“Pārskatām Eiropas ekonomiskās pārvaldības ietvaru,” atklāj Dombrovskis un Džentiloni 8
Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks; Paolo Džentiloni, Eiropas ekonomikas komisārs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šis ir piemērots brīdis atsākt diskusijas par Eiropas ekonomikas pārvaldību, kuras mums pērn nācās atlikt pandēmijas dēļ.
Eiropas Savienības (ES) ekonomika pakāpeniski iziet no krīzes, pateicoties spēcīgam fiskālās un monetārās politikas atbalstam, kā arī kopumā veiksmīgai vakcinācijas kampaņai. Attiecībā uz vakcināciju gan jāatzīmē, ka vakcinēšanās temps ES dalībvalstīs ievērojami atšķiras, un Latvijā tas ir ievērojami zem ES vidējā līmeņa.
Joprojām saglabājas liela nenoteiktība un riski, taču ekonomikas atjaunošanās ir sākusies. Ekonomikas izaugsme šogad varētu pārsniegt Eiropas Komisijas jūlija prognozi – 4,8%, un bezdarba līmenis ir gandrīz atgriezies pirmskrīzes līmenī.
Kā būtisku ekonomiskās pārvaldības sistēmas sasniegumu var minēt, ka tā palīdzēja nodrošināt fiskāli atbildīgu politiku dalībvalstīs. Piemēram, 3% no IKP budžeta deficīta kritērijs ir kļuvis par patiesu atskaites punktu, lai izvairītos no pārmērīga budžeta deficīta. Noteikumi arī palīdzēja koriģēt tekošā konta deficītus – jāatceras, ka tas bija viens no faktoriem, kas 2010. gada sākumā izraisīja eirozonas krīzi. Esošie noteikumi arī nodrošina ietvaru dalībvalstu ekonomiskās politikas koordinācijai.
Vienlaikus mēs konstatējām arī zināmas nepilnības: dažās valstīs saglabājas ļoti augsts valsts parāda līmenis, daudzos gadījumos tika īstenota procikliska fiskālā politika, bet budžeta deficīta korekcijas bieži tika panāktas, samazinot publiskās investīcijas. Daudzās ES valstīs bija vērojama arī zema potenciālā izaugsme un pastāvīgi zema inflācija. Tāpat jāatzīst, ka ES fiskālie noteikumi ir ļoti sarežģīti, kas tos padara grūti pārredzamus un apgrūtina politisko kontroli.
Šie jautājumi ir kļuvuši vēl aktuālāki līdz ar pandēmijas izraisīto krīzi. Taču ir arī jaunas tendences, kas jāņem vērā.
Pirmkārt, ir būtiski pieaugusi nepieciešamība pēc investīcijām. Tiek vērtēts, ka Eiropas ekonomikas zaļā un digitālā transformācija līdz 2030. gadam prasīs papildu privātās un publiskās investīcijas apmēram 650 miljardus eiro gadā. Tikai zaļajai transformācijai vien ir nepieciešami 520 miljardi eiro gadā. Enerģētikas un transporta nozarēm būs nepieciešami aptuveni 390 miljardi eiro gadā, kas ir par 50% lielāks investīciju apjoms nekā līdz šim.
Eiropas ekonomikas atjaunošanas un noturības mehānisms lielā mērā palīdzēs risināt šīs vajadzības: līdz 2026. gadam tas nodrošinās dalībvalstīm finansējumu 338 miljardus eiro dotācijās un līdz 386 miljardiem eiro aizdevumos.
Otrkārt, ES dalībvalstis ir novirzījušas gandrīz 19% no IKP, lai risinātu Covid-19 pandēmijas izraisītās problēmas veselības aprūpes un ekonomikas jomās. Šos ieguldījumus veicināja Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas aktivizēšana. Šis fiskālais atbalsts kopā ar spēcīgu monetāro atbalstu, ko sniedza Eiropas Centrālā banka, ļāva sekmīgi pārvarēt krīzi. Taču tas arī palielināja ES dalībvalstu budžetu deficītus un valsts parādus. Tāpēc šo noteikumu pārskata galvenais mērķis ir apsvērt, kā mūsu fiskālie noteikumi var nodrošināt pakāpenisku valstu parāda samazināšanu attiecībā pret IKP.
Treškārt, Covid-19 krīze ir padziļinājusi jau iepriekš esošo nesabalansētību. Ir palielinājies privātā parāda līmenis. Atsevišķās valstīs saglabājas straujš mājokļu cenu pieaugums un ir būtiski pieaudzis hipotekāro parādu apjoms. Tajās valstīs, kuru ekonomika ir cieši saistīta ar tūrismu, ir palielinājies tekošā konta deficīts. Ir skaidrs, ka pandēmija turpinās ietekmēt ekonomiku un var rasties jauni riski.
Mēs aicinām izteikt viedokļus un sniegt savus priekšlikumus šajā diskusijā līdz šī gada beigām. Nākamā gada pirmajā ceturksnī Eiropas Komisija nāks klajā ar vadlīnijām par fiskālo politiku nākamajam periodam.
