Partijasbiedrs par Staķa izstāšanos: “”Kāda jēga būt partijā, kura tevi neatbalsta?” 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas mēra Mārtiņa Staķa lēmums izstāties no “Kustības Par” un “Attīstībai/Par”, tā reaģējot uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (“AP”) rīkojumu, ar kuru apturēts Rīgas teritorijas plānojums, atstās iespaidu uz Saeimas vēlēšanām, atzina vairāki “Latvijas Avīzes” aptaujātie politiķi.
Pusgadu pirms vēlēšanām “Attīstībai/Par” (“AP”) tas izraisījis diskusiju par reputācijas riskiem, kas var mazināt partijas izredzes cīņā par vietām Saeimā. Savukārt “Progresīvie” un “Jaunā Vienotība” (“JV”), uz kuru balsīm Rīgas mērs lielā mērā turas, varētu būt ieguvēji. Koalīcijā ir arī Jaunā konservatīvā partija, Nacionālā apvienība un Latvijas Reģionu apvienība.
Ar šo soli M. Staķis ir nostiprinājis savas pozīcijas tuvāko sabiedroto vidū, bet “Attīstībai/Par” pazaudējusi arī vienu no potenciālajiem jaunās paaudzes līderiem. Pēc M. Staķa paziņojuma daļa “Kustībā Par” biedru, kas ir no viņa domubiedru loka, sāka vākt 1/10 daļas biedru parakstus par ārkārtas kongresa sasaukšanu, lai izvērtētu arī sadarbību ar “Latvijas attīstībai”.
Kongress, visticamāk, notiks, ja vien neatklāsies, ka, piemēram, daļa iesnieguma parakstītāju nav maksājuši biedra naudu, vai neatradīsies kādi citi formāli iemesli.
Stratēģiju nevēlas pārskatīt
Nedēļas sākumā notika “Kustības Par” valdes sēde, kura ilga sešas stundas. Tai bija pieslēgušies ap 150 biedri. Pēc pusnakts Saeimas deputāts Mārtiņš Šteins tviterī ievietoja foto, kurā redzams smaidīgu cilvēku bariņš, kurā ir arī viens no partijas galvenajiem ideologiem Pēteris Viņķelis.
Tvīta autors gan vērsa uzmanību uz Rīgas domes deputātiem Ivaru Drulli un Laimu Geikinu, kuri paliek “Par/”Progresīvie” frakcijā. Taču pārdesmit biedru “Par” varētu atstāt. Rinalds Gulbis pirmdien tviterī ierakstīja: “Mans morālētiskais kompass vairs nerāda to pašu virzienu, ko lielas daļas “Kustībai Par” valdes locekļiem.
Tādēļ šorīt esmu izbeidzis savu darbību partijā. Norijamie krupji ir kļuvuši pārāk trekni, lai tos norītu.” Otrdien no partijas izstājās arī Ropažu novada deputāte Signe Grūbe, kura “Latvijas Avīzei” sacīja, ka “Par” un “Latvijas attīstībai”, viņasprāt, ir divas dažādas partijas. Ropažu novadu vada “Latvijas attīstībai”, bet “Par” te ir opozīcijā, kas tikai pastiprina minētās sajūtas.
Partijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts “Latvijas Avīzei” atzina, ka valdes sēde tiešām bijusi kupli apmeklēta un tajā notikusi atklāta diskusija. Viņš arī apstiprināja, ka I. Drulle un L. Geikina turpinās atbalstīt M. Staķi Rīgas koalīcijā.
D. Pavļuts informēja, ka 9. aprīlī varētu notikt “Par” domes sēde, kurai būs jāizvēlas arī jauns vadītājs, jo līdz šim domi vadīja M. Staķis. Taču D. Pavļuts nedomā, ka vajadzētu pārskatīt iepriekš pieņemto stratēģiju vēlēšanās – tā paredz saglabāt “AP” apvienību un kopā startēt uz 14. Saeimu.
Saeimas deputāte Inese Voika piekrita, ka M. Staķa lēmums sašūpoja partiju, bet viņa neredz azartspēļu ierobežojumu ietekmi uz notikušo, jo neesot jutusi, ka tās tiktu lobētas. Arī M. Šteins uzskata: “Mēs mācēsim cieņpilnā sarunā nonākt pie rezultāta – atzīsim kļūdas, iedarbināsim visas demokrātiskās institūcijas un izrunāsim visas lietas, kas ir jāizrunā.” Viņš atbalsta apvienības saglabāšanu, jo “kopā mēs esam guvuši lielākās uzvaras”.
“AP” frakciju Saeimā vada Juris Pūce, kuram M. Staķa lēmums bijis negaidīts, jo Rīgas mērs ir piedalījies sarunās par startu Saeimas vēlēšanās un atbalstījis apvienības atjaunošanu pēc pašvaldību vēlēšanām, kurās partijas startēja atsevišķi.
