Pārtika kļūst arvien dārgāka 4
Iepriekšējais gads bija raksturīgs ar pārtikas cenu pieaugumu. Piena cena veikalos pieauga par 13,7%, līdz ar to sadārdzinājās arī citi piena produkti – sviests kļuva pat uz pusi dārgāks (55,8%), bet skābais krējums par 26,5%, aprēķinājusi Centrālās statistikas pārvaldes Patēriņa cenu indeksu daļas speciāliste Nataļja Dubkova.
Strauji augušas cenas arī olām. Cenas palielinājušās žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, cūkgaļai un mājputnu gaļai. Dārgāki bija arī āboli, kartupeļi un konditorejas izstrādājumi.
Vai kādām pārtikas precēm cenas pērn arī samazinājās? Izrādās, lētāks kļuvis cukurs un maltā kafija, svaigas vai atdzesētas zivis, gurķi un saldie pipari. Kopumā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 3,8%.
Gada laikā būtiski pieauguši izdevumi transportlīdzekļu īpašniekiem, ko noteica ievērojamais cenu kāpums autotransportlīdzekļu apdrošināšanai par 64,1%, benzīnam par 6,3% un dīzeļdegvielai par 4,4%. Cenas kāpušas arī par autoservisa pakalpojumiem. Vairāk jāmaksā arī par apkuri, dabasgāzi, atkritumu savākšanu.
Cenu pieaugumu veselības aprūpei veicināja farmaceitisko produktu cenu pieaugums (+2,8%), kā arī zobārstniecības pakalpojumu (+5,7%) un ārstu speciālistu pakalpojumu (+2,6%) sadārdzināšanās.
Nozīmīgs cenu pieaugums bijis arī lietotām automašīnām, tabakas izstrādājumiem, ēdināšanas pakalpojumiem un telekomunikāciju pakalpojumiem. Savukārt cenu samazinājums bijis pasažieru aviopārvadājumiem un pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum, apaviem. Lētāki bijuši mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļi, mājsaimniecības tekstilizstrādājumi, mēbeles un mājokļa iekārtas.
“Decembrī pircēji varēja vienlaikus novērot gan atsevišķu preču un pakalpojumu cenu kāpumu, gan pirmssvētku atlaides un izpārdošanas. Līdz ar to vidējais cenu līmenis mēneša laikā saglabājās nemainīgs,” piebilst statistiķe.
Atbilstoši prognozētajam 2017. gada vidējā inflācija bijusi 2,9%. Taču šogad inflācijas kāpums būs vēl straujāks, sasniedzot pat 3,2 – 3,5%, prognozē banku analītiķi, komentējot datus par patēriņa cenu izmaiņām 2017. gadā. Tas nozīmē, ka arī šogad daudzi produkti, preces un pakalpojumi kļūs dārgāki.
Straujāks akcīzes likmju kāpums alkoholam un tabakai sadārdzinās šo produktu cenas gan veikalos, gan restorānos un bāros, bet naftas produktu akcīzes kāpums – degvielas cenas uzpildes stacijās (papildus naftas cenas kāpumam).
“Bezdarba līmenis saruks, un darbaspēka trūkums aizvien ņemsies spēkā. Tas savukārt spiedīs uzņēmējus maksāt lielākas algas gan jaunu darbinieku piesaistīšanai, gan esošo noturēšanai. Arī straujā ekonomiskā izaugsme šogad palielinās inflāciju,” spriež “Swedbank” ekonomiste Linda Vildava. Līdzīgos uzskatos ir arī bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš, kurš norādīja, ka Latvijā atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm pagaidām ir samērā mērena pakalpojumu cenu inflācija, kas pērn bija drīzāk lejupslīdoša.
Patēriņa cenu pārmaiņu rādītāju (gada inflācija) lieto sociālo pabalstu aprēķinos, algu un pensiju indeksēšanai, nomas un īres maksu pārskatīšanai, grāmatvedībā, fizisko un juridisko personu materiālo zaudējumu kompensācijas noteikšanai (neizmaksātas algas, zādzības, nelaimes gadījumi u. tml.). Cenu reģistrācijā tiek ņemtas vērā arī cenu atlaides kvalitatīvām precēm, kas tiek piedāvātas visiem pircējiem. Cenas uzrādītas ar visiem nodokļiem.
