Pēc teicamas sezonas Zviedrijā Marenis gatavs sevi apliecināt arī izlasē 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rihards Marenis šosezon ir viens no nedaudzajiem Latvijas hokejistiem, kuri parādījuši ļoti rezultatīvu sniegumu ārzemēs. Divdesmit deviņus gadus vecais uzbrucējs kļuvis par Zviedrijas pēc spēka otrajā līgā jeb “Allsvenskan” spēlējošās Noršēpingas “Vita Hasten” uzbrukuma līderi. Viņš 33 spēlēs nopelnījis 36 (21+15) rezultativitātes punktus, iemetot vairākus patiešām ļoti skaistus vārtus.
Profesionāļa maizē Rihardam šī bija neapšaubāmi labākā sezona, ko viņš sāka trešās līgas klubā “Kiruna”, taču ātri tika pie paaugstinājuma uz līmeni augstāku turnīru, arī tur pārsteidzot daudzus, taču ne sevi. “Biju gatavs, jo jau pērn Zviedrijā guvu pārliecību, ka varu tur spēlēt. Vajadzēja to tikai pierādīt.
Protams, patīkami, ka viss tik labi aizgāja, jo dažreiz ir tā – spēlē labi, viss izdodas, bet ripa nekrīt vārtos.
Man sanāca gan laba spēle, gan arī punkti krājās,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” stāsta Marenis, piebilstot, ka pārliecībai hokejā ir liela nozīme. “Tā ir laba sajūta, jo, kad esi ar ripu un labā situācijā, apzinies, ka iemetīsi. Tādos brīžos svarīgi nekļūt pašpārliecinātam, negaidīt no sevis, ka katrā mačā metīsi pa diviem goliem, jo tā var sevi atkal iestumt caurumā, kad nekas vairs nesanāk un pats vairs nesaproti, kāpēc tā notiek,” skaidro hokejists.
Nav kritis uz rokām
Uz Zviedriju viņš devās pēc divām sezonām Rīgas “Dinamo” kreklā, pērn izbaudot arī Zviedrijas trešās līgas īpatnības. “Trešā līga ir pusprofesionāla, 90% hokejistu tur strādā un vakaros spēlē hokeju. Arī pats to darīju – strādāju celtniecībā, ar dimanta urbi urbu caurumus, bet vakarā gāju uz treniņiem. Vai pirms tam bija līdzīga pieredze? Minimāla. Savulaik Amerikā, kad spēlēju junioros, bija nelielas haltūriņas, šķiet, kādu reizi arī “strojkā”, taču urbis nebiju.
Piešāvos ļoti ātri, pats sevi uzskatu par gana apķērīgu, uz rokām kritis neesmu.
Bija komandas biedrs, kurš jau bija pāris mēnešus pastrādājis šo darbu, un no viņa ļoti ātri visu iemācījos,” pērno sezonu atceras Marenis. Daži “Vita Hasten” komandas biedri arī strādājuši puslodzi – kāds sporta zālē, kāds pārtikas piegādē, taču Rihards koncentrējies tikai hokejam un ģimenei, jo ap gadu miju bija kļuvis par tēti. Tas arī bijis viens no iemesliem, kāpēc Mareni neredzējām olimpiskajās spēlēs Pekinā. “Uz izlasi mani aicināja kā rezervistu. Pat divas reizes. Pirmajā atteicu ģimenes apstākļu dēļ.
Pēc tam kad komandā daži čaļi saslima, bija vēl viens aicinājums. Tad puslīdz piekritu, bet vairs nebija laika sakārtot medicīniskās formalitātes, ko prasīja Ķīna, citādi nebūtu ticis valstī. Beigās pieņēmu lēmumu, ka palikšu mājās ar ģimeni,” janvāra notikumus atminas hokejists. Zviedrijā viņš spēlēs arī nākamajā sezonā, taču jau citā komandā, ar lielākām ambīcijām pacīnīties par vietu elites līgā.
“Tagad tiek kārtotas formalitātes, tāpēc pagaidām klubu nenosaukšu. Arī no “Allsvenskan”, bet ar lielākām ambīcijām. Tas bija galvenais iemesls, kāpēc mainu klubu, jo finansiālā ziņā varētu palikt arī “Vita Hasten”, tomēr gribas cīnīties par augstākiem mērķiem, ne tikai tikšanu izslēgšanas spēlēs,” saka Marenis.
Enerģijas spēlētājs
Tagad gan priekšplānā ir Latvijas izlase un pasaules čempionāts Somijā. Konkurence uzbrucējiem ir gana liela, vieta lidojumam uz Tamperi vēl jānopelna.
“Droši un stabili nekad nevar justies. Ne velti uz olimpiskajām spēlēm netiku saukts kā viens no pamatsastāva spēlētājiem, bet kā rezervists. Arī tagad ir jācīnās un nekas nav garantēts. Pats uzskatu, ka man ir labas izredzes, bet tikai tad, ja spēlēšu labi, pildīšu trenera dotos uzdevumus. Ja spēlēšu ar tādu pašu pārliecību kā visu sezonu, darīšu melno darbu, pieņemšu gudrus lēmumus, tad visam vajadzētu būt labi.
Jārespektē dotās minūtes pārbaudes mačos, droši jāspēlē ar ripu. Hokejā ne viss ir izsakāms gūtajos vārtos vai piespēlēs. Esmu enerģisks spēlētājs, man patīk spēlēt fiziski, aizsardzībā bloķēt metienus un dabūt ripu ārā no zonas. Ja ar šīm lietiņām viss ir kārtībā, tad labas lietas turpinās arī uzbrukumā.
Par to pārliecinājos arī šosezon. Ja pieņemšu pareizos lēmumus, būs rezultāts, ja treneris būs apmierināts ar manu darbu, būšu komandā,” spriež Rihards, kurš līdz šim piedalījies divos pasaules čempionātos, 2019. gadā Bratislavā izceļoties ar diviem vārtu guvumiem.
Šobrīd treniņos hokejistiem ir palielinātas slodzes, kas jūtams arī nelielā sagurumā, taču līdz čempionātam kājas jau atkal būs svaigas. “Pirms mačiem ar Franciju nebiju spēlējis mēnesi, tāpēc pirmā spēle mums bija kā pa viļņiem. Otrā jau labāka. Treniņi ir intensīvi, bet tas pieder pie lietas. Labāk būt sagurušam tagad, nevis pasaules čempionātā,” saka Marenis, kurš treniņos šonedēļ darbojas vienā virknējumā ar Nikolaju Jeļisejevu un Denisu Smirnovu.
