Pārtika kļūs dārgāka. Maltīte – trūcīgāka? Ko sola pārtikas tirgotāji 51
Santa Sergejeva, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Daudzi Latvijas iedzīvotāji ar bažām gaida ziemu, jo līdz ar dabasgāzes – apkures – un elektroenerģijas cenu pieaugumu palielinājušās arī pārtikas produktu cenas.
“Mājas Viesis” pētīja, kāpēc un kādām pārtikas produktu grupām ir palielinājušās cenas, kur vērsties pēc palīdzības, ja mēneša ienākumi nepalielinās, bet nepieciešams pabarot ģimeni.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe sarunā ar “Mājas Viesi” uzsver, ka visām pārtikas grupām cenas pieaugs: “Ir pieaugušas elektrības, degvielas un gāzes cenas, kā arī palielinājusies minimālā alga, tāpēc nav citu variantu. Nekas nevar kļūt lētāks.
Tiem Latvijas pārtikas preču ražotājiem, kuru produkcijai saistība ar graudiem, būs lielāks cenu pieaugums. Piemēram, olām un putnu gaļai, jo gandrīz 90% no pašizmaksas putniem veido barība – graudi. Liellopu gaļai būs mazāks cenas pieaugums, jo liellops var staigāt pa pļavām un ēst zāli, līdz ar to ir mazliet vienkāršāk.
Mums ir ļoti liela konkurence maizes tirgū. Taču paaugstināsies arī maizes cena: nevis graudu dēļ, bet gan elektrības, roku darba, gāzes, degvielas un loģistikas izmaksu dēļ, kā arī ja nepieciešama produktu piegāde no citām valstīm. Jūras konteineru pārvadājumi kļuvuši pat par trim reizēm dārgāki. Ja nepieciešams ievest cukuru un rozīnes, tagad sadārdzinājums ir ļoti jūtams.”
Saglabāsies nervozitāte un spriedze
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA minējis, ka pārtikas, naftas un citu dabas resursu cenu kāpums pasaulē arvien vairāk ir jūtams arī inflācijas tendencēs Latvijā.
Šīs tendences apstiprina arī Ingūna Gulbe: “Visā pasaulē novērojams pārtikas cenu pieaugums. Iepriekš salīdzinoši ilgu laika posmu – aptuveni beidzamos trīs gadus – pārtikas cenas bija stabilas.
Pirmais pārtikas cenu kāpums sākās šā gada sākumā. Piemēram, 2020. gada nogalē saistībā ar Covid-19 un Āfrikas cūku mēri bija milzīgs cenu kritums cūkgaļai. Vācija, kas ir lielākais Eiropas Savienības cūkgaļas eksportētājs, atklāja Āfrikas cūku mēri, un Ķīna, kas ir Vācijas lielākais tirgus, vairs neņēma pretī viņu saražoto produkciju.
Un tā šis milzīgais cūkgaļas daudzums, kas bija paredzēts Ķīnai, varat iztēloties to apmēru, palika Eiropā. Turklāt Covid-19 ierobežojumu dēļ nestrādāja kautuves un viss pārējais tika aizslēgts, tādēļ cūkas palika nenokautas. Pagājušā gada beigās katrs ražotājs pārdeva Latvijā cūkgaļu ar 35 līdz 40 eiro zaudējumu uz katru cūku. Tas bija briesmīgi.
Covid-19 dēļ mēs neviens nezinām, vai šajā rudenī gaidāms pārtikas cenu pieaugums. Līdz šim dažādas institūcijas, piemēram, Amerikas Savienoto Valstu Lauksaimniecības departaments, izteica prognozes, bet kopš Covid-19 neviens ar prognozēm nesteidzas.
Piemēram, pat tādam produktam kā palmu eļļa, kurai nav laba slava, šā gada sākumā pieauga cena. Palmu eļļu iegūst nabadzīgajās pasaules valstīs, bet šo valstu iedzīvotāji nevēlas strādāt palmu eļļas plantācijās, tādēļ nepieciešami viesstrādnieki, kas nāk no vēl nabadzīgākām valstīm.
