Partijas “Die Linke” politiķe: Vācija piedzīvo demokrātijas krīzi 0
Kreiso ekstrēmistu partijas “Die Linke” (“Kreisie”) Bundestāga frakcijas līdzpriekšsēdētāja Sāra Vāgenknehta, kura izlēmusi dibināt jaunu kreisi populistisku politisko kustību, otrdien paziņojusi, ka Vācija nonākusi “demokrātijas krīzē”.
Kustības “Aufstehen” (“Celies!”) dibināšanas pasākumā Vāgenknehta norādīja, ka vācu tauta “vairs nejūt, ka tie, kas atrodas pie varas, viņus pārstāvētu”.
“Valstī, kurā, par spīti ekonomikas izaugsmei, 40% iedzīvotāju reālie ienākumi ir zemāki nekā pirms 20 gadiem, demokrātija vairs nedarbojas,” uzsvēra kreiso radikāļu līdere.
Norādot uz nesenajiem mītiņiem Kemnicā, Vāgenknehta atzina, ka ir “nogurusi” no tā, ka ielas pastāvīgi tiekot atdotas tādām labējo organizācijām kā “Patriotiskie eiropieši pret Rietumu islamizāciju” (PEGIDA) un eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD).
Viņa paziņoja, ka par paraugu “Aufstehen” kalpojušas citu valstu kreiso populistu kustības, kuras iedvesmojuši tādi galēji kreisie līderi kā Bērnijs Sanderss ASV un Džeremijs Korbins Lielbritānijā.
Jau četras nedēļas pēc “Aufstehen” (“Celies!”) tīmekļa vietnes atklāšanas jaundibināmā kustība bija piesaistījusi gandrīz 100 000 atbalstītāju.
Viņu skaits pēdējās nedēļas laikā pieaudzis vēl par 15 000.
Ņemot vērā atbalsta kritumu, kādu Vācijā piedzīvo sociāldemokrāti (SPD), kamēr arvien lielākus panākumus gūst AfD, Vāgenknehta jau labu laiku mudinājusi dibināt jaunu kreisi populistisku kustību.
Viņas dzīvesbiedrs un bijušais “Die Linke” līderis Oskars Lafontēns sarunā ar aģentūru DPA norādījis, ka cēloņi labējo radikāļu nesenajiem mītiņiem Kemnicā ir daudz plašāki nekā vienīgi milzīgais patvēruma meklētāju skaits.
“Neapmierinātību rada ne tikai bēgļu jautājums, bet sabiedrības dezintegrācija, sociālo izdevumu samazināšana,” uzsvēra Lafontēns.
Jaunās kustības mērķis ir cīnīties pret kancleres Angelas Merkeles “neoliberālo” politiku un panākt “patiesu demokrātiju, pār kuru nevalda bankas, korporācijas un lobisti”.
Daudzi kādreizējie “Die Linke” vēlētāji, īpaši Vācijas austrumos, ir pārbēguši AfD nometnē, jo uzskata, ka tradicionālās partijas un valdība Berlīnē ir tos pametusi novārtā.
Vāgenknehta cer atgūt šo vēlētāju balsis kreisajiem, atsakoties no kreiso partiju tradicionālās imigrantiem labvēlīgās retorikas. Viņa atzīst, ka “ekonomiskie imigranti” atņem vāciešiem darbavietas un pārmērīgi noslogo sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus.
Viņa arī pazīstama ar biežo Eiropas Savienības (ES) kritizēšanu un Krievijas autoritārā līdera Vladimira Putina aizstāvēšanu.
“Robežu atvēršana visiem ir nereālistiska,” nesenā intervijā uzsvērusi Vāgenknehta. “Ja kreisās politikas centrālais jautājums ir apdalīto pārstāvēšana, tad atteikšanās no robežām ir pretrunā ar kreisumu.”
“Aufstehen”, vismaz sākotnēji, iecerēta kā kustība, nevis politiskā partija, un Vāgenknehta cer, ka viņas iniciatīvu atbalstīs arī SPD un “zaļie”, lai gan šo partiju līderi brīdina, ka tā rada šķelšanās risku Vācijas politiskā spektra kreisajā flangā.
Tomēr vairāki SPD politiķi pirmdien izplatīja paziņojumu, paužot atbalstu Vāgenknehtas iniciatīvai.
Viņi uzsvēruši, ka iespējami lielam skaitam kreiso partiju atbalstītāju ir jāpievienojas jaunajai kustībai, lai radītu taisnīgāku, un ilgtspējīgāku sabiedrību.
Tajā pašā laikā saskaņā ar otrdien publicētajiem aptaujas rezultātiem gandrīz divas trešdaļas vāciešu netic, ka jauno kreisi populistisko kustību nākotnē sagaida panākumi.
62% aptaujāto pauduši pārliecību, ka “Aufstehen” nav spējīga izdzīvot Vācijas politiskajā vidē.
Tikai 19,8% no 5000 respondentu pauduši ticību tam, ka jaunā kustība spēs sevi pieteikt kā reālu politisko spēku.
