Pārskaitījumu maksa – karstais kartupelis 2
Uzņēmēji iebilst pret komisijas maksu par rēķinu piegādēm automātisko rēķinu apmaksai internetbankā, kuru nākamgad no viņiem gribētu iekasēt vairākās lielākajās bankās.
Pašlaik par automātisko rēķinu apmaksu bankas noslēdz vienošanos ar klientu, kurš komisijas maksu par šo pakalpojumu maksā bankai. Turpretim nākamgad bankas pieprasīs šo komisijas maksu komersantam, kurš pēc bankas klienta pieprasījuma papildus nodrošinās arī rēķina piegādi internetbankā. Rēķina piegāde vēl nenozīmē, ka šādi klients to apmaksās vienmēr. Kā maksāt, tas tik un tā paliks viņa ziņā. Liela daļa pakalpojumu sniedzēju turklāt piedāvā iespēju saņemt un apskatīt elektronisku rēķinu savu uzņēmumu mājas lapās vai elektronisko rēķinu portālos bez maksas.
Nieka 38 centi
Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas ziņām, komisijas maksa par vienu rēķinu nešķiet liela – vidēji 38 eirocenti. Bet, piemēram, “Swedbank” pašlaik ir ap 180 000 klientu, kuri savu rēķinu apmaksai izmanto rēķinu automātisko apmaksu. Savukārt SEB bankā apliecina, ka katru mēnesi tiek apstrādāti aptuveni 8000 automātisko rēķinu. Sareizinot šo šķietami nelielo komisijas maksu, piemēram, ar minēto “Swedbank” klientu skaitu, kuri savu mēneša rēķinu apmaksai izmanto rēķinu automātisko apmaksu, iznākumā iegūstam 68 400 eiro mēnesī. Toties gadā – 820 800 eiro!
“Swedbank” komunikācijas virziena vadītāja Kristīne Jakubovska atzīst, ka nākamgad līdzšinējais automātiskās rēķinu apmaksas tehniskais risinājums būšot jāpārtrauc – to nosaka Eiropas regulas, Latvijai pabeidzot iestāšanos vienotajā eiro maksājumu telpā. Tāpēc bankas laikus sākušas meklēt citus risinājumus.
Bankās daudzina jaunas iespējas
“Mēs izvēlējāmies risinājumu, kas jau veiksmīgi izmantots Igaunijā un citur Eiropā,” turpina viņa, “tie ir elektroniskie rēķini internetbankā, kuriem var pieslēgt arī automātiskas apmaksas iespēju vai arī apmaksāt manuāli ar vienu datorpeles klikšķi. Gan rēķinu piegādātājiem, gan maksātājiem tas dod vairākas priekšrocības. Maksātāji visus iesūtītos rēķinus var saņemt vienuviet, kur cilvēks jau pieradis veikt maksājumus – internetbankā.
Mūsu rēķinu maksātājam turpmāk nebūs bankai jāmaksā komisijas nauda ne par elektronisko rēķina saņemšanu, ne automātisko apmaksu. Savukārt par rēķina piegādi “Swedbank” internetbankā maksās uzņēmums – rēķina izrakstītājs – tāpat kā tas notiek, sūtot rēķinu arī citos veidos, piemēram, pa pastu. Tas nozīmē lielāku pieejamību, jo pašlaik par automātiskās rēķina apmaksas pakalpojumu maksā tas, kurš apmaksā rēķinu.”
Ieguvēji būšot visi
SEB bankas Korporatīvās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke apgalvo, ka klientu līdzšinējās ērtības netikšot aizskartas. Papildus klientiem internetbankā būšot pieejamas jaunas iespējas – viņi varēs aplūkot saņemtos elektroniskos rēķinus, kuri tiek apmaksāti automātiski, pārvaldīt savus automātiskos maksājumus un sekot līdzi arī citiem rēķiniem, kas tiek saņemti internetbankā. Viņaprāt, iegūšot arī komersanti, jo, aizvien vairāk izmantojot rēķinu automātisko apmaksu, uzlabosies maksājumu disciplīna.
Pašlaik SEB bankā komisijas maksa par šo pakalpojumu ir 28 eirocenti, kurus apmaksā klients. Bet šo maksu esot plānots samazināt uz pusi, pielīdzinot to komisijas maksai par parastu pārskaitījumu. Tādējādi otru pusi jeb 14 eirocentus segs rēķinu piegādātāji, tātad uzņēmumi. “Pašlaik norit darbs pie inženiertehnisko sistēmu izstrādes un sagatavošanas, kā arī juridisko līgumsaistību kārtošanas ar partneriem, tostarp lielākajiem pakalpojumu sniedzējiem gan telekomunikāciju, gan citās jomās. Klientiem par gaidāmajām izmaiņām gan noslēgtajos līgumos, gan cenrāžos paziņosim laikus internetbankā,” piebilst SEB bankas pārstāvis.