Taču Covid-19 dēļ viesstrādnieki nevarēja nokļūt plantācijās. Tas arī viens no iemesliem, kāpēc pat palmu eļļai uzkāpa cena,” par šā brīža aktuālo situāciju pārtikas nozarē stāsta Ingūna Gulbe un piebilst, ka tādējādi saglabāsies nervozitāte un spriedze, ko var skaidrot ar Covid-19 izplatību, kas ļoti ietekmē ikvienu nozari.
Vistām neinteresē biržas cenas
Kā cenu pieaugums atsaucies uz lielāko olu un olu produktu ražotāju “Balticovo”? Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Anna Pančenko stāsta: “Olu ražošanai, kā jebkurai citai nozarei, arī piemīt sava sezonalitāte. Mēs to īpaši izjūtam vasarā, kad olu patēriņš samazinās, bet barības ražošanas izmaksas vai nu paliek tādas pašas, vai pieaug, kā tas notika šovasar.
Rūpējamies par savām dējējvistām, tādēļ putnu barību ražojam paši, iepērkot izejvielas no vietējiem zemniekiem, lai nodrošinātu putniem ne tikai sabalansētu uzturu, bet arī pārliecinātos par katra grauda un rapšu sēklas kvalitāti. Pilnvērtīga barība sastāv no kviešiem, sojas spraukumiem, saulespuķu spraukumiem, kukurūzas, miežiem, auzu klijām, rapšu eļļas, un katras izejvielas cenas pieaugums palielina kopējās ražošanas izmaksas.”
Olu ražotājs secinājis, ka kviešu un rapša biržas cenas kopš jūlija sākuma esot būtiski pieaugušas, sasniedzot pagaidām sezonas augstāko punktu, un, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju un augustu, šogad cenas pieaugums ir 20% kviešiem un 44% rapsim.
Līdz ar barības izmaksām, kas veido 60% no vienas olas izmaksām, graudu cenas pieaugums ievērojami ietekmējis olu ražošanas izmaksas. Tiesa gan, to neizjūt patērētājs, bet olu ražotāji, jo graudu cenas izsenis nekorelē ar olu tirgus cenu, pretēji kā ar lopbarības un cūkgaļas cenām.
“Vasarā darbojamies ar mīnusiem, jo vistām neinteresē, kāda ir graudu cena biržā – guzai tāpat ir jābūt pilnai. Zaudēto steidzam atgūt ziemas un pavasara periodā, kad olu patēriņš pieaug un ir iespējams realizēt lielākus olu apjomus,” uzņēmuma stratēģiju atklāj Anna Pančenko.
Ko sola pārtikas tirgotāji
Lai skaidrotu, ar ko pircējiem jārēķinās un kādām pārtikas produktu grupām, visticamāk, pieaugs cenas, vērsāmies pie mazumtirdzniecības tīkla “Maxima Latvija”, kam Latvijā ir 174 veikali.
“Mums ir īpaši svarīgi samazināt cenas produktu grupās, kas ir sabalansētas maltītes pamatā, piemēram, dārzeņu un putnu gaļas cenas šā gada pirmajā pusgadā samazinājušās vidēji par 4,4%, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošu laika periodu. Tāpat arī augļu cena kritusies par 4,3%, svaigu zivju cena samazināta par vairāk nekā 1%, cukura cena – par 2,3%.
Arī sviesta – produkta, kas ierasti ir dažādu produktu sastāvdaļa, – cena kritusies par aptuveni 5%. Maize un graudaugi “Maxima” veikalos kļuvuši par 1,3% lētāki, turpretī tirgū kopumā par 1,4% vērojams cenu pieaugums,” cenu politiku skaidroja “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.
Viņa norāda, ka šajos ekonomiski grūtajos apstākļos “Maxima Latvija” prioritāte ir nodrošināt pieejamas cenas kvalitatīviem produktiem neatkarīgi no dažādu ārējo apstākļu ietekmes.
