Partiju kvotas atgriežas budžetā: deputāti dala naudu dievnamiem, piemiņas vietām, arī jumtiem un veloceliņiem savējo pašvaldībās 59
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Māra Kučinska (ZZS) valdība 2017. gada budžetā pēc partiju ieskatiem sadalīja vairāk nekā 20 miljonus eiro, kas izraisīja rezonansi sabiedrībā.
“Tajā budžeta pieņemšanas naktī mums pašiem palika kauns, jo visi saprata, ka tas nav labi. Tad koalīcijā vienojāmies, ka no deputātu kvotām atteiksimies uz visiem laikiem,” tagad “Latvijas Avīzei” sacīja M. Kučinskis.
13. Saeimas vēlēšanu gadā kvotu budžetā vairs nebija. Toreizējais premjers pieļāva, ka, iespējams, Zaļo un zemnieku savienībai būtu labāki rezultāti vēlēšanās, ja partija būtu varējusi pirms vēlēšanām braukt uz pašvaldībām un parādīt, kas ar tās atbalstu šajās teritorijās ir paveikts.
Tolaik koalīcijā, kas vienojās uz visiem laikiem atteikties no kvotām, bija arī divas tagadējās valdības partijas – “Vienotība” un Nacionālā apvienība.
Nākamā 2022. gada valsts budžeta projekts, kurā iesniegtos priekšlikumus par līdzekļu pārdali otrdien izskatīja arī valdība, atklāj, ka kvotas ir atgriezušās. Uz to valdības sēdē norādīja arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Viņa būtu vēlējusies redzēt ieguldījumus cilvēkkapitālā, “nevis ēkās un dzelžos”.
Plašu diskusiju par šo tematu valdībā nebija. Finanšu ministrs Jānis Reirs (“JV”) nolasīja atbalstīto priekšlikumu kārtas numurus. Tie ir vairāk nekā 40 ierosinājumi par kopējo summu gandrīz divi miljoni eiro, kurus iesniedza koalīcijas deputāti.
Taktika gan ir mainījusies, jo priekšlikumus ir parakstījuši visu koalīcijas partiju pārstāvji, bet nav grūti atšifrēt katras partijas intereses, ko var secināt gan pēc tā, kas ir pirmais parakstījis ierosinājumu, gan pēc citām pazīmēm.
Tā var stabilizēt koalīciju
Naudas dalīšana budžetā pēc valdošo partiju ieskatiem sākās jau 90. gadu beigās Viļa Krištopana (“Latvijas ceļš”) valdībā, bet uzplaukumu piedzīvoja Tautas partijas labākajos laikos, jo tā bija reģionos sakņota partija, tāpat kā Zaļo un zemnieku savienība.
Taču tieši ZZS kā premjera partija šai naudas dalīšanai pielika punktu.
Risinājums bija speciālas programmas ministriju budžetos, kur objektīvāk var novērtēt vajadzības, uzskata M. Kučinskis.
Vēl jāatgādina, ka “deputātu kvotām” bija divi uzdevumi – atbalstīt savus vēlētājus nevalstiskajā sektorā un pašvaldībās, lai varētu vēlēšanu kampaņā parādīt paveiktos darbus, kas palīdzēja iemantot teritorijas iedzīvotāju simpātijas.
Otrs uzdevums bija stabilizēt koalīciju. Iespējams, tagadējai valdībai aktuāls ir tieši otrais faktors.
Pēc partiju ieskatiem piešķirto naudu, ko gan vēl skatīs Budžeta un finanšu komisija un Saeima, kas budžeta projektu galīgajā lasījumā sāks apspriest 15. novembrī, var vērtēt divējādi.
No vienas puses, ir tādi mērķi, kuru nozīmīgumu neviens neņemtos apstrīdēt.
Piemēram, koalīcija piedāvā atvēlēt 200 000 eiro onkoloģisko pacientu atbalsta biedrībai “Dzīvības koks”, lai nodrošinātu rehabilitācijas programmu Dignājas muižā, kā arī 80 000 eiro – centram “Marta”, lai palīdzētu no vardarbības cietušām sievietēm.
Par nozīmīgu var uzskatīt arī finansējumu Lestenes Brāļu kapu muzeja projektam, kam paredzēti 20 000 eiro. Jāteic, ka leģionāru piemiņas vieta Lestenē lielā mērā ir izveidota, pateicoties tieši tai naudai, ko vairāk nekā desmit gadu garumā partijas tai paredzēja no “deputātu kvotām”.
Daudzus gadus atbalstu ir saņēmusi arī Līvānu novada pašvaldība, kuras vadība bijusi pietuvināta valdošajam politiskajam spēkam. Agrāk par atbalstu tai gādāja deputāts Jānis Klaužs no ZZS, bet tagad ZZS ir opozīcijā, bet viņš pats – novada domes opozīcijā. Tagad par Līvāniem jau rūpējas “Attīstībai/Par”.
Tā var secināt, jo “AP” frakcijas vadītājs Juris Pūce ir pirmais parakstījis priekšlikumu, kas paredz atvēlēt 50 000 eiro veloceliņa un gājēju celiņa izbūvei Līvānos.
Šis varētu būt viens no strīdīgajiem ierosinājumiem, par ko varētu vaicāt, kāpēc šai un nevis citai pašvaldībai.
J. Pūce kā pirmais ir arī parakstījis priekšlikumu piešķirt 50 000 eiro Aizkraukles kultūras nama ēkas jumta un iekštelpu remontam, kas arī ir “Latvijas attīstībai” vadītā pašvaldība. Tāda pati summa paredzēta Bauskas novadam, kuru vada Nacionālā apvienība, bērnu un rotaļu laukuma izveidei, kā arī stāvlaukuma izveidei Rēzeknes novada Viļānos.
