Partijas dzīvojot savā “burbulī”. Noraida iesniegumu “iesaldēt” finansējuma palielināšanu partijām 0
Kolektīvo iesniegumu, kurā vairāk nekā 11 000 pilsoņi jau oktobrī aicināja Saeimu atlikt valsts finansējuma palielināšanu partijām līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, Budžeta un finanšu komisija pagājušajā nedēļā klusām noraidīja. Tas palika iecerētās Rīgas domes atlaišanas un Ventspils domes vadītājam Aivaram Lembergam piemēroto sankciju ēnā.
Ja februāra beigās Rīgā notiks jaunas vēlēšanas, jau no 15. janvāra aptuveni septiņas reizes lielāks finansējums būs pieejams kā valdības partijām, kas apgalvo, ka tas ir veids, lai atbrīvotos no oligarhu ietekmes, gan opozīcijai, kas kritizē straujo valsts atbalsta palielināšanu sev.
“Cienījamie opozīcijas pārstāvji. Ko jūs darīsiet ar šo sasodīto finansējumu? Ir iespaids, ka jūs to tūlīt pēc saņemšanas ieskaitīsiet Valsts kasē. Mēs taču zinām, ka tā nebūs,” sacīja Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars debatēs par kolektīvo iesniegumu Saeimas sēdē.
Dana Reizniece-Ozola (ZZS) vairākkārt uzsvērusi, ka ZZS nav pret valsts atbalsta palielināšanu, bet, viņasprāt, likumam bija jāstājas spēkā tikai pēc 14. Saeimas ievēlēšanas, nevis tagad, kad “ir zināmi uzvarētāji, tā ierobežojot konkurenci”.
Neatkarīgais deputāts Didzis Šmits sēdē sacīja: “Es varēju sēdēt un noskatīties, kā jūs, sadevušies rokās, nolecat no klints. Jūs smagi kļūdāties, ka šis finansējums jums palīdzēs uzvarēt nākamajās vēlēšanās.”
Notikumi, kas saistīti ar sankcijām pret Lembergu un ar viņu saistītajām juridiskajām personām, kuras noteicis ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs, valdošajām partijām tikai nostiprina pārliecību, ka “ir jāsamazina oligarhu un naudas maisu ietekme uz partijām”, kā sacīja Gatis Eglītis (JKP).
Viņa partijas biedrs Reinis Znotiņš piebilda, ka “arī “Saskaņai” tad vairs nevajadzēs slaukt Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības, pieņemot konsultantus, kas pēc tam pārskaita naudu partijai”.
To, ka no iecerētās finansējuma palielināšanas partijas neatteiksies, kļuva skaidrs jau budžeta apspriešanas laikā, kad kolektīvā iesnieguma izskatīšana tika atlikta. Tiesa, par šo lēmumu, iespējams, neļaus aizmirst sabiedrības pārstāvji kampaņās par Saeimas atlaišanu.
Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga to solīja atgādināt jau varbūtējos protestos martā, jo partijām papildus piešķirtā nauda ir aptuveni puse no 9,2 miljoniem eiro, kas nepieciešami, lai nodrošinātu grafikā paredzēto pedagogu algu kāpumu.
Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens piekrīt, ka šos papildu līdzekļus vēlas kā opozīcija, tā koalīcija, ja skatoties iespējamo Rīgas vēlēšanu un arī Saeimas vēlēšanu kontekstā.
“Taču plašākā izpratnē
tas ir stāsts arī par to, kā koalīcija darbojas savā mākonītī jeb burbulī ar vienaldzīgu attieksmi pret to, ko domā sabiedrība,
” viņš sacīja.
Kā papagaiļi politiķi atkārtojot seklus argumentus par oligarhu ietekmi, bet politologs neesot dzirdējis diskusiju, kas palīdzētu sabiedrībai saprast, ko šī jaunā finansēšanas sistēma dos politiskajai konkurencei un demokrātijas izpratnei.
