Māris Antonevičs: Pārslimotās idejas 16
Nedaudz dīvaini, ka starpposmā starp Valsts prezidenta ievēlēšanu un stāšanos amatā (tas ir – apmēram mēnesi) galvenie apspriestie jautājumi bijuši nevis par to, kādiem jābūt Raimonda Vējoņa pirmajiem darbiem un komandai, bet par to, kur viņš dzīvos. Diskusijas nerimst arī tagad, kad šis daudzus tik satraucošais lēmums pieņemts un ar valsts galvas drošības garantēšanu saistītie jautājumi atrisināti. Joprojām medijos un internetā parādās aicinājumi R. Vējonim pārdomāt un tomēr ievākties Jūrmalas rezidencē, kas esot statusam atbilstošāks miteklis nekā dzīvoklis Ogrē.
Taču zīmīgs šajā gadījumā ir nevis jaunā prezidenta lēmums, bet gan sabiedrības noskaņojuma maiņas pazīmes. Proti, pieticība vairs netiek izcelta kā būtisks amata kritērijs, kā tas varbūt būtu bijis vēl pirms četriem gadiem. Tas gan nenozīmē, ka tiek sveikta izšķērdība un pārmērība, drīzāk šie jautājumi ir zaudējuši politisko svaru un mēģinājumi ar tiem spēlēties vairāk varētu radīt neizpratni un pretestību, nevis dot popularitātes punktus. Tāpēc šobrīd skaļāk skan tās balsis, kas uzskata, ka prezidentam pienākas statusam atbilstošas privilēģijas un no tām nav pareizi atteikties. Pretējs uzskats vairs nav modē.
Te var vilkt paralēles ar ideju par Saeimas atlaišanu kā universālu līdzekli problēmu risināšanai. Šī ideja bija ļoti iecienīta 2009. – 2010. gadā, un vēlāk 2011. gadā to materializēja toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Sabiedrībā rosinājums par 10. Saeimas atlaišanu tika uzņemts ar lielu atsaucību, tomēr vēlāk izrādījās, ka tā nav nekāda brīnumnūjiņa. Kopš tā laika sauklis “Atlaist Saeimu!” vairs nav skanējis, lai gan tagad tas pat ir kļuvis vienkāršāk, jo ierosinājums var nākt arī no pilsoņiem, ne tikai prezidenta. Taču arī Saeimas atlaišanas ideja šobrīd nav modē.
