Partijas rīkojas kā trolejbusā. Saruna ar Rīgas domes vicemēru Andri Ameriku 4
“Latvijas Avīzē” viesojas Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks. Ar viņu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.
V. Krustiņš: – Latvieši uzskata, ka jūs no “Gods kalpot Rīgai” esat līdzatbildīgi par “Saskaņas” uzvedību. Tas nozīmē – arī izvēloties prezidenta kandidātu, citās politiskās izvēlēs. Un jūs kopā ar Ušakova kungu esat divi Rīgas vadītāji, bet Rīga – tagad ir gandrīz visa Latvija.
A. Ameriks: – Reizēm grūti par ģimenes locekļiem uzņemties atbildību, kur nu vēl par citu politisku partiju. Tad varētu teikt – kam latviešiem tik daudz politisku partiju, uzņemsimies atbildību paši viens par otru, bet visi būsim kopā vienā partijā, kā reiz bijām. Mums ir iespēja nevis līdzi atbildēt, bet paust savu viedokli “Saskaņai”. Viedokļi ne vienmēr sakrīt. Programmās ir atšķirības.
– Latvijai ir vajadzīgs prezidents. Konstitūcija nav atcelta, jālūko pēc cilvēka, kuru likt amatā. Kā jūs ieteiktu rīkoties?
– Krēsls tukšs tiešām nepaliks. Esmu teicis – ja politiķi nevar vienoties, kandidāts jāmeklē akadēmiskajās, inteliģences aprindās. No šīs vides nāca Vaira Vīķe-Freiberga. Šobrīd redzama liela pretruna. No vienas puses, saka – ir pareizi, kā ir. Lai darbojas sistēma, ka Valsts prezidentu ievēlē 100 deputāti, pats arī esmu divreiz balsojis par valsts galvu. No otras puses, cilvēki saka – mūs arī aicina “spiest pogu” par vienu, otru, trešo, bet tas nedarbojas. Sabiedrībai šobrīd tiešām ir liela interese, bet deputāti atklāti atzīst, ka viņi nemaz neizskata vai noraida lielu daļu no ieteiktajām personām. Man liekas, nākotnē tautai būtu jāvēl prezidents. Tautas balsojumā prezidentam tiešām būtu iespēja kļūt par tautas prezidentu, bet šobrīd pat izvirzīšana ir neskaidra. Eiroparlamentārieši, vēl viens otrs pats piesakās, partijas katra grib prezidentu no sava vidus.
– Vajag vienu! Īsto!
– Viens būs – 100 deputātu vēlēts. Taču pirmsvēlēšanu cīniņā partijas rīkojas kā trolejbusā – otram sēdvietu nedod. Pat vienā partijā politiķu starpā domu apmaiņa mēdz būt krietni paasa. Tagad katrs spēks pateicis – kandidēs kāds no mums.
– Cik ilgi?
– Kamēr sapratīs, ka sienas var sagrūt, mūri iedrupt. No Latvijas interešu viedokļa, protams, ir vajadzīgs prezidents ar plašāku autoritāti nekā vienā partijā atzītam cilvēkam. Autoritāti iegūst vai nu ar ilglaicīgu, nevainojamu darbību politikā, vai ar panākumiem citās sfērās. Kā pašvaldību partijas pārstāvim man šķiet simpātisks gan Uldis Sesks, gan Andris Rāviņš – pašvaldnieki ir tuvāki tautai, vairāk “turas pie zemes”.
