– Pēdējais PK posms bija Sočos. Krievi tā sarīkošanā esot labi pacentušies. 0
– Jā, viss bija augstā kvalitātē. Ja kas nebija līdz galam izdarīts, tad ātri izlaboja. Sportistiem bija noorganizēts tiešais avioreiss Minhene – Soči. Trase ļoti labā stāvoklī. Skatītājiem gan radās sarežģījumi drošības prasību dēļ – ja vēlies nopirkt biļetes, pieprasījums jāsūta vairākas dienas iepriekš, vajadzīga pases kopija. Olimpiskajās spēlēs to vēl varēja saprast, bet tagad, manuprāt, lieki un pārspīlēti.
– Krievi laikam ir pirmie, kas maksāja prēmijas.
– Dzirdēju, ka 2003. un 2004. gadā maksātas prēmijas, bet man šī bija pirmā reize. Par pirmo vietu pienācās 8000 ASV dolāru, par otro – pieci, par trešo – četri, un tā pa tūkstotim mazāk līdz sestajai vietai. Katram par piedalīšanos vēl 750. Ja nebūtu prēmiju, daudzi droši vien nedotos uz Sočiem.
– Krasnaja Poļanā pēc olimpiskajām spēlēm valdot diezgan liela pamestība. Vai arī tev tā likās?
– Tur jau pirms spēlēm nebija lielas ļaužu plūsmas, un arī tagad to nemanīju. Tas, ko paši krievi stāsta, jāizdala vismaz ar divi. Daļu viesnīcu slēdz ciet. Man arī šoreiz sajūtas bija citādas. Pirms olimpiskajām spēlēm uz trasi skaties uzmanīgi, pievērs uzmanību katrai niansei, bet tagad ir lielāka vienaldzība.
