Kodoldrošības jautājumus Hāgā nomāc Krievijas draudi Eiropai 4
Vakar Nīderlandes pilsētā Hāgā sākās divu dienu Kodoldrošības samits, kurā piedalās 53 valstu delegācijas. Saieta galvenais mērķis ir apspriest kodolmateriālu daudzuma samazināšanu un veidus, kā nepieļaut, ka šie materiāli nonāk teroristu rokās. Tiesa, saieta oficiālo darba kārtību varētu nomākt krīze Ukrainā un Krievijas izvērstā Krimas aneksija. Hāgā ieradies arī ASV prezidents Baraks Obama, taču Nīderlandes pilsētā nav Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Hāgā paredzēta ASV valsts sekretāra Džona Kerija un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova divpusējā tikšanās.
Reģistrēti 146 ”kodolincidenti”
Laikā, kad starptautiskās sabiedrības nopēlumu izpelnās Krievijas agresija pret Ukrainu, pirms Kodoldrošības samita tā namatēvs Nīderlandes premjerministrs Marks Rute mēģināja noturēt uzmanību uz kodoldrošības jautājumiem. “Iespējas, ka kodolbumbas nonāks teroristu rokās, ir mazas, taču sekas šādam pavērsienam var būt milzīgas,” paziņoja Rute. “Tāpēc mēs mēģinām darīt visu, lai nepieļautu kodolterorismu. Tas ir mūsu mērķis – nodrošināt, ka kodolmateriāli nenonāk teroristu rokās.” Kopš 2010. gada, kad Vašingtonā notika pirmā kodoldrošības jautājumiem veltītā sanāksme, valstu skaits, kuras ir spējīgas izgatavot kodolbumbu, ir samazinājies no 39 līdz 25. Rute atklājis, ka pēdējā gada laikā Starptautiskā atomenerģijas aģentūra reģistrējusi 146 “kodolincidentus”, no kuriem vairākums bija kodolmateriāla vai radioaktīvu vielu īslaicīga pazušana. “Joprojām pastāv iespējas, ka kodolrūpniecības jomā varētu notikt nopietni pārkāpumi,” uzsvēris Nīderlandes valdības vadītājs.
Kaut arī kodoldrošības eksperti brīdina, ka Ukrainas dēļ nevajadzētu aizmirst par riskiem, kurus drošībai rada kodolmateriālu iespējama nonākšana teroristu rokās, galvenā uzmanība Hāgā, visticamākais, tiks veltīta tieši Krievijas agresijai. Saieta laikā paredzēta rūpnieciski attīstītāko valstu jeb G7 līderu sanāksme. “Lielo septiņnieku” veido ASV, Britānija, Vācija, Japāna, Francija, Itālija un Kanāda. Šo valstu līderi sola aplūkot veidus, kā izdarīt papildu spiedienu uz Krieviju.
Krievija nosoda Baltiju
Dažas dienas pirms valstu līderu saieta Hāgā Briselē notika ikgadējais drošības politikas forums, kurā piedalījās Eiropas Savienības un ASV drošības politikas eksperti un amatpersonas. Briseles forumā klāt bija arī Krievijas vēstnieki ES un NATO. Saieta diskusijās Igaunijas prezidents Tomass Ilvess kritizēja ES, kas “sēž un skatās, kā Krievija anektē Krimu”, un kas to vien spējusi kā viegli “iepļaukāt” Maskavu, sodot dažas personas, par ko Krievija “pasmējusies”.
Interneta vietne “EUObserver.com” atzīmē, ka šo diskusiju ietvaros izcēlusies asāka vārdu apmaiņa starp Krievijas vēstnieku NATO Aleksandru Gruško un alianses ģenerālsekretāru Andersu Rasmusenu. NATO vadītājs Krievijas vēstniekam tiešā veidā pārmetis, ka Krievija pārkāpj starptautiskos likumus. Uz to Gruško atbildēja: “Jau no paša sākuma esam teikuši, ka NATO paplašināšanās radīs jaunas šķelšanās līnijas, virzīs šīs līnijas tuvāk Krievijas robežām. Mēs esam teikuši, ka dažos gadījumos šīs līnijas atradīsies valstu iekšienē. Ieklausīšanās ir atkarīga no jums.” Rasmusena taujāts, vai Krievija atbalstītu Gruzijas vēlmi iestāties NATO un NATO gatavību uzņemt Gruziju, Gruško atbildēja: “Mēs esam pret to. Mēs uzskatām, ka tā būtu milzīga kļūda.” Krievijas vēstnieks NATO šīs vārdu apmaiņas laikā pamanījās arī norādīt uz Baltijas valstīm. “Tā vietā, lai demonstrētu militāros muskuļus, Eiropai vajadzētu pievērst uzmanību krievu tiesībām Baltijas valstīs, kur simtiem tūkstošu cilvēku ir liegta pilsonība tikai tāpēc, ka viņi runā krieviski,” brīdināja Gruško.
