Partija “Kustība Par” atgriežas sākumpunktā 13
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Apvienība “Attīstībai/Par”, kas četrus gadus bija pie varas, turpinās pastāvēt. Taču pēc neiekļūšanas Saeimā to veidojošās partijas – “Kustība Par”, “Latvijas attīstībai” un “Izaugsme” – darbosies atsevišķi.
Tas dos partijām brīvas rokas arī sabiedroto izvēlē nākotnē. Kopā šos politiskos spēkus satur valsts budžeta finansējums, uz ko var pretendēt tikai “Attīstībai/Par”, kā arī dalība Eiropas liberālo, centrisko un reformu partiju aliansē (“ALDE”). Pagājušajā sestdienā šo “AP” valdes lēmumu – saglabāt apvienību, bet partijām īstenot patstāvīgu politisko darbību, – kongresā apstiprināja “Kustība Par”, bet pēc nedēļas par to plānots lemt “Latvijas attīstībai” biedru sapulcē.
Piecus gadus “Kustību Par” vadīja veselības ministrs Daniels Pavļuts, kurš priekšsēža amatu atstāja, un viņš nebūs arī jaunajā valdē, bet partijā paliek. “Viens pilns politiskais cikls mūsu partijai ir noslēdzies. Esam iepazinuši politikas ciklisko dabu. Pēc kāpumiem nāk sakāves un kritumi.
Jautājums ir, vai izdodas piecelties kājās un saņemties pēc neveiksmēm,” partijas kongresā sestdien sacīja D. Pavļuts. Pēc izmaiņām partijas statūtos turpmāk “Kustību Par” vadīs trīs līdzpriekšsēdētāji – bijusī Saeimas deputāte Inese Voika, Rīgas domes deputāte Laima Geikina un Vladislava Marāne, kura tagad ir veselības ministra biroja vadītāja.
Atšķirībā no partijas “Konservatīvie”, kas neveiksmi Saeimas vēlēšanās biedru sapulcē nesen vērtēja aiz slēgtām durvīm, “Kustība Par” kongresā to darīja atklāti, iepazīstinot gan ar pašu izveidotās darba grupas secinājumiem, gan ar neatkarīgu ekspertu vērtējumu. Viedoklis par neiekļūšanu Saeimā bija arī D. Pavļutam, kurš atzina: “Liberālismam tagad nav vieglākie laiki. Tagad ir konservatīvisma revanšs.
Vēlētāji meklē patvērumu pie centriskām un konservatīvām partijām. Šīs nebija pārmaiņu vēlēšanas, bet ir iemesls domāt, ka nākamās tādas būs.” Vjačeslavs Kaščejevs vadīja darba grupu, kas vērtēja vēlēšanu rezultātus, intervējot gan partijas biedrus, gan veicot vēlētāju aptauju. Viens no viņa secinājumiem ir, ka partijas darbību paralizēja iekšējie konflikti par sadarbību ar partiju “Latvijas attīstībai”, par ko biedriem bija dažādi viedokļi. “Tas mums atņēma spēkus un sekmēja kļūdas vēlēšanu kampaņā,” pieļāva V. Kaščejevs. Viņš atzina, ka apvienības iekšienē bija savstarpējā neuzticēšanās, tāpat ir bijusi neuzticēšanās starp “Par” vadību un biedriem.
Piesaistītais eksperts Mārtiņš Hiršs iepazīstināja delegātus ar savu pētījumu, no kura izriet – šajās vēlēšanās “Attīstībai/Par” (“AP”) ir saglabājusi tikai vienu trešo daļu no saviem vēlētājiem, kas par “AP” balsoja 2018. gadā. Viena daļa esot aizgājusi jeb atgriezusies pie “Jaunās Vienotības”, bet vēl viena daļa – pie “Progresīvajiem”.
Vēlētāju minētie iemesli bijuši vairāki, biežāk nosauktie – premjera Krišjāņa Kariņa (“JV”) kritizēšana, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmums apturēt Rīgas teritorijas plānojumu, ziņas medijos par Edgara Jaunupa lomu, nostāja azartspēļu jautājumā, apsūdzība Mārtiņam Bondaram. M. Hiršs norādīja arī uz pretrunīgi vērtēto D. Pavļuta kā veselības ministra darbību. Vēlēšanu rezultāti parādījuši, ka ar partiju nesaistītu cilvēku – piemēram, Andra Lielā, Vjačeslava Dombrovska, ārsta Anatolija Danilāna – pieaicināšana pirms vēlēšanām arī nav attaisnojusies.
Aptauja arī parādot – ja partijas būtu startējušas atsevišķi, tām nebūtu izredzes iekļūt Saeimā. Tādā gadījumā “Kustību Par” no aptaujātajiem atbalstītu 29%, “Latvijas attīstībai” – 28%, “Izaugsmi” – 8%, bet 40% nebalsotu ne par vienu no šīm partijām.
Valdes vēlēšanās vislielāko atbalstu ieguva grāmatvedības uzņēmuma vadītāja Anna Bendika, kuras mērķis esot izveidot “Kustību Par” par liberālisma centru Latvijā.
Taču viņa atteicās vadīt partiju savas profesionālās darbības dēļ. Šī paša iemesla dēļ uz līdzpriekšsēdētāja amatu nepiekrita pretendēt arī nākamie kandidāti, kuriem bija lielākais atbalsts, – psiholoģe Diāna Zande, bijusī iekšlietu ministres padomniece Linda Curika un uzņēmējs Didzis Dubovskis.
Valdē bez minētajiem un līdzpriekšsēdētājiem vēl ir ievēlēts Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns, partijas izpilddirektors Miks Celmiņš, Jelgavas pilsētas domes deputāts Uldis Dūmiņš un bijušais Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis.
Tāpat valdē būs arī jauniešu organizācijas deleģēts pārstāvis Viesturs Romka un reģionālo nodaļu izvirzītais pārstāvis Mārtiņš Šteins – viņš ir bijušais Saeimas deputāts, kurš tagad strādā par Jauno līderu vidusskolas direktora vietnieku un skolotāju Cēsu novada Līgatnē.
