Partija “Republika” pieprasīs Kariņa, Vitenberga un Reira paskaidrojumu par “detalizēta krīzes plāna neesamību vairāku mēnešu garumā” 29
Partija “Republika” pieprasīs Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (NA) un finanšu ministru Jāni Reiru (JV) skaidrot “detalizēta krīzes plāna neesamību vairāku mēnešu garumā”, aģentūru LETA informēja partijā.
Politiskajā spēkā skaidroja, ka epidemioloģiskā situācija Latvijā pasliktinās atbilstoši prognozētajam, tomēr vairāku mēnešu laikā, kopš ārkārtējās situācijas Latvijā neesot tapis vispusīgs, datos un detalizētā risku analīzē balstīts nozaru krīzes vadības plāns.
Partija “Republika” valdības vadītājam, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai pieprasīs sniegt informāciju par Covid-19 ierobežojošo pasākumu ietekmi uz tautsaimniecību un izstrādātajiem atbalsta mehānismiem.
Viņuprāt, ir pilnīgi nepieņemami, ka situācija valstī “pasliktinās pa stundām, bet daļa ministru aizvieto viens otru kā pienākumu izpildītāji, atrodas atvaļinājumos un piedalās mārketinga pasākumos”. Sabiedrībai tiekot raidīti signāli par krīzes vadības nenopietnību un neprofesionalitāti.
“Republika” uzskata, ka vairāku mēnešu garumā nav veikta plānošana prognozētajam trešajam Covid-19 vilnim, kaut arī nevienam nebija šaubu par “Delta” vīrusa plašo transmisiju rudens sezonā.
Partijas “Republika” līdzpriekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka vakardienas valdības rīcība, sākot ar ministru prombūtnēm un beidzot ar stundām ilgu diskutēšanu, skaidri parādot, ka vairākus mēnešus pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas “valdība ir veltījusi atpūtai un neveiksmīgām vakcinēšanās kampaņām, taču nav noticis nopietns darbs un plānu izstrāde, lai situācijā, kas jau iepriekš bija prognozējama pie tik zemas vakcinācijas aptveres, ātri rīkotos un pieņemtu izsvērtus infekcijas ierobežojošus pasākumus”, tajā skaitā tādus, kas vērsti uz tautsaimniecības visu nozaru dzīvotspējas saglabāšanu.
Arī partijas līdzpriekšsēdētājs, bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pauda viedokli, ka valdība “ne tikai nemācās no Covid-19 otrā viļņa kļūdām, bet sistēmiski parāda, ka nav spējīga veikt elementāru ministru un ierēdņu darba organizāciju, sistēmisku plānošanu, kas cēloniski iedragā valsts veselības aprūpes sistēmu, ekonomiku un iegrūž valsti nabadzības aizā”.
Viņaprāt, fakti esot acīmredzami. “Novēloti reaģējot uz medicīnas sistēmas trauksmes signāliem un situācijai eskalējoties, premjera vadītā Krīzes vadības padome (KVP) izskata pēdējā brīdī sagatavoto, haotisko plānu pasākumu kopumam vīrusa izplatības mazināšanai. Plāna saturs, uz kura pamata KVP locekļi pieņēma lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu uz trīs mēnešiem, pierāda, ka lēmumi tiek pieņemti nevis, balstoties uz datiem un zinātnē pamatotām atziņām, bet sajūtu līmenī,” norādījis Ģirģens.
Pēc viņa vārdiem, plānam nav detalizācijas un tas nesatur ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu. Tāpat plānā neesot finanšu risku analīzes, nav atrodama informācija par kompensācijas sistēmu, atbalsta kritērijiem vai pieejamiem finanšu avotiem nozaru atbalstam. “Plānā bija norādīts būtisks kritērijs – jo ātrāk, jo labāk, taču nevienam nav skaidrības par rītdienu,” akcentēja politiķis.
Partijas “Republika” ieskatā, situācija ir nepieņemama, valdība un atbildīgās ministrijas rīkojušās “klaji bezatbildīgi”, jo šis esot jau otrais rudens, kad valdība “demonstrē klaju nekompetenci, nespēju vadīt krīzi un sagatavoties situācijai, kas visiem jau bija skaidri zināma un prognozēta”.
Viņuprāt, ir jānoskaidro, kuras amatpersonas un institūcijas nav pildījušas savas funkcijas un ir atbildīgas par to, ka jau otro gadu pēc kārtas Latvijas sabiedrība un tautsaimniecība krīzes situācijā ir “atstātas likteņa varā” bez jebkāda krīzes vadības plāna un saprotama, prognozējama atbalsta mehānisma.
Saeimā partiju “Republika” pārstāv deputāti Dombrovskis, Ģirģens, Evija Papule un Ēriks Pucens.
LETA jau ziņoja, ka KVP naktī uz piektdienu pieņēmusi lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, līdztekus būtiski samazinot pret Covid-19 nepotētajiem iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu apjomu.
Ministru prezidents pēc KVP sēdes žurnālistiem skaidroja, ka ārkārtējās situācijas izsludināšanas mērķis ir daudz straujāk palielināt vakcinācijas aptveri, to panākot ar daudz bargākiem ierobežojumiem nevakcinētajiem. Pastiprināta tiks arī drošības pasākumu kontrole.
Premjers pauda, ka Latvija ir ļoti smagā situācijā – ir pārāk liels nevakcinēto cilvēku skaits, kas savukārt ļoti skar veselības aprūpes sistēmu – slimnīcās strauji aug Covid-19 pacientu pieplūdums, kas ierobežo slimnīcu spēju pilnībā sniegt pakalpojumus.
“Valstī pusotru gadu esam cīnījušies ar Covid-19, bet šī cīņa nebūs galā, kamēr vakcinācijas aptvere riska grupās nesasniegs 90%, bet sabiedrībā kopumā tā nebūs virs 75%. Vēl ir gana tāls ceļš ejams,” secinājis politiķis.