J. Pūce teica: “”Kustībā Par” ir biedri, kas ir skumīgi par Mārtiņa Staķa aiziešanu, bet mēs turpināsim kopā gatavoties vēlēšanām.” J. Pūce uzsvēra, ka “AP” pieņem izsvērtus un tiesiskus, nevis populistiskus lēmumus. Tas attiecas arī uz VARAM lēmumu apturēt Rīgas teritorijas plānu, pret ko bija juridiski iebildumi.
Neesot laika citam scenārijam
“Attīstībai/Par” 13. Saeimas vēlēšanās ieguva 13 mandātus. Tai ir četri ministri valdībā – aizsardzības ministrs Artis Pabriks un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs pārstāv “Latvijas attīstībai”, bet veselības ministrs D. Pavļuts un iekšlietu ministre Marija Golubeva – “Par”.
Rīgas domes vēlēšanās “AP” startēja kopā ar ārpusparlamenta partiju “Progresīvie”. No saraksta ievēlēja 18 deputātus. No “Latvijas attīstībai” bija tikai trīs domnieki, no “Par” – četri, bet no “Progresīvajiem” – 11 deputāti. Tas nozīmēja, ka M. Staķa kā mēra komandas pamats bija nevis “AP” dalīborganizācijas, bet gan “Progresīvie” un kopīgās frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs, kā arī “JV,” no kuras ir vicemērs Vilnis Ķirsis. Ja “Progresīvie” iekļūs Saeimā, uz kuru kandidēs arī vairāki domnieki, spēku samērs arī pēc vēlēšanām būtu viņiem labvēlīgs, jo aiz svītras palikušie kandidāti kopīgajā sarakstā ir no “Progresīvajiem”.
Pašvaldību vēlēšanās “Par” un “Latvijas attīstībai” nevienā vietvarā nestartēja kopā. “Latvijas attīstībai” domju vēlēšanās ieguva ievērojami labākus rezultātus, pārvilinot vietējos līderus arī no citiem politiskajiem spēkiem.
Pēc pašvaldību vēlēšanām abām partijām bija jāizlemj par startu 14. Saeimas vēlēšanās. “Kustības Par” kongresā bija redzams, ka M. Staķis kā tuvākos sabiedrotos redzēja “Progresīvos”, nevis “Latvijas attīstībai”. Taču viņš ar saviem domubiedriem palika mazākumā, par ko liecināja arī valdes vēlēšanas, jo valdē neievēlēja vairākus Rīgas mēra biroja cilvēkus un sabiedrotos.
Pašam M. Staķim atbalsts bija liels. Pērn oktobrī “Kustība Par” un “Latvijas attīstībai”, kā arī “Izaugsme” nolēma kopā startēt Saeimas vēlēšanās. To atbalstīja arī M. Staķis, savu balsojumu pamatojot ar teikto: “Mums vairs nav laika citam scenārijam. Vēlēšanu kampaņai jāsākas rīt.”
“AP” atgādinot Tautas partiju
M. Staķa atsvešināšanās no “AP” notikusi ilgākā laikā. Iespējams, arī tāpēc, ka Rīgas dome daudzkārt ir klauvējusi pie valdības durvīm, taču atbalstu esot saņēmusi no “JV” ministriem, bet ne no “AP”. Kāds Rīgas mēram tuvu stāvošs cilvēks “Latvijas Avīzei” atzina – M. Staķis nojauta, ka azartspēļu ierobežojumu dēļ A. T. Plešs varētu apturēt domes saistošos noteikumus šajā daļā, bet mērs bijis šokēts, ka tiek apturēts viss plāns.
“Mārtiņš ir cilvēks, kas nomērīs ne tikai septiņas, bet desmit reizes. Tāpēc aiziešana no partijas bija pārdomāts lēmums. Viņš ilgu laiku kušināja partnerus, kas jau agrāk pauda neapmierinātību par VARAM attieksmi pret domi,” stāstīja M. Staķa sabiedrotais.
Savukārt vairāki politiķi no “AP” neoficiāli pieļāva, ka M. Staķa lēmums varētu būt kāda daļa no lielāka plāna kontekstā ar Saeimas vēlēšanām, kur “AP” konkurēs par vēlētāju balsīm ar “JV” un “Progresīvajiem”, kuri tagad būs ieguvēji. “AP” ir spēcīgs politiskais spēks, un tāpēc to kādam ir izdevīgi iznīcināt, apgalvoja viens “AP” biedrs.
Viņš arī atgādināja, ka “Progresīvie” nekad nav bijuši iecietīgi pret politisko spēku, kuru līdz šim pārstāvēja M. Staķis – tie bez pierādījumiem runājuši par dažādiem reputācijas riskiem, kas it kā izriet no Edgara Jaunupa ietekmes, publiski kritizējuši valdību, tā radot plaisu starp domi un valdību.
M. Kossovičs “Latvijas Avīzei” sacīja, ka M. Staķis citādi nevarēja rīkoties: “Kāda jēga būt partijā, kura tevi neatbalsta. “Latvijas attīstībai” savā darbībā atgādina Tautas partiju. Tā arī dalīja pašvaldības savējās un nesavējās, atbalstot partijai lojālos mērus. Mārtiņš Staķis bija patstāvīgs.”
