Parādījusies ideja premjera amatam aicināt Andri Piebalgu 71
Paklausot Valsts prezidenta Andra Bērziņa aicinājumam cienīt sēru nedēļu, Saeimā pārstāvētajās partijās šonedēļ nenotiek oficiālas sarunas par jaunās koalīcijas veidošanu. Tomēr partiju iekšienē sākusies sagatavošanās un pat savstarpēja rēķinu kārtošana.
Pagaidām figurē vairāki iespējamie koalīcijas veidošanas scenāriji. Aptaujātie politiķi un eksperti lielākoties ir vienisprātis, ka jaunās valdības veidošanas iniciatīva jāuzņemas aizejošā premjera Valda Dombrovska pārstāvētajai «Vienotībai». Sākotnēji kā «Vienotības» ticamākais premjera kandidāts tika minēts aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš gan pats vairāk esot ieinteresēts kandidēt uz Eiropas Parlamentu. Pēc neoficiālas informācijas, “Vienotība” ar Eiroparlamenta deputātes Sandras Kalnietes starpniecību uzrunājusi arī Eiropas komisāru Andri Piebalgu. Turklāt ar viņu tiek saistītas ilgtermiņa cerības, ka Piebalgs varētu vadīt valdību ne tikai līdz vēlēšanām, bet arī nākamgad.
“Mums pašlaik nav lēmuma par to, kas būs premjera kandidāts un kādi būs koalīcijas veidošanas pamatprincipi. Scenārijs, kurš paredz saglabāt esošo koalīciju, piesaistot ZZS un sameklējot izcilu premjera kandidātu, izklausās vienkāršs tikai teorētiski. No savas pieredzes varu teikt, ka ir daudz jautājumu, kuros sarunas var aizķerties,” teica “Vienotības” frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis, paredzot, ka jaunās valdības tapšanas process būs smags un, visticamāk, to izdosies izveidot tikai nākamgad.
Koalīcijas papildināšana ar ZZS tiek pamatota ar nepieciešamību nodrošināt stabilitāti. Pirmkārt, šādai valdībai būtu daudz pārliecinošāks atbalsts parlamentā. Otrkārt, tas samazinātu iespējas koalīcijas partneriem vienam otru šantažēt ar ultimātiem. Līdzšinējā valdībā ar 55 balsīm Saeimā faktiski ikvienai frakcijai bija «zelta balss». Proti, ja kādā jautājumā viens partneris pieslējās opozīcijai, tad pozīcija palika mazākumā. Piesaistot ZZS, koalīcijas pārstāvniecība Saeimā pieaugtu līdz 68 balsīm un viena partnera dumpīgums balsojumos nebūtu tik izšķirošs. Nākamās koalīcijas izmēru varētu ietekmēt arī notikumi Reformu partijā. Vakar no tās izstājās demisionējušais vides ministrs Edmunds Sprūdžs, vakarā partijas valdes un frakcijas sēdē tika lemts arī par citu biedru iespējamo atskaitīšanu.
Tomēr pagaidām ZZS nemaz nesteidzas atstāt ērto opozīcijas zonu. «Vispirms jāsagaida, ko izlems pašreizējā koalīcija, jo, izņemot «Vienotību», neviens nav skaidri pateicis, ka vēlas paplašināt koalīciju ar mums. Pēc būtības koalīcija jau ir, tikai nav valdības,» teica ZZS valdes priekšsēdētājs Uldis Augulis. Turklāt ZZS pirms lemšanas par pievienošanos valdībai noteikti gribēšot iepazīties ar koalīcijas redzējumu par tautsaimniecības attīstību un citiem jautājumiem. Par ministru amatiem Augulis bija nerunīgāks, bet nojaušams, ka ZZS vēlētos kontroli pār Zemkopības ministriju, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministriju. Taču tās abas ir tā sauktās turīgās, resursu ministrijas un pārējie partneri varētu būt nemierā, ka viena partija saņem tās abas.
Nacionālā apvienība (NA) vairākkārt paudusi savu neapmierinātību, ka līdzšinējā valdībā viņiem bijis nesamērīgi mazs ministru skaits. «Piekrītu prezidentam, ka sēru nedēļā publiski runāt par amatu dalīšanu būtu nevietā,» teica partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Viņš arī uzsvēra, ka koalīcijas tapšanas sarunās NA uzturēs spēkā tos pašus uzstādījumus, kas bija iepriekšējās koalīcijas tapšanā. Galvenais no tiem – nav iespējama nekāda koalīcija ar «SC».
Pagaidām gan saskaņiešiem neviens nepiedāvā vietu koalīcijā. Arī viņi paši nedomā uzņemties iniciatīvu. «Es pārāk ilgi esmu bijis politikā, lai būtu tik naivs,» teica «SC» frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Viņš prognozēja, ka prezidentam ir divi iespējamie rīcības scenāriji – izveidot tehnisku valdību no ierēdņiem un ekspertiem, kas nostrādātu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, vai arī veidot paplašināto labēji centrisko partiju koalīciju. Otrajai gan Urbanovičs ilgu mūžu neparedz, jo tai trūkšot amortizatora, kurš spēs saskaņot partneru atšķirīgās intereses. «Līdz šim amortizatora lomu veica Dombrovskis, bet viņa vairs nav. Tādēļ šī koalīcija sastrīdēsies un pašķirsies jau pavasarī pēc vilšanās Eiropas Parlamenta vēlēšanās,» prognozēja Urbanovičs.
