Partiju memorands sāk dot augļus. Vai augs arī ekonomika? 1
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdības partiju lēmums Covid-19 seku pārvarēšanai un ekonomikas sildīšanā nākamajos divos gados ieguldīt 2,1 miljardu eiro sasaucas ar maija sākumā parakstīto Jaunās konservatīvās partijas un Nacionālās apvienības memorandu.
Tajā abas partijas aicināja stimulēt ekonomiku, lai veicinātu iziešanu no krīzes. Toreiz bija iespaids, ka JKP un NA abpusēji ir vienojušās viena otru atbalstīt arī partijām svarīgo būvniecības projektu īstenošanai.
Nedēļas sākumā pēc koalīcijas sēdes abu politisko spēku pārstāvji apstiprināja, ka Nacionālajai apvienībai ir svarīga Nacionālās koncertzāles būvniecība, bet Jaunajai konservatīvajai partijai – Liepājas cietuma celtniecība, kas gan nav iekļauta “šajā finanšu līdzekļu pakotnē, bet būtu svarīga ekonomikas sildīšanai un drīzumā varētu nonākt valdībā”, sacīja Gatis Eglītis (JKP).
JKP pārstāvis uzskata, ka daļēji koalīcijas partiju vienošanās par minēto līdzekļu ieguldījumu krīzes pārvarēšanā ir panākta “mūsu memoranda spiediena ietekmē”.
G. Eglītis “Latvijas Avīzei” apstiprināja arī to, ka abi politiskie spēki regulāri konsultējas, mēģina izrunāt domstarpības, ja partijām ir atšķirīgi viedokļi.
“Tas jau ir daudz, ka divas partijas uztur labas attiecības un meklē kopsaucēju,” piebilda G. Eglītis.
Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars šo valdības lēmuma sakritību ar partiju memorandu komentēja diplomātiskāk: “Nacionālā apvienība skaņo viedokļus un dažādos formātos sarunājas ar visiem koalīcijas partneriem.
Valdības lēmums ir nozīmīgs solis tautsaimniecības atveseļošanas virzienā, un Nacionālās apvienības/Jaunās konservatīvās partijas memorands kalpoja kā labs impulss, lai šo vienošanos panāktu.”
Premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) pēc koalīcijas sēdes šo nozīmīgo vēsti paziņoja diezgan neitrāli, lai gan atzina, ka politiskā diskusija par stratēģisko investīciju plānu bijusi interesanta un spraiga, tā ilgusi vairākas nedēļas, bet rezultātā katram ministram un katram politiskajam spēkam būs ko parādīt, jo “risinājums ir labs valstij”.
“AP” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts uzskata, ka šāda ekonomikas atlabšanas investīciju programma ir “lielas piecu partiju politiskās vienošanās rezultāts, te bija nepieciešams atrast visu piecu partiju kopsaucēju, jo visām partijām bija kādas savas prioritātes.”
Arī “AP” ir saņēmusi atbalstu savām prioritātēm – veselības aprūpei un sociālajiem ieguldījumiem. Vērienīgi resursi ir paredzēti arī zinātnei, piebilda politiķis.
JKP deputāts G. Eglītis uzsvēra, ka tieši zinātne un izglītība ir JKP prioritātes, bet nenoliedza, ka jau šogad (nevis 2021. gadā, kā to pieļāva premjers) JKP cer panākt arī Liepājas cietuma celtniecības uzsākšanu, jo projekts esot gatavs un tas būtu ieguldījums ekonomikas sildīšanā.
K. Kariņš preses konferencē atgādināja, ka pērn diskusijās par 2020. gada valsts budžeta projektu finansējuma trūkuma dēļ partijas vienojās atlikt Liepājas cietuma būvniecību līdz 2022. gadam.
“Saprotu, ka tagad ir vēlme to uzsākt jau 2021. gadā,” sacīja premjers, apstiprinot, ka finansējums tam varētu būt, bet “ne šajā tabulā”.
“Mēs neslēpjam savas prioritātes, Nacionālā apvienība arī neslēpj,” piebilda G. Eglītis.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pēc koalīcijas sēdes apstiprināja, ka no 32 miljoniem, kas paredzēti kultūras nozarei Covid-19 radīto seku pārvarēšanai, daļu plānots atvēlēt arī infrastruktūras objektiem, starp kuriem ir Nacionālās koncertzāles projekts.
Viņš vēl piebilda, ka valdība strādājot kā laba komanda, kura spēja vienoties par stratēģiju, un “šajā komandā kultūras nozare nav bārenītes statusā”, jo tās vajadzības tiekot vērtētas līdzvērtīgi citu nozaru interesēm.
Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība maija sākumā parakstīja memorandu, kurā aicināja pārskatīt valsts fiskālo politiku nolūkā panākt straujāku ekonomikas attīstību, lai Latvija varētu līdzvērtīgi konkurēt ar citām Eiropas valstīm.
Atšķirībā no iepriekšējās krīzes pirms desmit gadiem, kad vajadzēja savilkt jostas, tagad esot jārīkojas pretēji – jāatbalsta iedzīvotāji un uzņēmumi, toreiz uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA).
