Partijām – vēl vairāk naudas 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pasaules notikumu aizsegā, kad visa uzmanība bija pievērsta notikumiem Ukrainā, Saeima ceturtdien steigā grozīja Politisko partiju finansēšanas likumu, kura mērķis bija samazināt valsts budžeta finansējumu tiem politiskajiem spēkiem, kuru frakcijas ir izjukušas vai par divām trešdaļām ir samazinājies deputātu skaits tajās.
Taču pēc Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīvas atvērtajā likumā koalīcija iekļāva ar minēto normu nesaistītu ierosinājumu, uz kuras pamata nākotnē varētu palielināties valsts budžeta atbalsts partijām, ja tiktu celta minimālā darba alga. Tā varētu pieaugt no 2023. gada. Likums stāsies spēkā līdz ar 14. Saeimas sanākšanu 2022. gada novembrī.
Trīs valdības partiju frakciju vadītāji Juris Pūce (“AP”), Juris Jurašs (JKP) un Raivis Dzintars (NA) uz projekta izskatīšanu 2. lasījumā bija iesnieguši priekšlikumu, kas paredz sasaistīt partijām pieejamo valsts budžeta finansējumu ar minimālo algu valstī. Tagad Latvijā tā ir 500 eiro, kas ir viena no zemākajām Eiropā. Tāpēc vairāki opozīcijas deputāti prognozēja, ka kopš 2023. gada minimālā darba alga būs jāpalielina, kas nozīmētu arī finansējuma pieaugumu partijām.
Koalīcijas deputātu iesniegtais priekšlikums paredz, ka partijai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, piešķir valsts budžeta finansējumu kalendārā gada laikā 0,9% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās. Attiecīgi par vienu balsi pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās finansējums būtu 0,1% apmērā no minimālās algas.
Partijām, kuras pārvarējušas 5% barjeru un iekļuvušas Saeimā, vēl paredzēts finansējums 200 minimālo mēnešalgu apmērā, bet kopējais vienai partijai gadā piešķirtie valsts budžeta līdzekļi nedrīkstētu pārsniegt 1600 minimālās algas. Tagad partijām pieejamās valsts naudas “griesti” ir 800 000 eiro, ko saņem “Saskaņa”. Parlamentā pārstāvētie politiskie spēki papildus vēl saņem 100 000 eiro.
Ierosinājumu sasaistīt budžeta atbalstu politiskajiem spēkiem ar minimālo algu nebija parakstījis “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis, bet “JV” deputāti sēdē par to balsoja. A. Latkovskis paskaidroja, ka šajā likumā bija piedāvāts veikt vienu konkrētu grozījumu, kas dotu iespēju samazināt valsts atbalstu partijām, kuras ir izjukušas.
Šis, viņaprāt, nebija īstais laiks, lai izdarītu plašākas izmaiņas bez nopietnas diskusijas. Taču “JV” atbalstījusi kolēģus, jo finansējums pieaugs tikai tad, ja palielināsies alga cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem. A. Latkovska ieskatā, arī Valsts prezidenta iniciatīva nāca novēloti, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs jau bija apturējis finansējuma piešķiršanu partijai “KPV LV” (tagad “Par cilvēcīgu Latviju”), kas ir izjukusi.
Neatkarīgais deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka grozījumu mērķis bija samazināt finansējumu sabrukušai partijai, “bet daži projektu izmantoja, lai to partijām automātiski palielinātu, kas izkropļo projekta sākotnējo mērķi un ir necienīgi pret likumprojekta autoru Valsts prezidentu”.
Ramona Petraviča paredz, ka nākotnē minimālo algu varētu pacelt līdz 600 vai 650 eiro, tāpēc “tas ir nekrietni šādā veidā izmantot prezidenta priekšlikumu, lai likumā ieliktu visādus labumus”. Ļubova Švecova atgādināja, ka katru gadu partijām kopā no valsts budžeta tiek izmaksāti četri miljoni eiro, bet nodokļu maksātājiem nav pieejama informācija par to, kā partijas šo naudu tērē.
