Partijas piesardzīgi mēģina mainīt savu identitāti 2
Aizvadītajā nedēļas nogalē savus kongresus rīkoja divas Latvijas partijas ar atšķirīgu politiskās pieredzes stāžu – Zatlera Reformu partija, kurai nav pat gads, un Zaļā partija, kas lepojas, ka dibināta 1990. gadā, vēl pirms valstiskās neatkarības deklarēšanas.
Abos kongresos tika lemts par nepieciešamiem uzlabojumiem, ko drīzāk varētu dēvēt par piesardzīgu atkratīšanos no savas līdzšinējās identitātes.
ZRP nolēmusi atteikties no sava līdera vārda nosaukumā, kas ir labi saprotams, jo pašreiz bijušā prezidenta vārds, varētu pat teikt, gremdē partiju. Gluži tāpat kā sākumā tas palīdzēja iegūt ātru un lētu popularitāti, lai gan godīgāk būtu to nodēvēt nevis par Zatlera partiju, bet “Rīkojuma nr. 2 partiju”. Tagad partija grib mainīt savu tēlu, kas parasti ir daudz grūtāk, nekā veidot to no jauna. Zatleriešiem klupiens sanācis pat ar tīri organizatoriskiem jautājumiem – nesavācot kongresā vajadzīgo dalībnieku skaitu, kas ļautu mainīt partijas statūtus. Tiesa, te varētu atgādināt, ka arī “Jaunajam laikam”, “Sabiedrībai citai politikai” un jo īpaši Pilsoniskajai savienībai bija problēmas tikt pie kvoruma, lai nobalsotu par apvienošanos partijā “Vienotība”. Gan jau arī ZRP iecerēto paveiks, bet kas tālāk?
Partijas priekšsēdētāja amatā joprojām paliek V. Zatlers, un visi atceras viņa politiskos klupienus – uzstājīgo vēlmi ievilkt valdībā “Saskaņas centru”, aizkulišu runas, ka pašreizējais Ministru kabinets kritīs martā, vēl daudzas citas neveiklības, pārpratumus un nesmukumus, ieskaitot dārgo auto un ieilgušo sāgu ap prezidenta dzīvokļa meklēšanu.
Drosmīgāks solis būtu līdera amatam virzīt kādu no pašreizējiem ZRP ministriem, lai gan tad uzreiz jautājums – bet kuru? Jo vēstījums sabiedrībai būtu atšķirīgs, ja priekšsēdētāja vietu ieņemtu, piemēram, izglītības ministrs Roberts Ķīlis, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vai ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Plašāk skatoties, partijas pamatā vispār nebūtu jābūt kādam konkrētam cilvēkam, bet ideju kopumam. ZRP tā šobrīd trūkst, jo ātru panākumu kārē viss uzsvars ticis likts uz vienu līderi.
Politiski negaidītāks ir Zaļās partijas mēģinājums mainīt savu identitāti – Rīgas un citu pašvaldību vēlēšanās piedalīties ar atsevišķu sarakstu, nevis kopā ar savu “Siāmas dvīni” Zemnieku savienību. Interesanti, ka tas seko pēc dažādiem mājieniem, ka ZZS vajadzētu “atbrīvoties no Lemberga ietekmes”. “Pastāvēs, kas pārmainīsies. Šis Raiņa motīvs pašlaik nepārprotami raksturo Latvijas situāciju politikā,” dziļdomīgi paskaidrojis Zaļās partijas priekšsēdētājs Raimonds Vējonis, ļaujot domāt, ka pārmaiņas varētu turpināties ne tikai pašvaldību līmenī.
