“Pie sistēmas pieslēgts ķermenis ar mirušām smadzenēm.” Partijā “KPV LV” briest apvērsums 7
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ir pagājuši divi gadi kopš Saeimas vēlēšanām, kurās otru labāko rezultātu aiz “Saskaņas” ieguva partija “KPV LV”. Pa šo laiku tā ir mainījusies līdz nepazīšanai. Oktobra beigās bija plānots “KPV LV” kongress, kas partijai būtu pēdējais ar šādu nosaukumu. Kongresā paredzēts mainīt politiskā spēka identitāti un pārdēvēties. Vienlaikus ar “KPV LV” vadības darbību neapmierinātie 69 biedri arī ir rosinājuši sasaukt kongresu, vēloties mainīt vadības struktūru un personālijas tajā, lai gan priekšsēža Ata Zakatistova un valdes pilnvaras beigsies tikai pēc pusotra gada.
Šī biedru daļa nav apmierināta ar priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu un arī ar neskaidro valsts budžeta finansējuma tērēšanu Rīgas domes vēlēšanu kampaņā.
Saeimas vēlēšanās par “KPV LV” nobalsoja 14,25% jeb 120 264 vēlētāji. Valsts budžeta finansējumu partijām piešķir, ņemot vērā par tām nodotās balsis. “KPV LV” no valsts budžeta gadā saņem 643 369 eiro. Uz šo summu tā var pretendēt arī tad, ja zaudē popularitāti vai sašķeļas, ja vien naudas tērēšanā ir ievērots likums.
No “KPV LV” Saeimā ievēlēja 16 deputātus, no tiem seši vairs nav frakcijā, kuru atstāja abi līderi Artuss Kaimiņš un Aldis Gobzems, Didzis Šmits, Karīna Sprūde, Aldis Blumbergs, kurš jau pievienojies “Vienotībai”, kā arī Linda Liepiņa, kas pagājušajā nedēļā nolika deputātes mandātu. Viņas vietā Saeimā nāca Alojas novada domnieks un arī partijas valdes loceklis Māris Možvillo, kurš strādās frakcijā
. M. Možvillo gan atzīst, ka ne viss Krišjāņa Kariņa (“JV”) valdības darbā viņu apmierina, bet ar partijas pārstāvjiem tajā jaunais deputāts ir apmierināts.
Pie dzīvības uzturot valsts nauda
“”KPV LV” plānotā identitātes maiņa ir piespiedu solis, jo iekāpt otro reizi 2018. gada upē tā vairs nevar.
Atslēgas figūras, kas bija partijas seja un identitātes kodols, ir projām. Tas vairs nav stāsts par Artusa Kaimiņa buntavnieku partiju.
Tagad tā ir pieradināta partija, kas ne ar ko neatšķiras no citām. Tā sēž valdībā un balso par lēmumiem, kas var nepatikt “KPV LV” atbalstītājiem,” “Latvijas Avīzei” sacīja Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.
Uz vaicāto, vai “KPV LV” vēl var izdzīvot, viņš atbildēja apstiprinoši: “Tā ir kā pie sistēmas pieslēgts ķermenis ar mirušām smadzenēm.
Dāsnais valsts budžeta finansējums veic šo reanimācijas nodaļas funkciju. Tāpēc neredzu šķēršļus partijas startam nākamajās Saeimas vēlēšanās, ja vien tā spēs savākties uz kongresu.” Cits jautājums esot, kā viņi valsts budžeta naudu izlieto. “Es jau sākumā teicu, ka dažas partijas nezinās, ko ar tik lielu naudu iesākt. “KPV LV” piemērs parāda, ka tas finansējums ir pārāk liels,” piebilda politologs.
TV3 raidījums “Nekā personīga” bija izpētījis “KPV LV” Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kampaņas tēriņus, atklājot neskaidrības naudas izlietojumā. “KPV LV” naudu kampaņā nebija taupījusi, par tās organizēšanu 126 000 eiro ir maksāti arī nezināmai firmai “Thumbs up media line”, kas nodarbojas ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu.
