Pārsteidzoši: latviešiem pašiem sava Kerija Bredšova jeb Resnā Bārbija Ingrīda Pulvere 0
Ingrīda Pulvere ir pārsteidzoša sieviete, kuru pamana ikviens. Viņas šarms nudien valdzina. Viņa ir omulīga sieviete labākajos gados, viņa nekautrējas no sava ķermeņa un tā formām, viņa publiski sevi sauc par resnu. Viņa vada skaistumkopšanas salonu “Daiļotava”. Viņa ir uzrakstījusi grāmatu “Gribu apprecēties”, un jau vairākus gadus raksta jauna seriāla cienīgu blogu, kurā atklāti pauž savu viedokli par sievietēm, vīriešiem, emocijām un attiecībām, stereotipiem un pārdomām. Viņa sevi sauc par Resno Bārbiju, un ir bloga “Resnās Bārbijas skaistums” autore. Blogs patiešām Latvijas sieviešu un vīriešu vidū ieguvis lielu popularitāti. Jāatzīst, ka nu arī latviešiem ir pašiem sava Kerija Bredšova, kas iedvesmo un piemērs citām sievietēm Latvijā.
Žurnālam “Kas Jauns” Ingrīda atklāj, kāpēc savu blogu nosaukusi par “Resnās Bārbijas Skaistums”: “Ko tur slēpt – ir resni cilvēki, un ir tievi. Paskatos uz sevi un skaidri redzu – o jā, esmu resna! Tas ir nenoliedzams fakts.”
Viņa savā blogā arī atklāj, ka par savu izskatu uztraucās vien tik, cik tas ļauj viņai būt komfortā pašai ar sevi. Gadu gaitā Ingrīdai ir izveidojušies noderīgi ieradumi: peldēšana, riteņbraukšana, skriešana, izvairīšanās no ātrajiem ogļhidrātiem. Viņa regulāri apmeklē endokrinologu un, protams, lai nostiprinātu ādu un stimulētu tauku dedzināšanu ļauj sevi masēt un teipot. Viņai tas patīk.
Tāpat vienā no bloga ierakstiem viņa nekautrējas atzīt, ka viņas ķermenis ir viņas ķermenis, kurā viņai būtu jājūtas ērti un mierīgi, pat, ja nav nokontrolējusi visu apēsto pārtiku. Viņa uzsver, ka katra ķermenis ir domāts tam, lai sniegtu patiku un baudu pašam, ne kādam citam.
“Un tad es atcerējos hipnoterapijā apgūto – koncentrējos uz atsevišķām ķermeņa daļām līdz manās domās iestājās klusums un es vairs neko nekritizēju un neapbrīnoju. Nebija ne pozitīvu, ne negatīvu jūtu. Vienkārši tā biju es un tā izskatījās mans ķermenis. Protams, katru dienu man vēl neizdodas justies savā ķermenī mierīgi un komfortabli, bez vērtējuma un kritikas, bet es progresēju,” viņa stāsta vienā no bloga ierakstiem.
Ingrīdas slejas ir baudāmas, kaislīgas, romantiskas un vētrainas. Tās ir atklātas un tās lasīt ir patiešām prieks. Dažas no tām raisa pārdomas, arī puņķus un asaras, bet ļauj pamatīgi izsmieties. Turklāt viņas blogs aicina sievietes pievērst uzmanību sev pašām un atcerēties, ka viņas ir vērtība.
“Sievietes vīrieša kroni uztver tik dabiski tikai tāpēc, ka ir pie tā pieradušas, bet principā būtu laiks pašām sevi kronēt un saprast, ka ne tikai sievietes pieļauj visādas stereotipiskas attiecību kļūdas un vēl nezin ko, bet vīrieši kļūdās tikpat bieži, ja vēl ne vairāk. Aizrakstīju Kārlim, ka es gribētu, lai viņš nomirst aizrijoties ar plastmasas maisiņu vai sadeg savā mersītī vai vēl labāk –reibumā no viskija iekrīt gaļas salātos kādā kafejnīcā .. Uzrakstot viņam to visu man izdevās nomierināties, uzkrāsoju lūpas un aizgāju ēst saldējumu.”
Līdzīgi kā Kerija Bredšova seriālā Sekss un lielpilsēta arī Resnā Bārbija savā blogā atklāti stāsta par kaisli, seksu un attiecībām: “Šoreiz man psihoterapeita kabinetā bija Grūtsirdība, bēdas un blūza melodijas. Ilgas pēc laba vīrieša un, atceroties pagātnes mīlestību, apziņa, ka es tādu Viņu, tik retu gēnu nēsātāju, ar ļoti loģisku prātu, prasmi lidot ar lidmašīnu, garu augumu, jutekliskām lūpām, iespaidīgu CV, paziņu loku, sociālo stāvokli un divdesmit sešiem centimetriem, nekad vairs nesatikšu. Tas nav iespējams.”
Vēl jo vairāk, viņa uzsver kādu būtisku atšķirību starp sievietēm un vīriešiem. Kādā no sava bloga ierakstiem viņa atklāj patiesību par to, kurā brīdī un kāpēc beidzas sievietes un vīrieša attiecības: “Stāstīju, ka rakstu jaunu grāmatu par to, kā sievietes un vīrieša attiecības beidzas tajā punktā, kad sieviete ir terapeitējusi vīrieti, sapratusi, atbalstījusi, atspoguļojusi, analizējusi un viņam ir kļuvis Labi, un līdz ar to sieviete viņam vairs nav vajadzīga, jo viņam ir Labi.”
