Kriptovalūtu stāsts nav beidzies – Bitcoin cena sasniegusi visu laiku maksimumu. Kas to veicināja? 15
Autors: Jānis Basevičs
Cilvēki, kurus interesē naudas lietas un iespējas ieguldīt, šajā pavasarī noteikti būs pamanījuši ažiotāžas atgriešanos kriptovalūtu tirgos. Pēdējā “kripto ziema”, ko pavadīja skaļi skandāli un smaga kriptovalūtu cenas piezemēšanās, daudzus mudināja domāt, ka kripto stāsts varētu būt arī beidzies.
Tomēr šī gada pirmie mēneši visus ir pārsteiguši – vadošā kriptovalūta Bitcoin (BTC) martā jau ir sasniegusi visu laiku cenas maksimumu, pārsniedzot 72 tūkstošu ASV dolāru atzīmi. Vēl nekad iepriekš Bitcoin nav bijis tik dārgs, un šobrīd ikviens, kurš jebkad ir iegādājies kaut vismazāko BTC daļu, ir guvis peļņu.
Karalis vada
Kas ir raksturīgi kriptovalūtu tirgum – ja pieaug kriptovalūtu “karaļa” Bitcoin cena, ir visai ticami, ka pēc tam sekos arī citu nozīmīgāko kriptovalūtu cenu kāpums. Šajā ziņā kriptovalūtu tirgus ir solidārāks un visai būtiski atšķiras no akciju tirgus, kur vadošo akciju “lieliskais septītnieks” (Apple, Microsoft, Alphabet, Amazon, Nvidia, Meta, Tesla) var ilgstoši dominēt un būtībā uzurpēt gandrīz visus akciju tirgus ieguvumus. Bitcoin šajā ziņā ir draudzīgāks un, sasniedzot jaunus cenas griestus, mēdz piestāt cenas konsolidācijai, pagaidot, kad cenas ziņā pakāpsies arī pārējās kriptovalūtas. Vienlaikus jāņem vērā, ka kriptovalūtu tirgus salīdzinājumā ar akciju tirgu ir ļoti maziņš, daudz svārstīgāks un riskantāks ieguldījumu ziņā.
Pārējās kriptovalūtas jeb altcoini savā cenas izaugsmē šobrīd vēl ievērojami atpaliek no Bitcoin. To atpalikšana no Bitcoin cenas rallija atspoguļojas arī kopējos kriptovalūtu tirgus kapitalizācijas rādītājos – ja Bitcoin jau ir pārsniedzis iepriekšējos griestus, tad kopējais kriptovalūtu tirgus joprojām nav pārsniedzis 3 triljonus ASV dolāru, ko iepriekš izdevās sasniegt 2021. gada rudenī.
Vai jelkad esi iegādājies/usies kriptovalūtas?
Kriptovalūtu tirgus cikliskums
Runājot par kriptovalūtām, jāņem vērā četru gadu cikls, ko nosaka tāds notikums kā Bitcoin “dalīšana” jeb ieguves samazināšana uz pusi (“Halving”). Bitcoin un citas kriptovalūtas ir programmēta jeb digitāla nauda, un dažādām kriptovalūtām ir dažādi veidi, kā šo kripto naudu iegūt.
Tostarp Bitcoin tiek iegūts (“rakts”), datorprogrammai izpildot noteiktus uzdevumus. Ik pēc četriem gadiem par vienu un to pašu darbu izpildi saņemto Bitcoin apjoms tiek samazināts uz pusi. Ja pirms četriem gadiem par darbu varēji saņemt kukulīti maizes, tad pēc kārtējās Bitcoin dalīšanās par to pienāksies tikai puskukulītis.
