Kāpēc tad pusmūža cilvēku pietiekami nerūpējas par savu seksuālo veselību? Daudzi no viņiem vairs neraizējas palikt stāvoklī, tāpēc neizmanto nekādas izsargāšanās metodes. Turklāt lielākā daļa pusmūža ļaužu uzauga pirms AIDS krīzes un nesaņēma informāciju par drošu seksu skolas veselības mācības stundās. 1
Liela daļa vecāka gadagājuma cilvēku vienkārši nezina, ka viņiem ir STS. Daudzi no senioriem arī uzauga laikā, kad sarunas par seksu ar savu laulāto draugu, bija temats, par kuru netika runāts.
Grāmatas “Kails mūsu vecumā: Runājot skaļi par senioru seksu” autore Džoana Praisa stāsta, ka viņas vadītajos semināros par seksu tikai prezervatīva pieminēšana vien liek auditorijai kaunā nolaist acis.
“Viņi nezina, kā par to runāt. Viņi domā, ka viņu partneris nevēlēsies seksu, ja viņi pieprasīs, lai tiktu lietots prezervatīvs. Viņi savas audzināšanas dēļ ir nobijušies, ka partneris nodomās: “Viņa ir m…. Viņa nēsā līdzi prezervatīvus”.
Attiecībā uz vecāka gadagājuma seksualitāti sabiedrībā vienmēr pastāvējusi stigma, un kauna sajūtu par savām seksuālajām vēlmēm it īpaši izjutušas sievietes.
Turklāt pastāv barjera, kāpēc daļa vīriešu izvairās no prezervatīvu lietošanas. Daudzi stiprā dzimuma pārstāvji atsakās tos izmantot, sakot, ka tie kavē erekciju, neaizdomājoties, ka kondomu tehnoloģija ir pilnveidojusies kopš laika, kad viņiem bija 18 gadu.
Vecākām sievietēm, kuras nevēlas lietot parastos prezervatīvus, Praisa iesaka izmantot sieviešu kondomus vai seksuālos aktus, kuros loceklis netiek ievadīts makstī. Ja partneris vīrietis turpina iebilst, Praisa iesaka sievietēm izteikt ultimātu: “Kas ir labāk? Ja ir sekss ar prezervatīvu vai seksa vispār nav?”
Pēc tam, kad viņas vīrs 2008.gadā nomira, Praisa, kurai tagad ir 72 gadi, sāka satikties ar citiem vīriešiem un pati saskārās ar nevēlēšanos seksuālā akta laikā izmantot prezervatīvu.