“Šā gada augusta beigās uzsākām jaunu ilgtermiņa cenu samazināšanas kampaņu, noslēdzām darījumus ar virkni vietējo ražotāju par papildu pasūtījumiem 30 miljonu eiro vērtībā.”
Arī Latvijas uzņēmējiem piederošā mazumtirdzniecības veikalu tīkla “top!”, kam Latvijā ir 201 veikals, mārketinga direktore un valdes locekle Ilze Priedīte apliecina, ka cenu kāpums vairākās pārtikas grupās būs: “Piemēram, miltiem un graudaugu produktiem, kas secīgi ietekmē gaļas, piena, sviesta un olu cenu pieaugumu. Tāpat arī cenas pieaug eļļai, kafijai un svaigiem dārzeņiem.
Visvairāk tiek ietekmētas biržā tirgojamo produktu cenas, taču to ietekme uz pārtikas cenām veikalos ir lēna un pieaugošās cenas nenozīmēs nekontrolētu cenu pieaugumu veikalos “top!”, jo mūsu mērķis ir pircējiem nodrošināt nepieciešamo pārtikas grozu par iespējami labākām cenām. Tāpat ir arī preču grupas, kurās vērojams cenu kritums, kas sekmē cenu samazinājumu.”
Ja kurpe spiež
Taču ne tuvu visiem Latvijas iedzīvotājiem ir sagaidāms ikmēneša ienākumu pieaugums, tāpat ir ļaudis, kas turpina stāvēt bezdarbnieku rindā. Ko iesākt, ja, samaksājot rēķinus, nekas vairs nepaliek pāri dienišķās pārtikas iegādei? Ar šādu jautājumu vērsos Labklājības ministrijā.
“Situācijas, kas saistītas ar nepietiekamiem ienākumiem, var risināt pašvaldības sociālajā dienestā. Atbilstoši Latvijā izveidotajai sociālās drošības sistēmai sociālās palīdzības piešķiršanas jautājumi ir pašvaldības, kurā ir mājsaimniecības deklarētā dzīvesvieta, kompetencē, tās pienākums ir gādāt par nepieciešamo atbalstu.
Ja nav iztikas līdzekļu, mājsaimniecībai ir jāsadarbojas ar savas pašvaldības sociālā dienesta sociālā darba speciālistiem,” sarunā ar “Mājas Viesi” atgādina Labklājības ministrijas Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām vadošās iestādes vecākā eksperte Aurika Stratane.
Viņa uzsver, ka sociālo palīdzību klientam sniedz, pamatojoties uz viņa materiālo resursu – ienākumu un īpašuma izvērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību, izņemot krīzes situāciju. Materiālo situāciju izvērtē pašvaldības sociālais dienests. Materiālo situāciju izvērtē visām mājsaimniecības personām, kas mitinās vienā mājoklī un kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai.
Vaicājot, vai Labklājības ministrija ir gatava tam, ka šoziem varētu pieaugt cilvēku skaits, kuri, lai pārlaistu ziemu un savilktu kopā galus, vērsīsies pēc palīdzības pie pašvaldību sociālajiem dienestiem, Aurika Stratane uzsver: Labklājības ministrijas rīcībā šobrīd nav informācijas, ka būtiski varētu pieaugt trūcīgo vai maznodrošināto mājsaimniecību skaits: “Raksturīgi ir tas, ka mājsaimniecībām, kurām ir trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, ir sezonalitātes raksturs – vasaras mēnešos to ir mazāk, bet rudens, ziemas un pavasara mēnešos – vairāk.
Tā kā no šā gada 1. janvāra ir paaugstināti minimālo ienākumu sliekšņu apmēri, tad tas nozīmē iespēju plašākai sabiedrības daļai ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem saņemt sociālo palīdzību, tādējādi mazinot nabadzību un sociālās atstumtības risku valstī.”
Labklājības ministrija šovasar nāca klajā ar vēl kādu pozitīvu jaunumu: līdz 2021. gada 31. decembrim pašvaldība piešķir un izmaksā no pašvaldības budžeta līdzekļiem mājsaimniecībai vai atsevišķai personai mājsaimniecībā pabalstu krīzes situācijā pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā apmērā.
