Pārslodze, zemas algas, darbs vakcinācijas birojā. SPKC pamet vērtīgi speciālisti 16
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts galvenajā epidemioloģiskajā iestādē Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) sarūk vadošo un labi izglītoto speciālistu skaits.
Atlūgumu uzrakstījusi infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja medicīnas doktore Elīna Dimiņa, kura kādu laiku atpūtīšoties no pandēmijas laika radītās milzīgās darba pārslodzes.
Bet, piemēram, SPKC sabiedrības veselības analītiķis Ņikita Trojanskis paņēmis gadu ilgu bezalgas atvaļinājumu, jo kopš pagājušās ceturtdienas strādā Veselības ministrijā izveidotajā Vakcinācijas birojā par komunikācijas koordinatores Ievas Stūres asistentu.
“Mani uzaicināja pievienoties vakcinācijas biroja kolektīvam, tāpēc SPKC paņēmu gadu ilgu bezalgas atvaļinājumu, lai varētu atgriezties un turpināt analizēt sabiedrības veselību, kad Vakcinācijas birojs beigs savu darbu. Man patīk izaicinājumi. Šis darbs tomēr atšķirsies no tā, ko darīju SPKC, kur bija skaidri darba uzdevumu algoritmi.
Komunikācija par vakcināciju, raugoties no stratēģiskā skatu punkta, ir sarežģītāks uzdevums. Pirmajā darba dienā mani iemeta darbos kā aukstā ūdenī, kas, protams, ir saprotami un pozitīvi. Darba slodzes ziņā nekas daudz nemainīsies, jo SPKC bija milzīgs darba apjoms un garas darba stundas, arī brīvdienās.
Vakcinācijas birojā būs tāpat,” “Latvijas Avīzei” stāsta Ņikita Trojanskis, kuram birojā ir vēl divas kolēģes tieši komunikācijas jautājumos – līdzās I. Stūrei arī Agnese Strazda, kuras atbildības jomā ir saskarsme ar masu informācijas līdzekļiem.
Veselības ministrijas izsludinātajā konkursā uz Vakcinācijas biroja vakancēm komunikācijas asistentam tika solīta 2100 eiro alga. Trojanskis gan nevarēja pateikt, cik liels būs viņa atalgojums, jo ar darba līgumu vēl nebija iepazinies.
Intervijā portālam “LSM.lv” pagājušā gada vasarā, atbildot uz jautājumu, cik pelna, Trojanskis sacījis, ka apmēram 700 eiro “uz rokas”. Viņš ir absolvējis Kembridžas universitāti, nav palicis Anglijā, kaut gan tāda iespēja bijusi, un par visai pieticīgu algu sācis strādāt SPKC, tiklīdz bija sākusies kovida pandēmija.
Liels zaudējums SPKC ir arī Elīna Dimiņa, jo viņa savas Ūmeo universitātē Zviedrijā iegūtās zināšanas un pieredzi izmantoja, lai analizētu koronavīrusa izplatību un katru dienu sazinātos ar kolēģiem Eiropas valstīs.
Kopš pandēmijas sākuma SPKC ir milzīga darba slodze, bet algas svārstās no 940 līdz 1600 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Tas esot viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc epidemiologi pamet darbu šajā valsts pārvaldes iestādē. Kā liecina no SPKC saņemtā informācija, 2020. gadā darba attiecības ir pārtraukuši 14 darbinieki, bet šogad – trīs speciālisti.
Valdība 28. janvārī SPKC darba spēju stiprināšanai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra papildu finansējumu – 366 300 eiro.
Ar šo naudas summu no 1. februāra līdz 30. jūnijam plānots piesaistīt papildu darbiniekus, kuri nodrošinātu SPKC atbalstu epidemioloģiskās izmeklēšanas procesā – veiktu personu informēšanu, aptaujāšanu Covid-19 diagnozes gadījumā un sniegtu vispārīgas konsultācijas kovida pacientiem.
SPKC vadība atzīst, ka, ņemot vērā Covid-19 inficēto pacientu skaita pieaugumu, ar pašreizējiem resursiem nevarot nodrošināt pietiekami ātru un efektīvu kovida slimnieku aptaujāšanu un kontaktpersonu apzināšanu.
Tas savukārt ietekmējot kopējā epidemioloģiskās izmeklēšanas procesa kvalitāti, operatīvu infekcijas perēkļu identificēšanu un lokalizēšanu, kas ir ļoti būtiski Covid-19 infekcijas ierobežošanai.v
