018. gadā ir palielinājies par 10% un 2019. gadā par 9%, bet vidējais atalgojums nozarē pieaudzis 2018. gadā par 11%, bet 2019. gadā – par 9%.
Valdībai jālemj
Šobrīd PVN 5% likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem piemēro līdz šā gada beigām, līdz ar to valdībai būtu jāpieņem lēmums par tās saglabāšanu. ZM aicina šo PVN 5% likmi saglabāt arī pēc 2020. gada 31. decembra un tādu pašu likmi ar 2021. gada 1. janvāri piemērot arī svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena pamatproduktiem.
No Finanšu ministrijas (FM) teiktā izriet, ka, pirms pieņemt lēmumu piemērot samazināto PVN likmi, ir jāapsver, vai nepastāv efektīvāki alternatīvi risinājumi konkrētā mērķa sasniegšanai. “Samazinātā PVN likme nav efektīvākais veids sociālo jautājumu risināšanai. Mazāk turīgo iedzīvotāju grupa ir atbalstāma ar tiešiem kompensējošiem pasākumiem, jo personas ar lielākiem ienākumiem no samazinātās PVN likmes piemērošanas gūst tādus pašus fiskālos labumus (saņem mazākus rēķinus), kādus gūst personas ar maziem ienākumiem.
Turklāt ne vienmēr likmju samazināšanas rezultātā tiek samazinātas konkrēto preču vai pakalpojumu cenas, kā dēļ zaudē valsts, bet sabiedrība nav saņēmusi gaidīto cenu samazinājumu,” uzskata FM pārstāve Lelde Grīnvalde. Piemērojot 5% PVN likmi maizei, svaigai gaļai, zivīm, pienam, sieram un olām, negatīvā ietekme uz valsts budžetu būtu 79 miljoni eiro, bet 12% PVN likmi visai pārtikai, negatīvā ietekme uz valsts budžetu var būt ap 200 miljoniem eiro, liecina FM aprēķini.
Bažas par to, ka valsts budžets varētu zaudēt no PVN samazināšanas, gan kliedē I. Pilvere, sakot, ka 2018. gada dati pierāda pretējo, proti, PVN ieņēmumi bijuši pat lielāki. Tikmēr kopš augusta sākuma internetā notiek parakstu vākšana par samazinātās PVN likmes piemērošanu svaigiem pārtikas produktiem, vienlaikus saglabājot to Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem. Pagaidām atsaucība ir neliela – par šo iniciatīvu parakstījušies vien nedaudz vairāk par trīs tūkstošiem iedzīvotāju. Lai šo iniciatīvu virzītu tālāk, jāsavāc vismaz 15 tūkstoši parakstu.
Stimuls: pirkt vietējo
SIA “Latvian Retail Management” valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers: Uzskatu, ka PVN likmes samazināšana 5% apmērā augļiem un dārzeņiem ir vērtējams kā pozitīvs piemērs vietējo augļu un dārzeņu audzētāju atbalstam, kā arī sadarbības veicināšanai starp vietējiem uzņēmumiem.
CITRO veikalu tīklā esam novērojuši, ka arī pircēji to ir atzinīgi novērtējuši un arvien biežāk priekšroku dod tieši Latvijā audzētiem augļiem un dārzeņiem. Uzskatu, ka šī iniciatīva būtu jāturpina, kā arī jāizvērtē iespējas papildināt produktu grozu arī ar citām ikdienas patēriņam būtiskām un nepieciešamām pārtikas produktu grupām, kas audzētas un ražotas uz vietas Latvijā.