Bankas “Citadele” Korporatīvās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece vēsta, ka banka elektronisko rēķinu regulāro apmaksu nodrošinās tāpat kā līdz šim, sadarbojoties ar uzņēmumu “Opus Capita”. Tas savukārt nozīmē, ka bankas “Citadele” gadījumā uzņēmumiem papildu izdevumu nebūs. Pašlaik “Citadeles” klienti par automātisko rēķinu apmaksu maksā 28 eirocentus, bet ir uzņēmumi, kas sedz šo komisijas maksu klienta vietā, piemēram, BTA, TELE2, “Latvijas Pasts” un citi. Un ir uzņēmēji, kas daļēji sedz šo komisijas maksu.
“Būtiskākā pārmaiņa un arī priekšrocība šī pakalpojuma lietotājiem būs tāda, ka katrs e-rēķins tiks sagatavots atsevišķi, un klienti varēs apskatīt tā statusu. Šādā gadījumā, piemēram, klients varēs atteikties no atsevišķa rēķina apmaksas, saglabājot regulārās e-rēķinu apmaksas līgumu. Šī iespēja klientiem var būt nepieciešama, lai, piemēram, precizētu no pakalpojuma sniedzēja detaļas par rēķinu vai šajā mēnesī to apmaksātu no kāda cita konta,” piebilst Baiba Ābelniece.
Kurš maksās?
Par gaidāmajām pārmaiņām uzņēmēji gan nav lielā sajūsmā. Un nenoliedz, ka šos papildu izdevumus galu galā apmaksās nevis viņi, bet pakalpojumu un šo rēķinu saņēmēji.
“Ja turpmāk klients gribēs papildus saņemt un apskatīt elektronisko rēķinu savā internetbankā, tad viņam būs ar savas bankas starpniecību jāpiesakās šādai rēķinu piegādei, kas jau būs atsevišķs pakalpojums,” skaidro Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekle Elīna Rītiņa. “Lai klientam to sagādātu, banka paziņos par to uzņēmumam, pieprasot tam komisijas maksu par šāda rēķina piegādi. Tā kā uzņēmumiem tie ir papildu izdevumi, iznākumā no nākamā gada 1. janvāra komisijas maksu par papildu elektronisko rēķinu piegādi internetbankā pakalpojuma sniedzējs iekļaus rēķinā klientam.”
Kāpēc jāmaksā mums?
Uzņēmuma “Latvijas mobilais telefons” viceprezidents finanšu lietās Alfs Janevics nesaprot, kāpēc būtībā par banku pakalpojumu turpmāk būtu jāmaksā uzņēmējiem – šāds rēķinu apmaksas modelis nav ekonomiski pamatots. “Nav garantijas, ka klienti, kuri vienosies ar banku par elektronisko rēķina pakalpojuma izmantošanu, izvēlēsies regulāru rēķinu apmaksu šādā veidā, viņi var bieži izvēlēties maksāt citādi, tāpat var atlikt rēķina apmaksu uz nenoteiktu laiku,” spriež viņš.
Turklāt, lai turpmāk banku klienti varētu aplūkot rēķinus internetbankā un veikt rēķinu maksājumus automātiski, uzņēmumiem būs nepieciešami papildu ieguldījumi elektroniskajās sistēmās, kas nodrošina datu apmaiņu ar bankām. LTRK uzskata, ka nav nekāda pamatojuma likt uzņēmējiem maksāt par banku pakalpojumiem.
Uzziņa
* No 2015. gada 1. janvāra maksājumiem ir jāatbilst Vienotās Eiropas maksājumu telpas (SEPA – Single Euro Payments Area) prasībām.
* Pašlaik maksātājs piekrīt naudas norakstīšanai no sava konta, balstoties uz uzņēmuma – pakalpojumu sniedzēja – pieprasījumu. No 2015. gada 1. janvāra uzņēmums nosūtīs uz klienta banku apmaksājamo rēķinu, un klients varēs uzticēt bankai savā vārdā sagatavot un izpildīt maksājumu rēķina apmaksai.
* Pēc Latvijas Bankas apkopotajiem datiem, 2014. gada 1. pusgadā Latvijas maksājumu sistēmas klientu kredīta pārvedumu skaits veidoja 43,3% no kopējiem klientu maksājumiem (71,1 milj. eiro). Rēķinu automātiskie maksājumi un čeku maksājumi (2,3 milj. eiro) un e-naudas maksājumi (0,5 milj. eiro) veidoja attiecīgi 1,4% un 0,3%.
* Kredītiestāžu klientu maksājumos kredīta pārvedumu (39,3% jeb 60,5 milj. eiro), bet tiešā debeta, e-naudas un čeku maksājumi veidoja 1,8% (2,8 milj. eiro) no kredītiestāžu klientu maksājumu kopskaita.
