Partiju finansēšana no valsts budžeta pagaidām nav attaisnojusies 0
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs apturējis valsts budžeta finansējuma piešķiršanu Reformu partijai (RP). Iemesls – partijas gada pārskatā nenorādīti darījumi (RP uzskata, ka tie neattiecas uz partiju, bet tā dēvēto Olšteina sešnieku, kas atšķēlās uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām).
Nelabvēļi priecājas par zatleriešu kārtējām neveiksmēm un spriež, vai tā nebūs “pēdējā nagla partijas zārkā”. RP sola cīnīties tiesā, jo jostu savilkt ļoti negribas. Taču šis varētu būt arī labs iemesls, lai vērtētu, vai politiķu tik ilgi lolotā partiju finansēšana no budžeta jeb, precīzāk, no nodokļu maksātāju kabatas līdz šim ir devusi rezultātu.
Savulaik sabiedrībai tika skaidrots, ka šis lēmums būs lūzuma punkts, kas uz visiem laikiem atbrīvos Latvijas politiku no “naudas varas” (vai paspilgtinot – no “oligarhu ietekmes”). 2010. gadā parlaments pieņēma grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, un 2012. gadā tie sāka darboties. Pērn partijām kopumā izmaksāti 442 322 lati. Atbilstoši 11. Saeimas vēlēšanu rezultātiem visvairāk ticis “Saskaņas centram” – 129 965 lati. Reformu partijai – 95 428 lati, “Vienotībai” – 86 281 lats, Nacionālajai apvienībai – 63 604 lati, Zaļo un zemnieku savienībai – 55 978 lati. Finansējums (11 065 lati) bija paredzēts arī LPP/”LC”, bet tā likvidējās.
Vai tas ir atbrīvojis partijas no “naudas varas”? Šaubos, vai atradīsies daudz tādu, kas to uzdrošināsies apgalvot.
Pat no ieinteresēto politiķu puses, visticamāk, tiks stāstīts, ka tas nav vienas dienas jautājums, jābūt pacietīgiem. Apmēram tāpat kā RP politiskajās reklāmās – nevarot iestādīt sēklu un gaidīt drīzus augļus. Lai gan te pat īsti jau nav skaidrs, kādiem tiem augļiem jāizskatās.
Daudzās augstskolās studentiem, kas iekļuvuši tā sauktajā budžeta grupā un saņem stipendijas, tiek izvirzīts noteikums – viņu sekmēm ir jāatbilst noteiktam līmenim. Ja students palaižas slinkumā, viņš iestājeksāmenos nopelnīto valsts atbalstu zaudē. Diemžēl uz partijām tas neattiecas. No šī viedokļa KNAB lēmums patiesībā ir taisnīgs (lai arī juridiskais pamatojums birojam, protams, ir cits) – Reformu partija ir zaudējusi vēlētāju doto uzticību, ko apliecina arī pašvaldību vēlēšanu rezultāti. Diemžēl atšķirībā no studentiem partijas nekārto eksāmenus divas reizes gadā, bet savas neveiksmes mēdz interpretēt ļoti tēlaini. Cilvēciski varētu mēģināt saprast zatleriešu žēlošanos, ka nepatikšanas sataisījuši nodevīgie olšteinieši, taču tajā laikā viņi vēl bija partijas biedri un partijas vadība, iekļaujot viņus vēlēšanu sarakstā, uzņēmās atbildību. Tas bija RP vēl arvien populārais sauklis “Visi mums ir vajadzīgi!”, par kuru tagad nākas maksāt.
Ja runā par sistēmas lietderību, tad pagaidām tā izskatās haotiska un neefektīva naudas tērēšana. Iespējams, Reformu partijai šie valsts budžeta līdzekļi tiešām ir dzīvības un nāves jautājums. No pērn partijas kasē ienākušajiem 148 646 latiem tieši budžeta nauda veido lielāko daļu. Biedra naudās nepilni 40 tūkstoši, ziedojumos – vien 13 tūkstoši.
Tomēr atļaujos secināt, ka ne “Saskaņas centram”, kas no budžeta saņem visvairāk, ne pagājušo vēlēšanu bronzas medaļas ieguvējai “Vienotībai” budžeta nauda nav tik būtiska. Tām joprojām netrūkst ziedotāju un, pat ja budžeta naudas pēkšņi nebūtu, trūkums nedraudētu.
Piemēram, “SC” kopējie ienākumi pērn bija 363 684 lati un budžeta līdzekļi ir tikai apmēram trešā daļa no tā. Līdzīga proporcija arī “Vienotībai”, kas pērn kopā saņēmusi 284 457 latus. Jāatceras, ka 2012. nebija vēlēšanu gads, kad ziedojumu apjoms parasti strauji pieaug, turklāt abas partijas ir čempiones administratīvo resursu izmantošanas ziņā.
Vai budžeta nauda ir atbrīvojusi no oligarhu ietekmes un naudas varas Zaļo un zemnieku savienību? Lai tas paliek retorisks jautājums.
