Pārskatot izdevumus, Zemkopības ministrijā atrod teju 31 miljonu 0
Vislielākie līdzekļi – 30,73 miljoni eiro – izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2020.gada budžetā rasti Zemkopības ministrijā (ZM), liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušais Finanšu ministrijas (FM) ziņojums.
LETA jau vēstīja, ka vakar Ministru kabinetā skatītajā FM informatīvajā ziņojumā par budžeta izdevumu 2020., 2021. un 2022.gadam pārskatīšanas rezultātiem tika norādīts, ka pēc izdevumu 2020.gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro – ministriju noteiktajām prioritātēm.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzina, ka valsts budžeta izdevumu pārskatīšana tika strukturēta trīs galvenajos blokos – nozaru finansēšanas politiku pārskatīšana, valsts budžeta programmu pārskatīšana un procesu un sistēmu pilnveidošana.
Vislielākie resursi tika rasti ZM – kopumā 30,73 miljoni eiro. Bet pārējās ministrijās rasti salīdzinoši mazāk līdzekļi.
Izglītības un zinātnes ministrijā rasti 4,6 miljoni eiro, FM rasti – 3,14 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijā – 2,06 miljoni, bet Veselības ministrijā – 1,32 miljoni eiro.
Izdevumu pārskatīšanas rezultātā Ārlietu ministrijā rasti 1,04 miljoni eiro, Labklājības ministrijā – 890 080 eiro, Kultūras ministrijā – 403 552 eiro, Ekonomikas ministrijā – 387 099 eiro, Aizsardzības ministrijā – 374 645 eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā – 278 670 eiro, Tieslietu ministrijā – 92 821 eiro, bet Satiksmes ministrijā – 8933 eiro.
Neatkarīgajās institūcijās izdevumu pārskatīšanas rezultātā rasti 119 005 eiro, no kuriem teju visu – 118 909 eiro – nodrošinājusi izdevumu pārskatīšanas prokuratūrā. Savukārt 162 928 eiro rasti, pārskatot centrālo valsts iestāžu izdevumus.
Vakar pēc valdības sēdes, kurā tika skatīts 2020.gada budžets, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paziņoja, ka gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, ko nosaka iepriekš pieņemtie lēmumi.
“Fiskālā telpa jeb iespējami pārdalāmā nauda – tādas patlaban nav. Šī nauda ir rezervēta agrāk pieņemtiem lēmumiem, tomēr patlaban tiek vērtēts, vai sājos lēmumos ir iespējams ko mainīt,” sacīja Ministru prezidents.
Pēc FM sniegtās informācijas, 2020.gada budžeta bāzes izdevumi būs 7,13 miljardi eiro. 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,33 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gadu, izdevumi nākamgad augs par 39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā – par 35,7 miljoniem eiro.
2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par 194,2 miljoniem eiro vairāk.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2020.gadam aprēķināti 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021.gadam – 3,17 miljardu eiro apmērā un 2022.gadam – 3,34 miljardu eiro apmērā.
Tāpat no FM sniegtās informācijas izriet, ka patlaban plānotā 2020.gada fiskālā telpa ir negatīva – 25 miljonu eiro apmērā, ko nosaka “Rīgas satiksmes” iekļaušana valsts deficītā.
Tāpat FM informēja, ka pēc izdevumu pārskatīšanas ministriju resoros 2020.gada budžetā papildus rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljonu eiro plānots novirzīt kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljonus eiro – ministriju noteiktajām prioritātēm.