Pabalstu krīzes situācijā, izvērtējot valsts un pašvaldību informācijas sistēmās pieejamo informāciju, piešķir mājsaimniecībai vai atsevišķai personai mājsaimniecībā, kurai ievērojami samazinājušies vai ir zaudēti ienākumi saistībā ar Covid-19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ.
Pašvaldība palielina izmaksājamā pabalsta apmēru par 50 eiro mēnesī katram bērnam, ja mājsaimniecības, tostarp audžuģimenes un aizbildņa, kam ir tiesības uz pabalstu krīzes situācijā, aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam.
Uzziņa
2021.gada augustā, salīdzinot ar 2020.gada augustu, bija cenu kāpumam ar mājokli saistām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbam un apaviem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija mājputnu gaļai (+15,7%), svaigiem dārzeņiem (+11,7%) un kartupeļiem (+26,9%). Cenas pieauga arī augu eļļai (+18,9%), miltiem un citiem graudaugiem (+3,7%), cūkgaļai (+2,1%), olīveļļai (+10,5%) un rīsiem (+10%). Dārgāks bija arī jogurts (+9,2%), siers un biezpiens (+3,1%), piena produkti (+3,9%), piens (+4,2%), kā arī olas (+3,5%). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-8,7%), kafija (-3,3%), maize (-1,4%), šokolāde (-2,6%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-0,7%), kā arī sviests (-3,5%). Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 2%. Tostarp tabakas izstrādājumu cenas gada laikā pieauga par 3,5%, bet alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 1,1%, galvenokārt sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un alum.
Avots: LETA
Uzziņa
Ar kādiem nosacījumiem var vērsties pēc palīdzības
Labklājības ministrija informē:
* garantētais minimālais ienākumu slieksnis ir 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā,
* trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā,
* maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku kā 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku par trūcīgās mājsaimniecības ienākumu slieksni.
* Papildus tam Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām līdzfinansētās programmas ietvaros vairāk nekā 470 vietās visā Latvijā zemu ienākumu mājsaimniecībām ir pieejams pārtikas atbalsts un pamata materiālā palīdzība. Atbalstu var saņemt mājsaimniecības, kuras uzrāda derīgu pašvaldības sociālā dienesta izsniegtu izziņu par atbilstību:
* trūcīgas mājsaimniecības statusam,
* maznodrošinātas mājsaimniecības statusam (mājsaimniecības, kurās ienākumi nepārsniedz 327 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, bet katrai nākamai personai 229 eiro),
* krīzes situācijā nonākušās mājsaimniecības statusam.
Ar Eiropas Atbalsta fonda atbalstu tiek nodrošinātas:
* pārtikas preču pakas,
* papildu bērnu pārtikas preču pakas ģimenēm ar maziem bērniem vecumā no 7 līdz 24 mēnešiem,
* higiēnas un saimniecības preču pakas,
* papildu higiēnas preču pakas ģimenēm ar maziem bērniem vecumā līdz diviem gadiem,
* individuālo mācību piederumu pakas ģimenēm ar sākumskolas un pamatskolas vecuma bērniem.
Atbalsta izdali īsteno nevalstiskās organizācijas, reliģiskās organizācijas un daži pašvaldību sociālie dienesti. Visu atbalsta vietu (paku izdales adreses un zupas virtuves) saraksts pieejams tīmekļa vietnē https://www.atbalstapakas.lv.
Pašlaik Latvijā (galvenokārt lielajās pilsētās) darbojas 29 Eiropas Atbalsta fonda līdzfinansētās zupas virtuves, kurās gatavās maltītes var saņemt bez izziņas par statusu.
Avots: Labklājības ministrija
Reāls stāsts
Jāieslēdz racionālā domāšana!
Solvitas un Mārtiņa Aiņa Rogu ģimenē aug divi skolas vecuma bērni – Anna (12) un Roberts (11). Viņi dzīvo Talsu novada Laucienes pagastā. Mārtiņš aizvadītajā vasarā bija Norvēģijā, kur strādāja par pavāru, lai nopelnītu gaidāmajai ziemai naudu ģimenes iztikai. Mārtiņš Norvēģijā šajā laika posmā nopelnījis tik daudz, cik Latvijā gada laikā.
