Partiju maciņi kļuvuši biezāki 0
Spriežot pēc partiju iesniegtajiem gada pārskatiem, 2014. gadā tās priekšvēlēšanu tēriņiem varējušas atļauties krietni lielākas summas nekā 2011. gadā pirms 11. Saeimas vēlēšanām. Vidēji partiju ieņēmumi palielinājušies divas trīs reizes. Tiesa, tāpat auguši arī izdevumi, tādēļ visas partijas gadu beigušas ar negatīvu ieņēmumu un izdevumu attiecību.
Kopš 2012. gada partijas, kas parlamenta vēlēšanās saņēmušas vismaz 2% vēlētāju balsu, saņem arī valsts finansējumu, tomēr galvenokārt politisko organizāciju budžetus palielina tieši ziedotāji.
Visturīgākā ir valdošā partija “Vienotība”, kas pērn ieņēmumos guvusi 1,2 miljonus eiro. Taču visa šī nauda ar uzviju iztērēta priekšvēlēšanu aktivitātēs.
Otrs turīgākais politiskais spēks valstī bijusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Turklāt šeit nevajadzētu aizmirst arī par ZZS ietilpstošo partiju atsevišķajiem budžetiem. Piemēram, Latvijas Zemnieku savienība pērn ieņēmumos guvusi 89 289 eiro, bet iztērējusi 86 971. Mazākas individuālās “saimniecības” ir arī citiem ZZS biedriem – Zaļajai partijai un reģionālajām politiskajām organizācijām. “Līdzekļi mums bija nepieciešami, jo salīdzinoši īsā divu gadu laikā bija gan pašvaldību, gan Eiropas parlamenta, gan Saeimas vēlēšanas. Tādēļ neslēpšu, ka mēs uzrunājām iedzīvotājus un aicinājām ziedot. Otrs faktors ir tas, ka no politiskās skatuves nogājuši tādi savulaik ietekmīgi spēlētāji kā LPP/”LC” un Tautas partija. Tagad jūtam, ka daļa viņu atbalstītāju no uzņēmēju vidus ir pārnākuši pie mums,” ziedojumu pieaugumu skaidroja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš arī atzina, ka lielākoties ziedotāji līdzekļus partijai atvēl ne jau aiz tīra altruisma, bet gan cer par to saņemt pretim kādu palīdzību. “Tādēļ būtu pareizi, ja tiktu pieņemts lobiju likums. Tādā gadījumā gan politiķiem būtu skaidrs, cik un kādu pretimnākšanu drīkstam izrādīt, gan ziedotāji zinātu, ko var sagaidīt,” sprieda Brigmanis.
Nedaudz pieticīgāk par ZZS dzīvojusi “Saskaņa”, bet arī šī partija par trūkumu nevarētu sūdzēties. Trekns budžets bijis arī opozīcijā esošajai Ingunas Sudrabas partijai “No sirds Latvijai”, kas ieņēmusi 630 756 eiro, bet izdevusi 742 394 eiro. Uz šā fona Nacionālā apvienība izskatās gluži pieticīgi ar saviem 283 941 eiro ieņēmumiem. Taču no Saeimā pārstāvētajām partijām “trūcīgākā” ir Latvijas reģionu apvienība, kas pērn ieņēmumos guvusi 116 578 eiro, bet izdevumos iztērējusi 116 829 eiro.
Iespaidīgas summas apgrozījušas arī vairākas partijas, kurām vēlēšanās neizdevās pārvarēt 5% barjeru. Piemēram, Einara Repšes projekts “Latvijas attīstībai”, neskatoties uz ziedojumiem pusmiljona eiro apmērā, pamanījies neiegūt nevienu vietu Saeimā un vēl iebraukt rekordlielos “mīnusos”.
