9
Ja tērē izglītībai vai ārstēšanai, nav jāmaksā
Tāpat ar nodokli neapliek no ārzemēs dzīvojošā sūtīto naudu pilnīgi svešai Latvijā dzīvojošajai personai. Bet, lai nodoklis nebūtu jāmaksā, saņēmējam ir jāpierāda, ka atsūtīto naudu viņš izlieto izglītībai vai veselības aprūpei.
Tiesa, abos pieminētajos gadījumos saņēmējiem tā ir jādeklarē, ja no vienas un tās pašas ārzemēs dzīvojošās personas saņemtā summa pārsniedz 4000 eiro gadā.
Toties nodoklis ir jāmaksā, ja Latvijā dzīvojošais ar bankas pārskaitījumu saņem naudu vairāk nekā 1425 eiro gadā no tāda ārvalstīs dzīvojošā, kas nav viņa laulātais draugs vai radinieks līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē vai arī tos vispār nesaista radniecība un ja saņemtā nauda netiek izlietota, lai segtu izdevumus par izglītību vai veselības aprūpi. Tad saņemtā nauda ir jādeklarē, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par iepriekšējo gadu, kā arī jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā no summas, kas pārsniedz 1425 eiro.
Cita starpā VID skaidro, ka līdz šim pievērsuši uzmanību tikai tām personām – iespējamiem nodokļu nemaksātājiem, kuru izdevumi darījumos, piemēram, iegādājoties dārgu nekustamu īpašumu, ievērojami pārsniedz ienākumus.
Kā zināms, līdz šā gada beigām Latvijā izveidos vienotu reģistru, kurā vienkop būs ziņas par maksājumu un noguldījumu kontiem, kā arī par visiem tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuri atvēruši tos un izmanto darījumiem. Bet VID, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, Ģenerālprokuratūras, tiesu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un citu iestāžu interesi varētu izraisīt tikai tās personas vai firmas, kas pieķertas kādās noziedzīgās darbībās vai par kurām rastos pamatotas aizdomas.
Saņemtā nauda nav jādeklarē un iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā:
• ja naudas pārskaitītāju ar saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē (vecāki, brālis, māsa, vecvecāki, bērni, mazbērni, vecāku brālis/māsa, brāļa/māsas bērni u. c.) un naudas pārskaitījums no ārvalstīm tiek veikts vienas mājsaimniecības ietvaros un šīs mājsaimniecības izdevumu segšanai (piemēram, ārvalstīs strādājoši vecāki pārskaita saviem Latvijā dzīvojošiem bērniem, vecākiem vai vecvecākiem). Šādā gadījumā saņemtā nauda nav jādeklarē, jo pēc ekonomiskās būtības neveidojas ienākums.
Saņemtā nauda ir jādeklarē, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā:
• ja Latvijas Republikas iedzīvotājs ar bankas pārskaitījumu saņem naudu no sava ārvalstīs dzīvojoša radinieka līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē (vecāki, brālis, māsa, vecvecāki, bērni, mazbērni, vecāku brālis/māsa, brāļa/māsas bērni u.c.), ar kuru nav kopīga mājsaimniecība;
• ja Latvijas Republikas iedzīvotājs ar bankas pārskaitījumu saņem naudu no ārvalstīs dzīvojošas personas, kas nav viņa radinieks līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē vai arī tos vispār nesaista radniecība (kaimiņš, draugs vai tml.), taču šo naudu saņēmējs izlieto, lai segtu savus izdevumus par izglītību un/vai medicīnu un ārstniecību. Lai šai naudai netiktu piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tās saņēmējam ir jāspēj dokumentāri pierādīt, ka nauda izmantota minēto izdevumu segšanai[1].
Taču, ja saņemtā naudas summa abos minētajos gadījumos pārsniedz 4000 eiro gadā no vienas un tās pašas personas, tad tā ir jādeklarē kā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekams ienākums, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par iepriekšējo gadu, tādējādi informējot VID par naudas izcelsmi.
Gadījumi, kad saņemtā nauda ir jādeklarē un iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā:
• ja Latvijas Republikas iedzīvotājs ar bankas pārskaitījumu saņem naudu vairāk nekā 1425 eiro gadā no ārvalstīs dzīvojošas personas, kas nav viņa laulātais vai radinieks līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē vai arī tos vispār nesaista radniecība (kaimiņš, draugs vai tml.) un saņemtā nauda netiek izlietota, lai segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus.
