Pārsteidzoši daudz iedzīvotāju regulāri veic asins analīzes. Ko vēl atklāj Veselības monitorings? 0
Pēdējo trīs gadu laikā vispārējās asins ainas noskaidrošanu ir veikuši 84% Latvijas iedzīvotāju, bet 56% veikuši tieši cukura līmeņa noteikšanu asinīs, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringā.
Eksperti norāda, ka cilvēki aizvien vairāk interesējas par savu veselības stāvokli un kļūst izglītotāki, taču vienlaikus vērš uzmanību uz vairāku analīžu izvēles mazo īpatsvaru.
“Pēdējā laikā vērojama tendence pacientiem vairāk interesēties par savu veselību, pacienti kļūst izglītotāki. Arī ārsti saviem pacientiem rekomendē vismaz reizi gadā veikt vispārējo asins ainu, lai atklātu saslimšanas, kuras var noteikt pēc izmaiņām asins analīzēs,” norāda ģimenes ārste Zane Zitmane.
Komentējot faktu, ka 56% no aptaujātajiem veic cukura līmeņa noteikšanu asinīs, ģimenes ārste uzsver, ka aizvien biežāk plašsaziņas līdzekļos izskan informācija par pasaulē pieaugošo saslimstību ar cukura diabētu, tāpēc pieaug arī pacientu vēlme noteikt cukura līmeni.
Viņa atzīst, ka arī mediķi rekomendē glikozes līmeni noteikt visām grūtniecēm, vienu reizi gadā pacientiem pēc 40 gadu vecuma, pacientiem ar lieko svaru, pacientiem, kam radinieki slimo ar cukura diabētu, kā arī, ja ir cukura diabētam raksturīgas sūdzības.
Tāpat pēdējo trīs gadu laikā 37% aptaujāto ir veikuši arī D-vitamīna daudzuma noteikšanu, 28% ir veikuši dzelzs daudzuma noteikšanu, 16% veikuši C-hepatīta pārbaudi, savukārt HIV noteikšanu veikuši 14% respondentu.
27% respondentu ir veikuši kādas citas analīzes, un 8% pēdējo trīs gadu laikā analīzes nav veikuši.
Z. Zitmane vērš uzmanību uz to, ka D vitamīna noteikšanas īpatsvaram vajadzētu būt lielākam, jo netrūkst pētījumu par šī vitamīna profilaktisko un ārstniecisko nozīmi, taču viņa piebilst, ka īpatsvars varētu būt tik salīdzinoši neliels finansiālu apsvērumu dēļ, jo šo analīzi valsts neapmaksā.
Arī dzelzs trūkums ir Latvijā bieži sastopams. Tas bieži tiek novērots vienu gadu veciem bērniem, grūtniecēm saistībā ar fizioloģiskām īpatnībām, veģetāriešiem, ja netiek sabalansēts uzturs, un sievietēm reproduktīvā vecumā, ja nav novērsts patoloģisks asins zudums menstruāciju laikā.
Pētījumā secināts, ka vispārējās asins ainas, cukura līmeņa asinīs, D-vitamīna daudzuma, kā arī dzelzs daudzuma noteikšanu sievietes ir veikušas biežāk nekā vīrieši.
Savukārt gados vecākie respondenti biežāk ir veikuši cukura līmeņa noteikšanu asinīs, bet gados jaunāki – dzelzs daudzuma noteikšanu, C-hepatīta pārbaudi un HIV noteikšanu.
Ģimenes ārste atzīst, ka lielākoties analīzes tiek nodotas pēc ārsta ieteikuma, taču pieaugot arī tendence to darīt pēc pašu iniciatīvas.
Z. Zitmane uzsver, ka parasti pacienti ir ļoti satraukti, ja asins analīžu rezultātos ir kādas novirzes no normas. Lai interpretētu rezultātus un izvēlētos turpmāko rīcības taktiku, viņa iesaka vērsties pēc ārsta konsultācijas.
Arī BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa atzīst, ka vispārējā asins aina ir kā sava veida kods katram organismam. Ja analīzes ir labas un novirzes nav, tad organisms darbojas pareizi. Novirzes asins ainā bieži vien ir kā primārais vēstnesis tam, ka tomēr kaut kas nedarbojas atbilstoši cilvēka fizioloģijai un ir nepieciešami papildu izmeklējumi.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptiekas sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2019. gada aprīlī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