Jāņem vērā arī fakts, ka Bitcoin ieguve ir ierobežota un maksimālais iespējamais Bitcoin apjoms ir 21 miljons. Kolīdz šis daudzums tiks sasniegts, BTC ieguve apstāsies. Paredzams, ka pēdējais Bitcoin tiks izraksts apmēram 2140. gadā. Tas ir viens no argumentiem, kāpēc Bitcoin tiek saukts par digitālo zeltu – tas ir ierobežots resurss un var kalpot kā vērtību nezaudējošs ilgtermiņa aktīvs pretstatā valstu centrālo banku izdotajām fiat valūtām, kuru emisijai nav noteiktas robežas, un tāpēc to vērtību nenovēršami turpinās deldēt inflācija.
Kāpēc šis gads ir “īpašs”?
Kāpēc tieši šogad novērojām tik strauju Bitcoin cenas kāpumu? Viens no pamatfaktoriem ir šogad aprīlī plānotā ceturtā Bitcoin dalīšana (pirmā dalīšana: 2012. gada 28. novembris, otrā: 2016. gada 9. jūlijs, trešā: 2020. gada 11. maijs). Visi Bitcoin ieguvēji par savu darbu saņems kārtējo atlīdzības samazinājumu. Pēc šogad paredzētās Bitcoin dalīšanas, kopumā vēl ir paredzamas pavisam 29 atlīdzības samazināšanas reizes. Vēsturiski vienmēr pēc Bitcoin dalīšanas ir sekojis straujš kriptovalūtu cenas kāpums. Un tirgus dalībnieki tam jau ir sākuši gatavoties.
Otrs būtisks notikums, kas šogad ir ietekmējis kriptovalūtu tirgu, bet jo īpaši Bitcoin cenu, ir zaļās gaismas došana Bitcoin fondu (ETF) tirdzniecības uzsākšanai ASV biržās. Pavisam janvārī ASV tika apstiprināti 11 šādi Bitcoin tūlītējo darījumu (spot) ETF iesniegumi. Tie ir fondi, kas iegādājas un tur Bitcoin, bet savas akcijas tirgo biržā. Tas pavēra ceļu daudziem jauniem institucionālajiem un privātajiem investoriem, kuri līdz šim neriskēja paši pa tiešo investēt kriptovalūtās un BTC, ieguldīt pastarpināti ar šo fondu starpniecību. Pretstatā kriptovalūtām, ETF parasti tiek uzskatīti par zema riska aktīviem un tiem ir arī zemas ieguldījuma izmaksas. Šā gada februāri vien jaunajos Bitcoin ETF ieplūda investīcijas aptuveni 5 miljardu dolāru apmērā.
Daļa investoru, kas līdz šim paši nepirka kriptovalūtas, bet tomēr vēlējās pastarpināti tajās ieguldīt, iegādājājas, piemēram, tādu uzņēmumu kā MicroStrategy (MSTR.O) vai Coinbase (COIN) akcijas. MicroStrategy ir informāciju tehnoloģiju uzņēmums, kas regulāri iepērk Bitcoin un ir viens no lielākajiem BTC īpašniekiem pasaulē, savukārt Coinbase ir ASV bāzēta kriptovalūtu birža, kas vienlaikus ir arī reālais Bitcoin turētājs astoņiem no vienpadsmit apstiprinātajiem Bitcoin ETF.
Trešais faktors, kas šogad var ietekmēt papildu investīciju ieplūšanu kriptovalūtu sektorā, ir otras lielākās kriptovalūtas Ethereum (ETH) ETF apstiprināšana. Šobrīd Ethereum cenas izaugsme ievērojami atpaliek no Bitcoin (BTC), tomēr tirgū ir jūtams zināms optimisms, ka maija nogalē ASV varētu apstiprināt arī Ethereum fondu tirdzniecības uzsākšanu biržās. Un tas savukārt varētu kļūt par katalizatoru straujākam pārējo kriptovalūtu cenu kāpumam.
Ja ir interese iegūt vai paplašināt savas zināšanas par kriptovalūtām un blokķēdes tehnoloģijām, noderīgs izziņas avots ikvienam var būt pasaulē lielākās kriptovalūtu biržas Binance radītais bezmaksas kriptovalūtu apmācību kurss latviešu valodā.