Pēc TV3 rīcībā esošās informācijas, kampaņā bijis piesaistīts arī sabiedrisko attiecību speciālists Ēriks Stendzenieks, kura klātbūtni sanāksmēs daži partijas biedri pamanījuši.
“KPV LV” vadība noskaņota turpināt strīdu ar TV3 raidījumu, iebilstot pret minētajiem faktiem. Rīgas mēra kandidāts Ralfs Nemiro “Latvijas Avīzei” apgalvoja, ka par naudas izlietojumu KNAB ir iesniegtas detalizētas atskaites. Viņš skaidroja, ka “KPV LV” kampaņas tēriņi ir tik lieli tāpēc, ka partija to uzsāka pēdējā brīdī atšķirībā no politiskajiem spēkiem, kas reklamējās jau no gada sākuma, kad izlietotie līdzekļi nebija jāuzrāda.
Grib paturēt ZZS bijušos vēlētājus
Neskaidrais valsts budžeta līdzekļu izlietojums ir tikai viens no iemesliem, kāpēc partijā sākās parakstu vākšana par kongresa sasaukšanu. Akcijas iniciators, “KPV LV” domes priekšsēdis Rolands Millers no Ogres nodaļas “Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka parakstīšanās sākusies jau maijā, kad “KPV LV” pretēji solītajam nobalsoja pret PVN samazināšanu ēdināšanas pakalpojumiem.
“Es Zakatistovam neuzticos, viņš arī mūs nav iepazīstinājis ar plānoto identitātes maiņu. Ar ministriem un deputātiem mums nav konflikta, mēs tikai gribam, lai viņi pilda solījumus un atskaitās par valsts budžeta naudas izlietojumu,” sacīja R. Millers.
Ja līdz 1. novembrim netiks sasaukts kongress, tad nemiernieki to izdarīs paši, jo vienai desmitajai daļai partijas biedru tādas tiesības ir.
A. Zakatistovs skaidroja, ka arī vadība ir ieinteresēta kongresa sarīkošanā, bet tā norises laiks tagad ir atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas. R. Millers biedru sapulcē piedāvās mainīt statūtus, lai var ievēlēt valdes priekšsēdi un vēl partijas priekšsēdi, kas būtu neparasta vadības struktūra. Viņš arī aicinās partijā atgriezties aizgājušos biedrus, piemēram, Saeimas deputātu Didzi Šmitu.
Jelgavas nodaļas pārstāvis Jurģis Miezainis ir arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs – viņš “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka valdība pavasarī izšķīrās par tūlītēju atbalstu ēdināšanas un viesmīlības nozarei, jo PVN samazināšana neko nedotu, ja nav apgrozījuma.
“Lēmumiem ir jābūt izsvērtiem. Mēs savācām partiju tad, kad odiozie vadītāji savā starpā sastrīdējās. Ir pienācis laiks atbrīvoties no Kaimiņa un Gobzema ēnas. Viņu ietekme, iespējams, atspoguļojas arī tajos 69 parakstos,” sacīja J. Miezainis.
Viens no jaunajiem “KPV LV” līderiem, frakcijas priekšsēža vietnieks Ēriks Pucens neatklāja partijas jauno nosaukumu, jo esot vairāki varianti, par kuriem notikšot balsošana kongresā. Taču viņš “Latvijas Avīzei” uzsvēra, ka politiskais spēks orientēsies uz vēlētāju reģionos, kas liek domāt, ka tā vēl pacīnīsies par to vēlētāju, ko 2018. gadā “KPV LV” atņēma Zaļo un zemnieku savienībai. Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma septembrī veiktajā SKDS aptaujā par “KPV LV” bija gatavi balsot 2,2% vēlētāju.