Savukārt Solvita tikmēr ar bērniem palika mājās un strādāja naturālajā saimniecībā, lai izaudzētu visu nepieciešamo ziemai. “Audzējam burkānus, sarkanās bietes, pupas, gurķus, sīpolus, ķirbjus, ķiplokus, zemenes, kabačus, un šogad pat arbūzi labi padevās. 300 burkas, ja ne vēl vairāk, ir sagatavoti ar salātiem un marinējumiem.
Tāpat arī audzējam paši savas cūciņas un vistas, tātad ir gaļa un olas. Tādējādi mums atkrīt daudzu pārtikas produktu iegāde. Tāpat arī mēs praktizējam iepirkšanos Lietuvā. No mums salīdzinoši netālu, aptuveni 100 kilometrus, atrodas Mažeiķi. Braucam divas reizes gadā un ik reizi piepērkam visu nepieciešamo gandrīz pusgadam.
Mums mājās ir liela – 500 litru ietilpīga – saldētava, kuru varam pilnībā piekrāmēt ar produktiem. Arī Lietuvā pārtikas produkti ir kļuvuši dārgāki, bet vienalga, neraugoties uz degvielas apjomu, ko iztērējam šim braucienam, mums tas atmaksājas, jo pārtiku nopērkam lētāk nekā Latvijā,” stāsta Mārtiņš.
“Salīdzināsim to pašu augu eļļu. Latvijā lētākā litra eļļas pudele maksā no 1,60 līdz 1,80 eiro. Savukārt Lietuvā rafinēto saulespuķu eļļu par 90 centiem litrā. Nopirkām divas kastes ar 25 litrīgajām eļļas pudelēm, un gan mūsu ģimenei, gan manai mammai ir pusgadam nodrošināta eļļa.
Tās pašas garšvielas – puskilogramu melnos piparus varu nopirkt Lietuvā par 1,60 eiro. Mums šobrīd ir garšvielas, ar kurām varēsim gadu gatavot ēdienu. No Lietuvas pat atvedam gardu saldējumu, kas maksā 15–20 centus. Konfektes, ko Latvijā iegādājamies par 6 eiro kilogramā, Lietuvā maksā 3 eiro kilogramā.
Mēs arī esam pupiņu kafijas cienītāji, un tās Lietuvā maksā, sākot no 5 eiro kilogramā. Cena ir atkarīga no pupiņu stipruma, un tad mēs varam izvēlēties dažādu stiprumu garšas dēļ. Vienā brauciena reizē iegādājamies 15 kilogramus kafijas.
Tāpēc arī mūsu ģimeni neuztrauc gaidāmā ziema un pārtikas cenu kāpums, jo mēs neesam bieži veikalu ķemmētāji. Latvijā lielākoties pērkam maizi, pienu un krējumu, bērniem iegādājamies augļus vai arī ko citu, ko tobrīd kārojas,” stāsta Mārtiņš.
Solvita novērojusi, ka lielākajiem bļāvējiem, kuriem viss ir slikti, nav pat iekopta mazdārziņa, kurā daudzbērnu ģimene varētu sev izaudzēt gan sīpolus, gan kartupeļus. “Mēs jau varam kliegt un bļaut, ka ārprāts un šausmas, jo visam ceļas cenas, bet tā racionālā domāšana jāieslēdz un vienmēr ikvienai problēmai var atrast risinājumu,” savu nostāju izklāsta Mārtiņš.
Rogu ģimene uzsver, ka Latvijā ir lielas problēmas ar iepirkšanās kultūru, jo cilvēki pieraduši bieži vien pat vairākas reizes dienā skriet uz veikalu. Viņi teic, ka daudzās Eiropas Savienības valstīs ģimenes brīvdienās brauc uz lielveikalu un iepērk pārtiku nedēļai, bet pie mums tā dara reti kurš.