Šajā pašvaldībā uzvarēja vairāku koalīcijas partiju apvienība, bet mērs ir no “Jaunās Vienotības”. Koalīcija nav aizmirsusi arī mazāko pašvaldību – Varakļānu novadu –, kuru arī vada “Latvijas attīstībai”. Tam paredzēti 54 878 eiro pansionāta “Varavīksne” inventāra atjaunošanai.
NA intereses ir nemainīgas
Nacionālās apvienības intereses gadu gadiem ir nemainīgas. Tās līderis Raivis Dzintars kā pirmais parakstījies zem priekšlikumiem, kur plānots 30 000 eiro piešķirt Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai, 10 000 eiro – Latviešu virsnieku apvienībai, 25 000 eiro – Latvijas Politiski represēto apvienībai, bet vēl 20 000 eiro represēto apvienībai iedos, lai Amatā izveidotu represēto pieminekli. Tāda pati summa ir atvēlēta arī Latvijas Nacionālajam arhīvam, lai turpinātu VDK dokumentu digitalizāciju.
Nacionālā apvienība ir padomājusi arī par vīru kopu “Vilki”, lai tā par 15 000 eiro varētu sniegt priekšnesumus par Latvijas vēsturi skolās.
Jāteic, ka jau agrāk no “kvotām” savs labums ir ticis arī Ogres novadam, kuru vada NA valdes loceklis Egils Helmanis.
Šoreiz budžeta dotācija 100 000 eiro apmērā paredzēta Vilhelma Purvīša muzeja izveidei, kas varētu būt saistīta ar projektu, kam pašvaldība iepriekš saņēma investīcijas arī no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmas.
Finansējums 20 000 eiro apmērā paredzēts arī Andreja Pumpura pieminekļa atjaunošanai Birzgalē, kas arī ir Ogres novadā. Savukārt NA vadītā Siguldas novada pašvaldība varēs labiekārtot Mores kauju muzeja teritoriju un sarīkot atceres pasākumu par 20 000 eiro.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcijas vadītājs Juris Jurašs kā pirmais parakstījis priekšlikumus, ar kuriem paredzēts atbalstīt arī dievnamus.
Tā J. Jurašs un Atis Zakatistovs, kura vadītā deputātu grupa atbalsta valdību, ierosina 40 000 eiro piešķirt Svētās Trejādības pareizticīgo baznīcas remontam Madonas novada Lazdonā. Vēl 30 000 eiro plānoti bērnu rotaļu laukuma izveidei Rīgas katoļu ģimnāzijā. Lielāka summa – 85 000 eiro – ir atvēlēta Balvu novadam, ar kuru saistīts JKP priekšsēdis Jānis Bordāns, lai Stompaku purvā atjaunotu partizānu bunkurus.
“Jaunās Vienotības” frakcijas vadītāja Ainara Latkovska vai deputātes Andas Čakšas kā pirmo paraksts ir zem priekšlikumiem par atbalstu Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrībai, biedrībai “Papardes zieds”, kā arī biedrībai “Open Radošais centrs”, kam plānoti 70 000 eiro, lai sniegtu palīdzību riska grupās esošajiem jauniešiem.
A. Latkovskis kā pirmais parakstījis arī ierosinājumu 10 000 eiro piešķirt Balvu bērnu un jauniešu centram datortehnikas iegādei – šajā pašvaldībā vadībā ir Latgales partija, ar ko “JV” ir sadarbības līgums.
Kaimiņvalstīs arī ir kvotas
A. Latkovskis “Latvijas Avīzei” apgalvoja, ka tās nav nekādas deputātu kvotas, jo vairs netiek katram deputātam iedalīti 20 000 eiro, kuru izlietojums būtu pilnīgi viņa ziņā, kā tas bija agrākos laikos. Tagad katra valdības partija nāk ar saviem priekšlikumiem.
“Jaunā Vienotība” izvēlējusies projektus, kas attiecas uz valsti kopumā, kuru vidū ir atbalsts arī iniciatīvām, par kurām platformā “Mana balss” ir savākti vairāk nekā 10 000 parakstu.
“Taču es neko sliktu negribu teikt par citiem priekšlikumiem, jo tās visas ir svarīgas iniciatīvas. Deputāti nav tikai podziņu spaidītāji. Es būtu priecīgs, ja mēs varētu pārņemt Igaunijas modeli,” sacīja A. Latkovskis.
Viņš paskaidroja, ka Igaunijā šāda sistēma ir sabiedrībai zināma un katra nevalstiskā organizācija var vērsties parlamentā ar saviem priekšlikumiem.
Tāda kārtība, ka budžeta naudu var piešķirt pēc deputātu ieskatiem, ir arī Lietuvā, kur daļa deputātu ir ievēlēti no vienmandāta apgabaliem un viņiem ir svarīgi atbalstīt savu teritoriju, piebilda A. Latkovskis.
“AP” frakcijas vadītājs Juris Pūce arī uzskata, ka process ir bijis pietiekami saprotams – katra partija nākusi ar savu piedāvājumu. Atbalstīti ir priekšlikumi, par kuriem visi varēja vienoties, jo aktivitāšu, kurām nepieciešams finansējums, bijis daudz vairāk.
“AP”, piemēram, bijis svarīgi, lai Sabiedrības integrācijas fondam piešķirtu 80 000 eiro brīvprātīgā darba veicināšanai, kam partneri neiebilda.
“Tāpēc ir budžeta apspriešanas process, lai politiskā diskusijā izvērtētu iniciatīvas. Es neredzu nekādu saistību ar Saeimas vēlēšanām, atbalstot Nacionālo karavīru biedrību,” piebilda J. Pūce.
