– Vai nav pienācis laiks šo tradīciju lauzt? 8
– Bet kam prasīt? Man ir tādas aizdomas, ka īsto kandidātu mēs uzzināsim pēdējā mirklī pirms ievēlēšanas, kā tas ir bijis pēdējās trīs reizēs. Protams, ir labi, ka likums prasa savlaicīgi nosaukt kandidātus, taču tik un tā var nākties skaitļot, kurš no viņiem ir favorīts. Ja būtu tautas vēlēts prezidents, tad būtu citādi – kandidātiem pirms vēlēšanām būtu jāizklāsta sava programma, jāpiedalās debatēs.
M. Antonevičs: – Tautai nevarot uzticēties, ievēlēs nepareizo. Taču dažas partijas uzskata, ka risinājums ir atklātās vēlēšanas parlamentā.
– Tajās valstīs, kur prezidentu ievēl parlaments, tas tomēr parasti notiek slēgtā balsojumā. Ar domu, ka tam jābūt deputāta individuālam lēmumam, nevis koalīcijas līguma diktētai rīcībai.
V. Krustiņš: – Tad atliek tikai labticīgi cerēt, ka ievēlētais prezidents vēlāk izrādīsies valstsvīrs. Viņš varēs pateikt Saeimai – ja nestrādāsiet vēlētāju interesēs, tad es jūs atlaidīšu…
– Tās ir prezidenta tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Cita lieta, ka partijas nav ieinteresētas, lai amatā nonāktu prezidents, kurš kaut ko tādu varētu pateikt. Partijas vēlas tādu prezidentu, kuru tās var kontrolēt. Ne jau tā, ka viņu var izsaukt “uz kafiju”, bet ar kuru var sarunāt, kurš ir zināms. Dabā tas gan ne vienmēr tā iznāk, un dažreiz prezidenti izrādās neprognozējami.
Turpinot domu par tautas vēlētu prezidentu – ja sistēma strādā labi, nav nekādas vajadzības to mainīt. Mēs zinām, ka, piemēram, Vācijas parlaments ievēlēja prezidentu, kas bauda neapšaubāmu tautas uzticību. Taču, ja katru reizi prezidenta vēlēšanas nes līdzi pārsteigumu un šaubas, tad skaidrs, ka ir problēmas. Nu labi, paskatīsimies, kā notiks šoreiz.
– Vai pēc jauna prezidenta sagaidīsim arī jaunu valdības vadītāju? Tas tagad varētu būt pat svarīgāks jautājums.
– Kamēr nebūs beigusies Eiropas Savienības prezidentūra, neviens neko negribēs mainīt un, no malas skatoties, politiskās pretrunas šobrīd neliekas tik lielas. Taču viss var būt. Cilvēki nereti domā, ka valdības krišana ir tāda liela plānota sazvērestība, taču bieži viss notiek pilnīgi negaidīti un pat nejauši.
