“Pārsteigums – šādos apstākļos nomainīt cilvēku, kas balstās uz ekspertu viedokli!” vērtē Šilovs 13
Bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisijas pieprasījums, ņemot vērā pašreizējo situāciju nozarē, iespējams, bija diezgan nelaikā, turklāt viņa sadarbojās ar nozari un virzīja nopietnas reformas, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) vadītājs Artūrs Šilovs.
“Tas mums bija pārsteigums – šādos apstākļos nomainīt cilvēku, kas balstās uz ekspertu viedokli,” vērtēja Šilovs.
Viņš piekrita, ka vakcinācijas pret Covid-19 plānā bija konkrētas problēmas, it īpaši tā izpildes tempā un arī paša vakcīnu portfeļa izveidē. Viņaprāt, patlaban būtu jāmeklē veidi, kā iegūt tās vakcīnas, kas jau ir apstiprinātas Eiropas Savienībā (ES).
Vaicāts par jauno veselības ministru Danielu Pavļutu (AP), LJĀA vadītājs apliecināja, ka asociācija ir gatava strādāt ar jebkuru cilvēku, tai skaitā arī tikties un diskutēt ar Pavļutu.
“Spriedām, ka Pavļuts ieklausīsies nozarē un balstīsies uz pētījumiem un pasaules pieredzi gan saistībā ar Covid-19, gan medicīnu kopumā,” atzina Šilovs.
Asociācija paredz, ka Pavļuts turpinās jau iesāktās reformas, tostarp arī jaunā atalgojuma modeļa ieviešanu, kas LJĀA patlaban esot būtiskākā reforma nozarē. “Svarīgākais ir saprast, no kurienes nāk nauda šim modelim, un vai tas būs piecu gadu laikā,” atzīmēja Šilovs, skaidrojot, ka mediķiem ir vajadzīga garantija, ka pēc pašreizējās krīzes pārvarēšanas nozare nenonāks atpakaļ vecajās sliedēs, kā tas bija pirms Covid-19 parādīšanās.
Šādu bažu dēļ jau patlaban atsevišķos gadījumos mediķi pametot nozari, bet daļā gadījumu vien sirdsapziņa atturot mediķus no aiziešanas. “Man ir bažas, ka pavasarī redzēsim daļu darbinieku, kas pateiks “nē, paldies!”,” atklāja mediķis.
Lai novērstu šo procesu, Šilova ieskatā, Ministru kabinetam ir jābūt plānam un nozarei ir jāsniedz skaidra garantija par to, ka tā netiks atstāta novārtā pēc Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanas. “Tas nav gadījums, kad runa ir par veselības ministru, ir jāiesaistās Ministru kabinetam kopumā un kopā ar prezidentu jādod skaidra ziņa,” teica mediķis, piebilstot, ka nozarei ir jāapliecina, ka tuvākajos piecos gados tiks investēti līdzekļi un veiktas reformas, lai stiprinātu Latvijas veselības aprūpes sistēmu.
Šajā sakarā LJĀA pauž gatavību iesaistīties nozares stiprināšanā un reformu īstenošanā. Patlaban būtiskāko darāmo darbu vidū, pēc Šilova sacītā, ir slimnīcu līmeņu reforma, kuru asociācija atbalsta, e-veselības sistēmas stiprināšana un darbalaika uzskaites pilnveidošana.
Tāpat mediķis izcēla patlaban notiekošo vakcināciju pret Covid-19, kur, viņaprāt, Ministru kabinetam būtu jāmēģina pēc iespējas ātrāk iegūt vakcīnas, kas jau ir apstiprinātas ES. Šajā kontekstā Šilovs norādīja, ka patlaban svarīgi ir veicināt ārstu un nozares speciālistu informētību, kas tostarp ļautu mediķiem arī informēt pacientus un sabiedrību kopumā.
“Nozarē daudzi ārsti ir nevis skeptiski, bet viņi nav ieguvuši gana informācijas,” atklāja mediķis, piebilstot, ka “informētība ir tikpat svarīga, cik pašas vakcīnas klātesamība”. Kā norāda Šilovs, patlaban arī Latvijā netrūkst mediķu, kas pauž atbalstu vakcinācijai un arī paši vakcinējas, “bet izskatās, ka uz attāliem reģioniem šis nav iedarbojies”, jo cilvēki joprojām netic, kamēr aizvien aktīvi izplatās dezinformācija.
Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šonedēļ izteica neuzticību līdzšinējai veselības ministrei Viņķelei. Viņa tika atbrīvota no amata, bet vietā Saeima bez vilcināšanās apstiprināja jauno “Attīstībai/Par!” (AP) virzīto politiskā spēka Saeimas frakcijas vadītāju Pavļutu.
Pavļuts atzina, ka patlaban viņam ir līdzīga sajūta, it kā gatavotos aiziet karā. “Valstī ir šausmīga situācija, mirst cilvēki, esam pandēmijas sliktākajā punktā līdz šim,” situāciju vērtēja politiķis. Pavļuts uzsvēra, ka mediķi ir Covid-19 pandēmijas epicentrā, pasakoties visiem mediķiem, kuri “uz spēku izsīkšanas robežas cīnās par ikvienu no mums”.
Viņš solīja atbalstu mediķiem, uzsverot, ka tiksies ar mediķu organizācijām, lai apstiprinātu nemainīgu kursu veselības jomā. Pavļuts akcentēja, ka dialogs ar nozari būs viņa ikdiena, kuras sastāvdaļa būs arī komunikācija ar sabiedrību, solot, ka tā būs atklāta par to, ko zinām un to, ko nezinām.
Pavļuts uzskata, ka Latvijai jāvirzās uz visiem cilvēkiem pieejamu veselības aprūpi, jo šī sistēma nedrīkst būt atkarīga no cilvēku ienākumiem un atrašanās vietas. Viņš atzina, ka pandēmija ir padziļinājusi nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā.
“Mana galvenā prioritāte būs vakcinācijas tempa kāpināšana. Vakcinācija ir mūsu gaisma tuneļa galā. Liels paldies Ilzei Viņķelei, kura, manuprāt, bija izcila ministre. Turpināšu Ilzes darbu, un viņas kurss nemainīsies,” uzsvēra Pavļuts.
Pavļuts savulaik jau ir strādājis Ministru kabinetā – 2011.gadā viņš ieņēma ekonomikas ministra amatu Valda Dombrovska (JV) valdībā, bet 2013.gadā kļuva arī par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītāju. Ministra amatu Pavļuts zaudēja 2013.gada decembrī, Dombrovskim pēc Zolitūdes traģēdijas atkāpjoties no premjera amata.
2014.gadā Pavļuts kļuva par Reformu partija biedru, bet vēlāk – par tās valdes locekli. Savukārt 2017.gadā viņš bija viens no politiskās partijas “Kustība “Par”” dibinātājiem, kļūstot arī par šī politiskā spēka priekšsēdētāju. 2018.gadā politiķis kandidēja 13.Saeimas vēlēšanās no AP saraksta un tika ievēlēts parlamentā.
Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, Pavļuts 2007.gadā absolvējis Hārvarda universitātes Kenedija Valdības skolu, saņemot sabiedrības vadības maģistra grādu ar specializāciju vadībā. No 2003. līdz 2006.gadam Pavļuts ir bijis Kultūras ministrijas Valsts sekretārs, bet 2008.-2010.gadā bijis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis un stratēģijas direktors.
