Kā pedagogi svērs, par ko balsot rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās? 3
Liene Šņepsta, Bauskas sākumskolas skolotāja: “Saprotu, ka partijas vēlētājiem nevar nesolīt. Šobrīd es neesmu domājusi, par ko tieši balsošu, bet es neteiktu, ka mani var piemānīt partija, kura solīs pedagogiem, piemēram, piecdesmit procentu algas pielikumu. Izvēles izdarīšanai svarīgs ir daudzu apstākļu kopums, iespējams, arī cilvēciskais faktors var spēlēt lomu. Manuprāt, galvenais uzdevums jaunajai valdībai būs tas, ka valstī jāatjauno kaut kāda ražošana, jo bez tās mēs esam dziļā bedrē. Tas ir saistīts ar visu – ar darba vietām un galu galā ar nākamajiem mūsu izglītojamajiem. Ja visi jaunieši aizbrauks, pensionāri mums izglītojamos nenodrošinās, tas nu ir fakts.”
Inga Ermansone, latviešu valodas skolotāja Jēkabpils Valsts ģimnāzijā: ”Vēroju, kā iepriekšējā posmā ir darbojušies partiju pārstāvji, un to ņemu vērā. Priekšroku dodu tām partijām, kurām jau ir pieredze Saeimā, nevis jauniem politiskiem veidojumiem. Svarīgākie jautājumi, kas jārisina, ir valsts ekonomikas celšana un reģionu attīstība, lai cilvēki dzīvotu arī Latvijas laukos. No tā arī attīstīsies ražošana. Ja šeit cilvēkiem būs darbs, tad zinu, ka būs arī bērni un izglītības darbiniekiem būs kur strādāt. Izglītībai ir nepieciešami līdzekļi, bet to nebūs, ja valstī nebūs attīstīta ražošana. Priekšvēlēšanu solījumus ņemt vērā nevar. Es vismazāk lasu to, kas tiek rakstīts un solīts partiju programmās, vados tikai pēc reāliem darbiem un raugos politiķu līdzšinējā darbībā.”
Ināra Radčenko, sociālo zinību un psiholoģijas pasniedzēja Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā: “Priekšroku dodu personībām, kuras jau ilgi darbojas politikā un apliecinājušas savas spējas. Partiju priekšvēlēšanu programmām īpašu vērību nepiešķiru, jo visas partijas tajās raksta to visu labāko, taču pēdējo gadu laikā redzam, ka ne visai labi izdodas solīto izpildīt. Solījumus politiķi mēdz atcerēties tikai gadu pirms vēlēšanām. Ir skaidrs, ka šobrīd valstī ir ļoti daudz problēmu, taču, manuprāt, akūtākie jautājumi ir skolotāju un medicīnas darbinieku atalgojums. Ja mēs runājam par valsts nākotni, tad kā izskatīsies valsts, kurā izglītība nav prioritāte un ir tādā līmenī kā pašreiz.”
Inta Libreiha, latviešu valodas un literatūras skolotāja Talsu Valsts ģimnāzijā: ”Manā izvēlē noteicošās noteikti būs personības un viņu attieksme pret izglītības nozari, vērtēšu, ko šie politiķi ir paveikuši iepriekšējos gados. Noteikti nāks klāt arī jauni cilvēki un varbūt priekšroku došu tieši kādām jaunām vēsmām. Jautājumi, kuri jārisina jaunajai valdībai, būtībā ir tie paši, ko mēs, pedagogi, definējām, ejot ielu gājienā. Nekādu jaunumu nav. Pamatbudžetā līdz 2016. gadam nekādi papildinājumi izglītībai nav paredzēti un tas mūs neapmierina. Mūs neapmierina darba samaksa par vienu kontaktstundu un tas, ka pedagogiem netiek apmaksātas visas tās pozīcijas vai visi tie darbi, ko pedagogs skolā veic. Skolotāji visās pakāpēs strādā daudz vairāk stundu, nekā mums apmaksā. Ir jāmaina attieksme pret izglītības sistēmu kā tādu un skolotāju darba novērtējumu. Es saprotu, ka šobrīd aizsardzības budžets ir ļoti svarīgs – arī pedagogiem tas ir būtiski, taču mēs 10, 20 gadus stāvam uz vietas un neizkustamies.”
