Uzziņa: Valsts prezidenta rosinātie un koalīcijas sagatavotie grozījumi 14
Valsts prezidenta Andra Bērziņa rosinātie grozījumi
– Politisko partiju finansējuma palielināšana no valsts budžeta.
Pamatojums: Piešķirtais valsts finansējums partijām veido tikai ap 12% no partiju vēlēšanu kampaņu izdevumu kopapjoma, un joprojām ir indikācijas, ka partiju privātie finansētāji ietekmē politiķu lēmumus par labu šaurām interesēm. Ievērojams valsts finansējuma īpatsvars politisko partiju budžetos ir Eiropas demokrātiskajās valstīs plaši pieņemta prakse.
– Politisko partiju finansējuma apjoma no valsts budžeta izlietošanas mērķis.
Pamatojums: Ņemot vērā to, ka valsts finansējums veido tikai nelielu daļu no kopējā politiskās partijas finansējuma, tā izlietošanas mērķu normatīvai noteikšanai nav jēgas. Tāpēc nepieciešams apsvērt iespēju atteikties no ierobežojumiem, kādas izdevumu kategorijas drīkst segt ar šā finansējuma palīdzību.
– Nodokļu atlaides mazajiem ziedotājiem.
Pamatojums: Lai veicinātu saikni starp plašāku iedzīvotāju loku un partijām, lietderīgi izvērtēt, ka mazu summu ziedotājiem (ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā) paredz labvēlīgu nodokļu mehānismu, piemēram, ar atlaižu palīdzību.
– Vēlētāju ietekme uz deputātu personālsastāvu – vēlēšanu zīmē paredzētajā vietā vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt ierakstu ar ne vairāk kā trīs kandidātu vārdiem un uzvārdiem no attiecīgā vēlēšanu apgabalā citā sarakstā pieteiktajiem kandidātiem, ja viņi īpaši atbalsta šādu kandidātu ievēlēšanu. Vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā uzskatāms, ka attiecībā uz šādiem kandidātiem ir izdarīta atzīme “+”.
Pamatojums: Pilsoņu saikni ar politiskajām partijām var stiprināt, palielinot pilsoņu iespējas ietekmēt politisko partiju darbību.
– Politisko partiju un partiju apvienību, kuras vēlas piedalīties Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, biedru skaita palielināšana.
Pamatojums: Patlaban Latvijā politisko partiju dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par 200. Igaunijā un Lietuvā politiskās partijas reģistrācija ir iespējama, ja to dibina attiecīgi vismaz 500 vai 2000 biedru. Vienlaikus partijas dibināšanai un darbībai nepieciešamo dibinātāju (biedru) skaita palielināšana varētu apgrūtināt to līdz šim veiksmīgi funkcionējošo politisko partiju, kuru mērķis ir līdzdalība tikai vietējo pašvaldību politiskajos procesos, darbību un mazināt politisko daudzveidību reģionālajā līmenī. Tām partijām, kuras vēlas piedalīties Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, biedru skaitam jābūt vismaz 500.
– Politiskās partijas biedra ietekme uz partijas biedru sapulces darbakārtību.
Pamatojums: Partijas darbībai principiālo lēmumu pieņemšanas koncentrācija ļoti šaurā personu lokā mazina attiecīgās politiskās partijas ilgtspēju. Nepieciešams paplašināt Politisko partiju likumā partijas biedriem garantētās tiesības, piemēram, piešķirot noteiktam biedru skaitam tiesības pieprasīt konkrēta jautājuma iekļaušanu partijas biedru vai pārstāvju sapulces darbakārtībā.
– Politiskās partijas biedru ietekme uz partijas kandidātiem vēlēšanās – kandidātu sarakstam jābūt vismaz simts vēlētāju parakstītam.
Pamatojums: Noteikts vēlētāju parakstu skaits kā kandidātu saraksta iesniegšanas priekšnoteikums spiestu partijas aktīvāk iesaistīt savā darbībā jau esošos biedrus vai piesaistīt jaunus biedrus un atbalstītājus.
– Politisko partiju dibināšana noteiktu laiku – ne vēlāk kā vienu gadu – pirms Saeimas vēlēšanām.
Pamatojums: Politisko partiju mainīgums un jaunu politisko partiju dibināšana īsu laiku pirms vēlēšanām vedina domāt, ka prasība attiecībā uz politiskās partijas pastāvēšanu noteiktu laiku pirms vēlēšanām varētu padarīt politisko procesu vieglāk prognozējamu un, kas ir vēl svarīgāk, garantēt vēlētājiem iespējas ilgāku laiku iepazīt jaundibinātās politiskās partijas.
Koalīcijas sagatavotie grozījumi
– Saeima decembra nogalē nodeva izskatīšanai parlamenta komisijās vairākus likumprojektus, kuros iekļauti šie Valsts prezidenta Andra Bērziņa ierosinājumi politisko partiju sistēmas izmaiņām.
– Pašlaik likums nosaka, ka valsts budžeta finansējumu piešķir partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, 0,71 eiro gadā par katru iegūto balsi. Savukārt Saeimā iesniegtajā likumprojektā to paredzēts mainīt uz 1,42 eiro par katru iegūto balsi.
– Iesniegtie likumprojekti paredz arī, ka partijām un partiju apvienībām, lai piedalītos Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jābūt ne mazāk kā 500 biedru. Tāpat priekšlikumos paredzēts, ka politiskajām partijām, kuras vēlas piedalīties Saeimas vēlēšanās, jābūt dibinātām ne vēlāk kā vienu gadu pirms tām.
– Valdošās koalīcijas pārstāvju priekšlikumos nav iekļautas divas no prezidenta rosinātajām izmaiņām – par grozāmajiem sarakstiem un par partiju vēlēšanu sarakstu līdzparakstīšanu.
